Par Rīgas attīstības plāniem nākamajos sešos gados, sagaidāmajām izmaiņām pilsētvidē, kā arī biznesa sekmēšanu galvaspilsētā Guntars Gūte sarunājas ar Rīgas domes Attīstības komitejas vadītāju Inesi Andersoni.
Pēdējie divi gadi Latvijā diemžēl ir raksturīgi ar asi izteiktu sabiedrības sašķeltību, kas sev līdzi nes ļoti negatīvu blakni – ārkārtīgi zemu diskusiju kultūru, kas galvenokārt izpaužas ar savam pretēja viedokļa paudēju maksimālu, pat brīžiem izteikti vulgāru noniecināšanu un apsaukāšanu.
Rīgā šajā būvniecības sezonā tiek veikti pēdējos gados lielākie brauktuvju seguma remontdarbi, palielinot satiksmes drošību un ērtības vairāk nekā uz desmit tiltiem un pārvadiem, kā arī 30 ielu posmos, norāda Rīgas domes pārstāvji.
Ja nebaidāmies pārslimot Covid-19, kāpēc baidāmies vakcinēties pret to – sarunā ar Guntaru Gūti retoriski jautā ķīmijas zinātņu habilitētais doktors, profesors Ivars Kalviņš.
Vakar politiķi Sandis un Kaspars Ģirģeni paziņoja par savu plānu – Latvijā tiks dibināta jau atkal kārtējā politiskā partija. Protams, diskutabls ir jautājums, vai bijušajam iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam un pašreizējam deputātam Kasparam Ģirģenam vispār izdosies savu plānu realizēt un, ja arī partiju nodibināt izdosies, vai viņi spēs iekļūt nākamajā Saeimā. Līdzīgi kā vēl dažiem jaunpienācējiem.
Krīzes situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, kur diezgan intensīvi sāk palielināties nelikumīgo robežšķērsotāju skaits, nav radusies ne vakar un arī ne aizvadītajās brīvdienās. Turklāt skaidri saprotamas indikācijas par ārkārtējo situāciju valdībai, tostarp iekšlietu ministrei Marijai Golubevai, bija zināmas jau tajā brīdī, kad ar masveida nelegālo robežšķērsotāju problēmu saskārās un sāka cīnīties Lietuva.
Par situāciju tautsaimniecībā un nākotnes prognozēm Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.
Saldsērīgu ziņu par kārtējiem policistiem kukuļņēmējiem vakar izplatīja Iekšējās drošības birojs (IDB), kas šoreiz ir gan salda, gan vienlaikus rūgta. Proti, IDB Zemgales tiesas apgabala prokuratūrai nosūtījis kriminālprocesu kriminālvajāšanas sākšanai pret divām Valsts policijas amatpersonām, kuras no kāda transportlīdzekļa vadītāja apmaiņā pret administratīvā pārkāpuma neformēšanu par pieļautajiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem pieprasīja un pieņēma – kā raksta IDB – salīdzinoši netipisku kukuļa veidu – gandrīz 50 kilogramus medus.
Par a/s Olainfarm attīstības plāniem un farmācijas nozares perspektīvām kopumā ar jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Jāni Buku sarunājas Guntars Gūte.
Radušās kārtējās aizdomas par pašpasludinātās "pārmaiņu koalīcijas" saimniekošanas patiesajām metodēm Rīgas pašvaldībā. Proti, aizdomas par iespējamiem likumpārkāpumiem izraisījis Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības departamenta (PAD) savā ziņā dīvainais lēmums slēgt līgumu par telpu nomu PAD vajadzībām ar Krievijas un Dominikas Sadraudzības rezidentiem piederošiem uzņēmumiem, kuru piedāvājums, pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, ir par 140 tūkstošiem eiro gadā dārgāks nekā vismaz vienam no atraidītajiem vietējiem Latvijas rezidentiem piederošajiem uzņēmumiem, kura piedāvājums pagaidām nezināmu iemeslu dēļ ticis noraidīts jau sākotnējā atlasē.
Stabiņgeita Rīgā, nodokļu un reģionālo reformu haoss, vakcinācijas procesa nemitīgās problēmas, nebeidzamās domstarpības par akustiskās koncertzāles būvniecības vietas izvēli – šķiet, piemērus ar valsts pārvaldes neveiksmes stāstiem varētu turpināt un papildināt bezgalīgi. Protams, iepriekš uzskaitītie piemēri vairāk attiecas tieši uz pašreizējo valdošo koalīciju un valdību, kā arī Rīgas domes varas koalīciju, taču skaidrs, ka līdzīgas problēmas ir pieredzētas gadu desmitiem un visdažādāko politisko spēku kombināciju veidoto koalīciju varas laikos.
Pagājušajā nedēļā portāls Delfi ziņoja, ka Valsts prezidents Egils Levits "no sudraba Lexus pārsēdies melnā BMW". Tas savā ziņā nav nekāds ārkārtējs notikums, ņemot vērā, ka līdzšinējais auto, ko izmantoja prezidenta pārvadāšanai, ticis lietots kopš 2016. gada, turklāt bija beidzies arī iepirkuma līguma termiņš par iepriekš izmantotā Lexus automobiļa pilna servisa ilgtermiņa nomu, un ir tikai loģiski, ka tika rīkots konkurss par jauna auto nomu.
Par azartspēļu atbildīgu spēlēšanu un klientu risku kontroli ar SIA Alfor Korporatīvās komunikācijas un sociālās atbildības vadītāju Līvu Bisenieci sarunājas Guntars Gūte.
Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) aktivitātes pēdējos pāris gados raisījušas plašu diskusiju par tiesiskuma aspektiem Latvijā un to, cik aizsargāts – patiesībā neaizsargāts – ir ikviens uzņēmējs. Aizvien daudziem juristiem un uzņēmējiem nav saprotams, kā var būt situācija, kad, balstoties uz ārkārtīgi slidenu un vispārīgu vārdu – visticamāk –, cilvēkam vai uzņēmējam var atņemt naudu, dažāda līmeņa tiesībsargiem izdarot pieņēmumu, ka naudas izcelsme ir neskaidra un, "visticamāk", noziedzīgā ceļā iegūta, tajā pašā laikā pret pašu personu neierosina kriminālprocesu, neapsūdz noziedzīgos nodarījumos un beigu beigās nenotiesā par šādu likumpārkāpumu.
Par satiksmes drošību, dzērājšoferiem un agresīvajiem braucējiem Guntars Gūte sarunājas ar Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieku Juri Jančevski.
Pusotrs gads, kas pagājis kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, ne tikai iezīmējis medicīniska un ekonomiska rakstura krīzes, bet arī aizvien vairāk palielinājis plaisu starp politiķiem un pārējo sabiedrību. Tas, cik ļoti augstprātīgi un neiecietīgi kļuvuši politiķi pret sabiedrības – nodokļu maksātāju un vēlētāju – viedokli un vajadzībām, šķiet, nav piedzīvots iepriekšējos 30 atjaunotās Latvijas gados.
Stabilas attīstības sekmēšanai valstij skaidri jādefinē savs skatījums par farmācijas nozares nozīmi tautsaimniecībā, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver a/s Olainfarm padomes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
Par laboratoriskās medicīnas situāciju Latvijā un šīs jomas pakalpojumu eksporta iespējām Guntars Gūte sarunājas ar SIA Centrālā laboratorija valdes locekli, RSU asociēto profesori Jeļenu Storoženko.
Pēdējo pusgadu premjers Krišjānis Kariņš, uzstājoties ar uzrunām sabiedrībai kopumā vai kādām konkrētām grupām, aizvien aktīvi mīl deklamēt vārdu salikumu "viedā reindustrializācija". Nenoliedzami tehnoloģiju laikmetā tas izklausās visnotaļ gudri un vienlaikus gana nesaprotami, lai tādējādi šā izteiciena "valkātājam" ar "gudru frāzi" ļautu viegli izvairīties no skaidras atbildes uz nepatīkamajiem jautājumiem par viņa vadītās koalīcijas ne īpaši labajām sekmēm valsts tautsaimniecības attīstības veicināšanā.
Latvijā gadiem pieredzam situācijas, kad tikai pēc notikušas nelaimes vai skandāla visi iespējamie atbildīgie pēkšņi sāk aktīvi rosīties – veikt ārkārtas pārbaudes, kontroles. Taču raksturīgi – šīs kārtējās "ārkārtas pārbaudes" parasti notiek ļoti īsu brīdi – mēnesi, varbūt divus. Pēc tam viss noklust un apaug ar aizmirstības putekļiem. Līdz nākamajai nelaimei, jo tad atkal divu mēnešu "riņķadancis" uzsāk apgriezienus.