Bez autoceļiem ekonomika neattīstīsies

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pieļāvis iespēju celt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, lai tādējādi rastu finansējumu autoceļu finansēšanai. Viņš gan norādījis, ka šī iespējamība vēl tiks apspriesta kontekstā ar iecerēto nodokļu sistēmas reformu. Kā jūs vērtējat šādu iespējamību – vai tas vispār ir reāls risinājums finansējuma trūkuma mazināšanai? 

Vispirms tiešām gribu paust gandarījumu, ka ministrs beidzot ir pamodies attiecībā uz autoceļiem un sāk domāt par šo problēmu. Pirms tam viņš vairākas reizes pauda, ka ceļi nav viņa un šīs valdības prioritāte, un, ja neizdosies atrast finansējumu ceļiem, tad ceļiniekiem vienkārši būs jāpiecieš vai jādomā, ko darīt citās jomās. Otrkārt, ja man būtu atļauts ministram dot padomu, es ieteiktu apskatīties, kas notiek ar akcīzes nodokļiem degvielai visās trijās Baltijas valstīs. Ja patiešām gribam, lai mūsu degvielas uzpildes stacijās degvielu pildītu arī tajās automašīnās, kuras brauc cauri Latvijai tranzītā, tad degvielas cenai Latvijā tomēr nevajadzētu īpaši atšķirties no kaimiņvalstu degvielas cenas. Tāpat arī – ja domājam par Latvijas starptautisko konkurētspēju, tad jāatceras, ka faktiski jebkura ražojuma cenā arī ir iekšā degvielas cenas komponente. Un ja šī komponente pēkšņi kļūs nesalīdzināmi dārgāka nekā Lietuvā un Igaunijā, tad ir viennozīmīgi skaidrs, ka šī ražošana būs kaimiņvalstīs un nevis Latvijā. Līdz ar to šie jautājumi ir ļoti nopietni jāizvērtē. Tāpēc ir arī pozitīvs aspekts, ka arī ministrs norādījis, ka ideja vispirms ir rūpīgi jāizvērtē. 

Un vienlaikus ir arī godīgi jāatzīst – laika jau īpaši daudz vairs nav. Laika ministram vērtēšanai patiesībā ir maz, jo nākamā gada ceļiem paredzētajā budžetā ES naudas faktiski vairs nav – kaut kādi atlikumi 7–8 miljonu eiro apjomā vēl būs, bet tas ir maksimums. 

Līdz ar to nākamā gada budžetā, salīdzinot ar pagājušo un šo gadu, mums sagaidāms caurums ap 120 miljoniem eiro.  Ja ministrs neatradīs, ar ko šo naudu aizvietot, tad jau nākamgad ceļu būves nozarē sāksies uzņēmumu maksātnespējas, bankroti. 

Saprotiet – ja par trešo daļu samazinās valsts un pašvaldību pasūtījumi nozarē, tad attiecīgi arī par trešo daļu samazināsies nozare kopumā. Līdz ar to satiksmes ministram nepieciešams ātri rīkoties, piesaistot arī kolēģus no Ekonomikas un Finanšu ministrijām. Vai to var izdarīt, ceļot akcīzes nodokli vai kā citādi, es šobrīd nevaru atbildēt, taču kaut kāds risinājums ministram ir jāatrod.

Taču vienlaikus ir zināms, ka šobrīd lielākā daļa par degvielu iekasētā akcīzes nodokļa aiziet kopējā katlā. Līdz ar to jautājums – vai ir garantija, ka dīzeļdegvielas akcīzes palielinājums tiks novirzīts tieši autoceļu nozarei? Pretējā gadījumā tā būs nekas vairāk kā ierastā nodokļu celšana. 

Ja palielinājuma summa netiek novirzīta tieši autoceļiem, tad tā tiešām ir tikai vispārēja nodokļu celšana. Ja ir vēlme, ka kāda nodokļa daļa tiek konkrēti iezīmēta, ministram būtu tas jādefinē kā speciālais budžets, līdzīgi kā pērn, piemēram, valdība rīkojās attiecībā uz Kultūrkapitāla fondu. Savulaik – 2003. gadā – toreizējais premjers Einars Repše likvidēja gan Kultūrkapitāla fondu, gan Autoceļu fondu, bet pats vēlāk atzina, ka tā ir bijusi viņa lielākā kļūda.