Politiķi ir "sapinušies meistarībā" un dod ļoti sliktu signālu gan Latvijas, gan starptautiskajai sabiedrībai. Mēs faktiski atkāpjamies no demokrātiskas valsts principiem – secina tiesībsargs Juris Jansons.
Uzbangojusī kārtējā viedokļu sadursme starp pašvaldībām un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par ministra Jura Pūces (AP) prezentēto administratīvi teritoriālās reformas projektu izgaismo problēmu valsts pārvaldē – akūti izteiktu nespēju visām iesaistītajām pusēm konstruktīvi diskutēt par aktuālo jautājumu. Spriežot pēc pieaugošā pašvaldību protestu apjoma pret iecerēto reformu, iespējams, ka tādā gadījumā, ja VARAM turpinās uzstājīgo idejas virzīšanu par spīti pieaugošajam revolucionārajam noskaņojumam pašvaldībās, arī šis projekts kādā brīdī iegulsies "noputējušo ieceru plauktā" un kārtējais reģionālās reformas projekts beigsies, tā arī īsti nemaz nesācies.
Par Satiksmes ministrijas pārraudzīto nozaru pašreizējās situācijas vērtējumu, iecerētajiem plāniem un darbiem Guntars Gūte sarunājas ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP).
Izskatās, ka labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) tikai sev zināmu apsvērumu dēļ nolēmusi "pagarināt intrigu" saistībā ar publiskajā telpā virmojošo jautājumu – ir vai nav viņas ģimenes uzņēmums SIA Monēta pārkāpis likumu, proti, atbilst vai neatbilst patiesībai informācija, ka uzņēmumā savulaik maksātas tā sauktās aplokšņu algas, tādējādi izvairoties no visu likumā noteikto nodokļu nomaksas.
Deglava ielas satiksmes pārvads Rīgā kļuvis par kārtējo viedokļu sadursmes objektu starp Rīgas domi (RD) un valsti, šajā gadījumā – Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB). Proti, veicot Deglava satiksmes pārvada balstu remontdarbus, atklāti iepriekš neparedzēti defekti. Būvdarbi šobrīd apturēti, taču satiksme – nē. Vienīgais noteiktais papildu ierobežojums – drošības nolūkos no 10. aprīļa kravas transportlīdzekļiem, kas brauc pāri tiltam, noteikts masas ierobežojums ne vairāk kā 30 tonnu.
Kvalitatīvu reformu īstenošanu izglītībā kavē ierēdniecība, kurai nav motivācijas mainīties un kļūt efektīvākai, intervijā Guntaram Gūtem atzīst Biznesa augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis.
Ar īpaši aicinātu ārvalstu ekspertu dalību un priekšlasījumiem pagājušās nedēļas piektdienā notika biržas Nasdaq Riga un a/s Prudentia organizēta diskusija Kā valsts uzņēmumu kotēšana biržā veicina ekonomisko izaugsmi?, kur galvenais akcents tika likts uz to, ka privātā kapitāla jeb investoru ienākšana valsts kapitālsabiedrībās veicināšot gan pašu uzņēmumu efektivitātes paaugstināšanos, gan arī valsts kopējās ekonomikas izaugsmi. Lai gan pasākuma rīkotāji šajā kontekstā ļoti pamanāmi izvairās lietot vārdu "privatizācija", tomēr teju visu ārvalstu ekspertu prezentācijās par privātā kapitāla piesaistes pozitīvajiem aspektiem pavīdēja tieši vārds "privatizācija".
Februāra beigās Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš intervijā Dienai pauda skarbu atziņu, ka pērn 84% pensiju bija zem nabadzības riska robežas jeb 405 eiro mēnesī. Šo sauso statistiku dramatiskāku padara fakts, ka vēl pirms gada zem šīs robežas bija mazāk pensionāru – 74%. Gan jāpiebilst, ka 2017. gadā nabadzības riska robeža bija zemāka – 367 eiro.
Sabiedrība vēlas civilizētu priekšvēlēšanu procesu, kā rezultātā par Valsts prezidentu ievēlē labāko kandidātu, un to var nodrošināt tikai vairāku kandidātu konkurence, intervijā Guntaram Gūtem pauž politologs Filips Rajevskis.
Savdabīga, taču prognozējama bija daļas autovadītāju reakcija uz vidējās kustības ātruma noteikšanas sistēmas ieviešanu Latvijā, no 1. aprīļa to pilotprojekta ietvaros ieviešot septiņu kilometru posmā uz autoceļa Tīnūži–Koknese.