Lai nepieļautu šādu situāciju, Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantā ir noteikti tikai īpaši nosacījumi, kad tiek pieļauta publiskas personas iesaiste un līdzdalība kapitālsabiedrībā, proti, ja, veicot izvērtējumu, var objektīvi pamatot, ka citā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Tāpat likums paredz, ka, veicot juridisko un ekonomisko izvērtējumu, publiskai personai ir pienākums konsultēties ar Konkurences padomi (KP) un komersantus pārstāvošām biedrībām vai nodibinājumiem. Turklāt publiskai personai ir pienākums reizi piecos gados pārvērtēt tās līdzdalību kapitālsabiedrībā.
Likuma būtības neievērošana
Diemžēl situācija daudzās nozarēs, tostarp pasažieru sabiedriskajos pārvadājumos ar autobusiem, rāda, ka aizvien daudzas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības aktīvi piedalās tirgū, neskatoties uz privāto uzņēmēju piesātināto tirgu un sīvo konkurenci.
"Latvijā jau šobrīd ir skaidri noteikti kritēriji, pie kuriem varētu būt pieļaujama publiskas personas iesaistīšanās komercdarbībā, nepārprotami norādot, ka pārējos gadījumos tās līdzdalība tautsaimniecībā nav pieļaujama, lai neatstātu negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, tostarp sekmētu investīciju piesaisti un inovācijas visās tautsaimniecības nozarēs vienlīdzīgas un godīgas konkurences apstākļos. Būtiskākais ir veidot pareizu izpratni un, ja nepieciešams, nodrošināt aktīvu uzraudzību. Un tieši to KP šobrīd aktīvi dara," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis norāda, ka KP nesaskata pamatu pašvaldības kapitālsabiedrībām nodarboties ar komercdarbību sabiedriskā transporta nozarē, īpaši reģionālajos maršrutos, jo tirgū darbojas pietiekams skaits privāto tirgus dalībnieku, kas var nodrošināt līdzvērtīgu pakalpojumu.
Atbilstīgi VPIL publiskas personas – valsts, pašvaldības un to kapitālsabiedrības – drīkst iesaistīties komercdarbībā tikai noteiktos izņēmuma gadījumos, piemēram, kad pastāv tirgus nepilnība un nav neviena cita komersanta, kas varētu šo pakalpojumu sniegt, vai arī kad publiskai personai ir jāapsaimnieko stratēģiski īpašumi vai jāsniedz stratēģiski svarīgi pakalpojumi. "Tādējādi nepastāv tirgus nepilnība. Tāpat attiecībā uz reģionālajiem pārvadājumiem nav pamata uzskatīt tos par stratēģiski svarīgu pakalpojumu pašvaldības teritorijā, lai būtu attaisnojama pašvaldību un to kapitālsabiedrību iesaiste konkrētajā tirgū. KP šo nostāju par pašvaldību iesaistes nepamatotību reģionālajos pārvadājumos ir konsekventi paudusi jau iepriekš, vērtējot pašvaldību līdzdalību kapitālsabiedrībās un sniedzot atzinumus par to," norāda KP vadītājs.
Turklāt konkurences neitralitātes princips pieprasa, lai publiska persona, veicot komercdarbību, nebauda konkurences priekšrocības pār privātā sektora komersantiem dēļ piederības publiskajai personai, papildina EM speciālisti.
Iepirkumā drīkst piedalīties
Īpašas privāto komersantu iebildes ir par pašvaldību kapitālsabiedrību dalību pašreiz notiekošajā Autotransporta direkcijas iepirkumā par tiesībām sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā. Būtībā tiek izteikti pārmetumi, ka šādā veidā pašvaldību kapitālsabiedrības kropļo konkurenci tirgū un netiek ievērots arī konkurences neitralitātes princips.
Tomēr Gaiķis Dienai skaidro – KP ieskatā nepamatota publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā pati par sevi nevar tikt uzskatīta par konkurences neitralitātes pārkāpumu. Kā iespējama neatbilstība konkurences neitralitātes principam, kas no 2020. gada 1. janvāra ir nostiprināta Konkurences likumā, var tikt vērtēta šādas kapitālsabiedrības vai publiskas personas rīcība, kas ierobežo vai deformē konkurenci. Normatīvajos aktos nav noteikts vispārējs ierobežojums publiskas personas kapitālsabiedrībai piedalīties iepirkumos, tāpēc KP nav tiesiska pamata ierobežot publiskas personas kapitālsabiedrības tiesības piedalīties iepirkumos, ciktāl tiek ievēroti konkurences neitralitātes noteikumi.
Ņemot vērā minēto, KP nav pamata automātiski secināt, ka ikvienā gadījumā, kad KP ieskatā publiskas personas kapitālsabiedrība nepamatoti veic komercdarbību konkrētajā nozarē vai piedalās konkursos uz attiecīgo darbību veikšanu, ir konstatējams konkurences neitralitātes pārkāpums. Tomēr šāda rīcība palielina risku konstatēt konkurences neitralitātes pārkāpumu. Publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšana, līdzdalība un tās turpināšana ir pašvaldības kompetence, kas izriet no VPIL 88. panta, un tieši pašvaldības atbildība ir nodrošināt, lai līdzdalība kapitālsabiedrībā atbilstu likuma prasībām, norāda KP vadītājs.
Attiecībā uz pašu iepirkumu Gaiķis piekrīt, ka tas ir ļoti sarežģīts, bet līdz šim tajā nav konstatēts konkurences neitralitātes pārkāpums. "Būtiski, ka iepirkuma rīkošana ļauj pasūtītājam pretendentu savstarpējā konkurencē izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu, līdz ar to ir svarīgi, lai tiek nodrošināta pārdomāta, godīga, atklāta un caurskatāma publisko iepirkumu procedūra. Būtiski, lai šāda procedūra netiek nepamatoti pārtraukta vai mainīta tikai tāpēc, ka iegūtais rezultāts neapmierina, piemēram, pašvaldībām piederošos pārvadātājus. Tādā gadījumā tas būtu jāuzskata par nopietnu signālu iespējamam konkurences neitralitātes pārkāpumam," piebilst KP vadītājs.
Sava veida sacensība
Arī konkurences tiesību eksperte, bijusī KP vadītāja Skaidrīte Ābrama uzsver, ka konkurences neitralitāte nozīmē, lai nevienam netiktu radītas priekšrocības, kas liek citiem dalībniekiem pamest tirgu. Attiecībā uz konkrēto iepirkumu pirmais izejas punkts ir Iepirkumu uzraudzības birojs, kas vērtē, vai iepirkuma dokumentācija nav radīta kāda interesēs. Svarīgi, lai konkursa noteikumi būtu attiecināmi uz visiem iepirkuma dalībniekiem identiski, nediskriminējoši, lai nevienam netiktu radītas priekšrocības.
"Mans viedoklis – ja pieņemam, ka visi nosacījumi ir godīgi un nediskriminējoši, nevaram vienkārši izslēgt konkrētus dalībniekus, kuri ir pašvaldību kapitālsabiedrības. Šis iepirkums ir sava veida sacensība, kas parāda, kurš ir labākais un efektīvākais un kurš iegūst tiesības pārvadāt pasažierus. Taču pateikt šajā brīdī, ka viņi (pašvaldību uzņēmumi – red.) nedrīkst piedalīties konkursā, nebūs īsti tiesiski. Mums jau arī ilggadējās diskusijas parādīja problēmu – valstij vai pašvaldībai izveidojot kapitālsabiedrību, tā jau automātiski tiek nostādīta izredzēto kārtā un dod tai iespējas, tiesības un tā tālāk. Bet šajā situācijā – ja jau uzraugošās iestādes nebija norādījušas, ka šīs kapitālsabiedrības nedrīkst piedalīties konkursā, tad tām tagad jāstartē ar tādiem pašiem nosacījumiem un jāpierāda, ka ir efektīvākas un labākas. Taču tam jābūt bez jebkāda veida, piemēram, administratīvā atbalsta, dotācijām no pašvaldības puses. Tas arī ir būtiski – lai visi sacenšas ar vienādiem nosacījumiem," uzsver Ābrama un piebilst, ka arī viņa ir pamanījusi, ka privātie komersanti iebilst pret pašvaldību pārvadātāju dalību iepirkumā. "Likumi šobrīd nosaka, ka katrus piecus gadus pašvaldībai vai valstij jāpārvērtē, vai attiecīgām kapitālsabiedrībām vispār jāpiedalās tirgū. Ja tirgus ir gana piesātināts un tajā piedalās pietiekams skaits privāto pārvadātāju, tad tas ir izvērtēšanas vērts jautājums, un ir pieļaujams, ka publiskajām kapitālsabiedrībām nevajadzētu tirgū darboties," viņa rezumē.