Par sociālo darbu pašvaldībās pēc teritoriālās reformas Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības valdes priekšsēdētāju Inu Behmani.
Daudzos skandālos ierautais farmācijas uzņēmums a/s Olainfarm šā gada maija vidū piedzīvoja kārtējo satricinājumu saistībā ar iespējamu liela mēroga krāpšanas mēģinājumu, kura novēršanai tika iesaistīta pat Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, un rezultātā tika aizturēti divi Čehijas pilsoņi.
Lai gan Rīgas mēra Mārtiņa Staķa (PAR/Progresīvie) lēmums par Rīgas domes Satiksmes departamenta (SD) vadītāja Vitālija Reinbaha atstādināšanu no amata saistībā ar publiskotajiem iespējamajiem nopietniem pārkāpumiem varētu šķist pēkšņs un negaidīts, tomēr Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka intensīvs sagatavošanās darbs noticis jau vismaz mēnesi. Turklāt šajā procesā, ko patlaban izvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), bijušas tieši iesaistītas un aktīvi darbojušās divas personas – vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) un Rīgas izpilddirektora padomnieks Māris Knoks.
Bauskas šosejas posms no Rīgas līdz Ķekavai jau daudzus gadus ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā, kurā, pēc VSIA Latvijas valsts ceļi apkopotajiem datiem, satiksmes intensitāte ir ap 17 tūkstošiem automašīnu diennaktī. Turklāt liela daļa no tām ir kravas autotransports, kura satiksmes intensitāte šajā posmā patlaban – pat pandēmijas laikā – trīskārt pārsniedz iepriekš prognozēto.
Aizvakar Vakcinācijas birojs (tagad gan jau vairs tikai Veselības ministrijas struktūrvienība) nāca klajā ar nākamo humoresku jeb projektu "dzīrēm mēra laikā". Proti, sociālajā tīklā Twitter birojs šobrīd pilnā nopietnībā veic "sabiedrības aptauju", kuru diezgan skaidri definē biroja ieraksts: "Daudzkārt esam dzirdējuši ierosinājumu izveidot nozīmītes ar (nosaukumu – red.) Esmu vakcinējies pret Covid-19, ko izsniegt pēc vakcinācijas. Kāds ir jūsu viedoklis par to?"
Rīgas apgabaltiesā 19. maijā rakstveida procesā tiks skatīta SIA Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (bijusī Privatizācijas aģentūra, PA) prasība pret a/s Grindeks līdzīpašniekiem Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu Lipmanu par it kā viņu rīcības dēļ valstij radīto zaudējumu piedziņu saistībā ar toreizējās valdības lēmumu pārdot valsts īpašumā atlikušās Grindeks akcijas.
Pēdējo daudzu gadu laikā nav bijusi neviena valdība un koalīcija (arī pašvaldība), kas vārdos, sevišķi pirmsvēlēšanu periodos, nebūtu akcentējusi lietas, kas ir īpaši aktuālas un arī sāpīgas parastam vidusmēra Latvijas iedzīvotājam. Ar to domāju virkni problēmjautājumu, piemēram, labi apmaksātas nodarbinātības sekmēšana reģionos, kvalitatīvas izglītības (tostarp pirmskolas) iespējas ikvienam Latvijas bērnam, kvalitatīvu un finansiāli "paceļamu" mājokļa pieejamība, un daudzas citas, vidusmēra Latvijas iedzīvotājam aktuālas lietas, kas turklāt normālā Eiropas valstī netiek uzskatīta par īpašu greznību.
Līdz ar vakcinēšanās iespēju atvēršanu ikvienam, visticamāk, vakcinēto cilvēku skaits sāks gana strauji pieaugt, lai arī skaidrs, ka šī vasara kopumā paies striktu ierobežojumu ēnā, ņemot vērā, ka atbilstoši Veselības ministrijas (VM) publiskotajiem datiem 9. maijā bija vakcinēti tikai 311 220 jeb 20,4% Latvijas iedzīvotāju.
Nekustamā īpašuma projektu attīstītāji kritizē Jūrmalas aizsardzības biedrību (JAB) par šķēršļu radīšanu uzņēmējdarbībai Jūrmalā. JAB pārmetumus kategoriski noraida.
Par iecerēm un mērķiem Rīgas pilsētas izpilddirektora amatā Guntars Gūte sarunājas ar pašreizējo uzņēmuma Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi, kurš jaunajā amatā sāks strādāt 17. maijā.
Publiskas personas nepamatota iesaiste komercdarbībā var negatīvi ietekmēt konkurenci, tādējādi mazinot privāto komersantu motivāciju un iespējas veikt uzņēmējdarbību un ilgtermiņā negatīvi ietekmēt tautsaimniecības attīstību kopumā, akcentē Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.
Autotransporta direkcijas (ATD) rīkotais lielais iepirkums par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā un ar to saistītās domstarpības pēdējo nedēļu laikā īpaši aktualizējis valsts gadiem nerisināto problēmu par konkurences kropļošanu šajā nozarē, ko būtībā pretēji likumos diezgan precīzi atrunātajiem nosacījumiem aktīvi piekopj pašvaldību kapitālsabiedrības.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis skaidro Saeimas deputātu aizdomas raisījušo būvniecības ideju par daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera laukumu uz jumta kontekstā ar RAKUS kopējo attīstības vīziju.
Rīgas domes Satiksmes departaments (SD) ir pilnībā gatavs jaunajai būvniecības sezonai galvaspilsētā, un arī visi darbi, kas bija iepauzēti, tiks sākti paredzētajā laikā, tāpat kā tiks sākta jauno projektu īstenošana, norāda SD vadītājs Vitālijs Reinbahs. ''Protams, šādi darbi prasa arī satiksmes organizācijas pagaidu izmaiņas, taču darbi, sevišķi pilsētas centra ielās, tiek plānoti tā, lai to laikā pēc iespējas mazākas neērtības izjustu rīdzinieki un pilsētas viesi neatkarīgi no tā, vai tas ir gājējs, velosipēdists, autobraucējs vai sabiedriskā transporta pasažieris,'' uzsvēra SD vadītājs.
Autotransporta direkcijas (ATD) 2019. gadā izsludinātā iepirkuma procedūra par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālas nozīmes maršrutu tīklā nonākusi asās domstarpību krustugunīs - nozares eksperti uzsver, ka pašreizējā konkursā virkne nosacījumu un tā norise kopumā ļauj uzskatīt, ka tiek būtiski pārkāpts konkurences neitralitātes princips, faktiski – konkurence tiek kropļota, iepirkumā ļaujot piedalīties arī pašvaldību kapitālsabiedrībām, lai gan tirgū darbojas pietiekams skaits privāto komersantu.
Desmit opozīcijas deputāti Saeimas prezidijā iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam sniegt paskaidrojumu par Veselības ministrijas (VM) pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) rīcību infrastruktūras attīstīšanā bez valdības saskaņojuma, kopējo problēmu un finanšu saistību izvērtējuma.
Patlaban Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā skatīšanai otrajam lasījumam tiek diskutēti grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kas citstarp paredz liegt Latvijā izplatīt tabakas izstrādājumu aizstājētproduktus (nikotīna spilventiņi, karsējamā tabaka) ar tiem pievienotu, piemēram, mentola aromātu, kā arī paredz virkni citu ierobežojumu un liegumu.
Par pandēmijas ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, valdības darba vērtējumu un nākotnes perspektīvām Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.
Neskatoties uz daudzajiem ostu nozares ekspertu iebildumiem, satiksmes ministrs Tālis Linkaits turpina aktīvi virzīt grozījumus ostu likumā. Pēc, manuprāt, formālas plāna izskatīšanas Ostu padomē (kura, starp citu, notika tikai un vienīgi reformas kritizētāju spiediena dēļ) ministra plāna virzībai uz Saeimu koalīcijas līmenī ir dota zaļā gaisma, jo vakardienas valdības sēdē likumprojekts tika akceptēts iesniegšanai Saeimā. Nozares pārstāvji gan pauž, ka vismaz atsevišķas iebildes tomēr ņemtas vērā.
Izskatās, ka šīs Lieldienas atmiņā paliks ne tikai ar kārtējām olu kaujām izolācijas apstākļos, bet arī ar kārtējo pierādījumu valdības, valdošo politiķu un pietuvināto personu, atļaušos teikt, cinismam un īpaši nekvalitatīvam darbam. Loģiski, tas atkal rezultējies sabiedrības sašutumā gan par nodokļu maksātāju naudas bezatbildīgu izkleķerēšanu, gan daudzu tūkstošu cilvēku laika un nervu bendēšanu.
Analizējot pēdējo gadu notikumus dzelzceļa transporta nozarē un izvērtējot arī februāra sākumā Konkurences padomes (KP) pasludināto lēmumu par teju sešu miljonu eiro soda piemērošanu va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) par konkurences pārkāpumiem, ir pamanāmas vairākas būtiskas likumsakarības.
Par nozares pārstāvju asi kritizētās ostu reformas gaitu, riskiem un nepieciešamajiem labojumiem Guntars Gūte sarunājas ar SIA Rīgas universālais terminālis valdes locekli un izpilddirektoru Jāni Kasali.
Pēdējā laikā tiesībsargājošās iestādes piedzīvo ne tos labākos reputācijas brīžus, taču paradoksālā kārtā reputācijas problēmas sev sagādā paši likumsargi. Runa ir par vairākiem savā starpā nesaistītiem notikumiem, kuros tiešā mērā ir skarti konkrēti indivīdi un viņu tiesības, kā arī vienu gadījumu, kas skar augsta ranga tiesībsarga rīcības likumību.