Par valdības nespēju profesionāli pārvaldīt krīzi un uzņēmēju prognozēm šim gadam Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.
Pirms dažiem gadiem aktualizējoties idejai par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu brīvai konkurencei, iesaistot tajā arī privātos uzņēmējus, tika paustas bažas, ka rezultātā kritīsies pakalpojuma kvalitāte valstī kopumā, bet izmaksas nesamazināsies.
Par klupšanas akmeņiem valsts īpašumu pārvaldīšanā un efektīvā valsts budžeta naudas izlietošanā Guntars Gūte sarunājas ar valsts kontrolieri Rolandu Irkli.
Ikvienam senioram jāļauj justies svarīgam un aprūpētam gan ikdienā, gan īpaši svētkos, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver starptautiskā sociālās aprūpes uzņēmuma Senior Group pārstāve Baltijas valstīs Diāna Gžibovska.
Darba specifikas dēļ arī aizejošajā gadā regulāri sekoju amatpersonu un politiķu rīcībai, lēmumiem un komunikācijai ar sabiedrību saistībā ar Covid-19 radītās veselības un ekonomikas krīzes seku mazināšanu. Lai gan politiķi nevēlas atzīt, ka "kovidhaoss" divu gadu garumā galvenokārt ir viņu kļūdu un diezgan lielas neprasmes bēdīgais rezultāts, tomēr, manuprāt, reālā bilde skaidri to parāda ar ļoti daudziem piemēriem.
Par situāciju Rīgā un valstī kopumā, kā arī partijas Gods kalpot Rīgai nākotnes plāniem un izaicinājumiem ar partijas vadītāju Oļegu Burovu sarunājas Guntars Gūte.
Absolūti skaidrs, ka jau kopš Rīgas mēra Mārtiņa Staķa un viņa vietnieka Viļņa Ķirša demisijas pieprasījuma idejas rašanās opozīcijai nebija pat visniecīgāko šaubu, ka publiski skaļais apvērsuma mēģinājums Rīgas domē lemts sagrāvei. Tomēr tikpat skaidrs, ka patiesais mērķis bija panākt skaļas publiskas paskandalēšanās iespēju, un tā arī pilnā apjomā izdevās.
Visvairāk skatītais videoklips internetā Latvijā nupat varētu būt ar Valsts policijas priekšnieka Armanda Ruka, visticamāk, nejauši pasprukušo nu jau leģendāro frāzi 13. decembra protesta pasākuma laikā par celtniekiem un Satversmes lasīšanu: "… ja celtnieki sāk Satversmi lasīt, tad arī rodas interpretācijas, kā jūs izprotat…"
Par E.lieta platformas ieviešanas procesu, jaunās sistēmas priekšrocībām un ieguvumiem Guntaram Gūtem stāsta Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
Savdabīgi vērot, kā politiķi aizvien aktīvi izsaka viedokļus un pārdomas par tēmām, par kurām, diezgan ticami, viņiem ir visai maz zināšanu un kompetences. Tādas pārdomas raisīja premjera Krišjāņa Kariņa šonedēļ paustā iniciatīva Covid19 apkarošanas jomā.
Par nākamgad gaidāmajām izmaiņām ar nekustamo īpašumu saistītu datu pieejamības jomā ar Valsts zemes dienesta vadītāju Vitu Narnicku sarunājas Guntars Gūte.
Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā
apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram
Monvīdam Zelčam nespēju
pamatot pēkšņo lēmumu
grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt
tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu
lietas skatīšanas tiesā. Tāpat
prokurora atsevišķas rīcības
un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par
centieniem novilcināt lietas
izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi
Ar Eiropas Attīstības bankas padomes (Council of Europe Development Bank, CEB) reģionālo projektu vadītāju Latvijā, Lietuvā un Somijā Diānu Bertjē sarunājas Guntars Gūte.
Zemkopības ministrijas (ZM) ēkas (tautā sauktas arī par skābbarības torni) pārvaldīšana netiek veikta pietiekami ekonomiski un produktīvi, nav skaidras nākotnes perspektīvas un prioritāri veicamās darbības nepietiekamu līdzekļu apstākļos. Turklāt nekustamā īpašuma pārvaldīšanā netiek īstenotas valsts kā īpašnieces intereses. Tādi esot būtiskākie secinājumi pēc Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas.
Ekonomisko lietu tiesa (ELT), izskatot a/s Olainfarm pieteikumu par prasības nodrošināšanu civillietā uzņēmuma prasībā pret atlaisto Olainfarm padomes locekli Haraldu Velmeru par viņa prasījuma par kompensācijas izmaksas apstrīdēšanu un naudas piedziņu, pieņēmusi lēmumu apķīlāt visas H. Velmeram piederošās kapitāla daļas vairākos uzņēmumos, tostarp 100% viņam piederošā advokātu biroja SIA ZAB Velmers kapitāla daļas. Publiskajos reģistros pieejamie dati liecina, ka šobrīd kopumā ir apķīlātas H. Velmeram piederošās kapitāla daļas arī SIA Compor, SIA VH Invest un SIA Nami un būves, kā arī H. Velmeram piederošais nekustamais īpašums Rīgā.
Pandēmijas dēļ arī šogad lielas valsts dibināšanas svētku svinības Latvijā tā īsti nebija iespējamas, un jāsaka, vīrusa agresīvās izplatīšanās dēļ tas noteikti arī bija pareizākais risinājums. Tomēr, atskatoties uz svētku nedēļu, mazliet var sajust rūgtuma piegaršu. Rūgtumu par to, ka, šķiet, mūsu valstī aizvien kādi ir vienlīdzīgāki, bet citi – mazāk vienlīdzīgi.
Sarunās ar dažādu jomu cilvēkiem aizvien biežāk secinām, ka pandēmija patiešām izgaismojusi būtiskas problēmas valsts pārvaldē visplašākajā nozīmē. Jau daudzkārt sabiedrības sašutumu izraisījuši nesaprotamie, pretrunīgie un brīžiem pat bezjēdzīgie lēmumi saistībā ar vīrusa apkarošanu un tā ietekmes mazināšanu ekonomikā. Taču tikpat lielu neizpratni, sevišķi pēdējā gada laikā, raisa politiķu un ierēdniecības lēmumi par dažādu publisko aktivitāšu un kampaņu saturu
Par problēmām uz Austrumu robežas, Covid-19 apkarošanas peripetijām un ekonomikas attīstības nākotnes riskiem Guntars Gūte sarunājas ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāju Māri Kučinski (ZZS).
Vērojot valdības un ierēdniecības aizvien haotisko un brīžiem pat histērisko darbošanos Covid-19 apkarošanas jomā, visizteiktāk acīs krīt tas, ka, neskatoties uz pastāvīgām, daudzās stundās mērāmām krīzes vadības un cita veida svarīgām sanāksmēm, patiesībā ne valdībai, ne ierēdniecībai nav bijis un joprojām nav precīza rīcības plāna nevienā jomā.
Nekad iepriekš politiķu un sabiedrības attiecībās plaisa, patiesībā dziļš un plats bezdibenis, nav bijusi tāda kā šobrīd. Pat neskatoties uz nu jau salīdzinoši necilā skaitā pārstāvēto valdošās koalīcijas politiķu vēl atlikušo atbalstītāju izmisīgajiem pūliņiem publiskajā vidē uzturēt kaut cik pamanāmu atbalsta fonu šai valdībai un politiķiem kopumā.
Latvijā jebkādus tabakas izstrādājumus regulāri lieto 23% jauniešu vecumā no 13 līdz 15 gadiem, tostarp 24,8% zēnu un 21,1% meiteņu, liecina Starptautiskā jauniešu smēķēšanas pētījuma (Global Youth Tobacco Survey – GYTS) dati, kas veikts 2019. gadā. Tomēr veselības speciālistu bažas vairāk raisa fakts – lai gan tradicionālo cigarešu smēķēšana jauniešu vidū mazinās, pēdējā laikā tieši jauniešu vidū popularitāti strauji gūst tā sauktie bezdūmu tabakas izstrādājumi, tostarp elektroniskās cigaretes un karsējamā tabaka.
Par nākamā gada valsts budžeta projekta kvalitāti, varas attieksmi pret iedzīvotājiem, valsts parāda pieauguma bīstamo tendenci un potenciālajām sekām Guntars Gūte sarunājas ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (ZZS).
"Mežaparka Lielās estrādes stāsts ir tikpat daudzslāņains kā Latvijas un latviešu tautas vēsture. Savā laikā tā kalpoja kā padomju ideoloģijas nostiprināšanas un popularizēšanas vieta, atmodas laikā šajā vietā norisinājās virkne pasākumu, kuros latviešu tauta iebilda pret pastāvošo komunistu varu Latvijā, savukārt mūsdienās Mežaparka Lielā estrāde mums asociējas ar mūsu nacionālās identitātes un tradīciju stūrakmeni – Dziesmu un deju svētkiem," tā iesākas Ziemeļrīgas kultūras apvienības (ZKA) apkopotais stāsts par vienu no galvenajiem un zināmākajiem Mežaparka objektiem – Lielo estrādi, kas pēdējo gadu laikā piedzīvojusi lielākās pārmaiņas savas pastāvēšanas vēsturē.