Cīņa pret blēdībām e-vidē
Plāno stiprināt patērētāju tiesību aizsardzību tiešsaistē.
Magda Riekstiņa
Atbalsts būtu jāturpina
Patlaban aktuālas ir diskusijas par to, kādi turpmāk būs atbalsta mehānismi tiem uzņēmumiem, kurus ietekmē Covid-19 pandēmija, un šo uzņēmumu darbiniekiem
Atbalsts būtu jāturpina
Patlaban aktuālas ir diskusijas par to, kādi turpmāk būs atbalsta mehānismi tiem uzņēmumiem, kurus ietekmē Covid-19 pandēmija, un šo uzņēmumu darbiniekiem.
Uzņēmējdarbības vide nav sastingusi
Arī Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā tiek dibināti jauni dažādu nozaru un mērogu uzņēmumi.
Ir plāna projekts. Kas tālāk?
Finanšu ministrija 9. jūlijā paziņoja, ka "Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.–2022. gadam projekts ir iesniegts Ministru prezidentam izskatīšanai Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē. Jaunajā plānā primārais ir ministriju dialogs ar nozaru organizācijām". Arī Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) īpaši uzsvēris, ka "reālākais veids, kā dot triecienu ēnu ekonomikai, ir dialogs ar nozaru asociācijām".
Šovasar cer uzņemt ārvalstu tūristus
Pandēmijas laikā ir uzplaucis dabas tūrisms, kā arī attīstījušās aktīvās atpūtas iespējas un digitālie risinājumi.
Lai neticētu dezinformācijai
Nepieciešamība novērst dezinformāciju ir tēma, kas ietverta šonedēļ Strasbūrā notiekošās Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijas aktualitāšu sarakstā. "EP deputāti vēlas visaptverošākas pilnvaras Eiropas Savienības (ES) Stratēģiskās komunikācijas darba grupai, kas izveidota, lai cīnītos, piemēram, pret Kremļa dezinformācijas kampaņām ES, Rietumbalkānos un Austrumu partnerības valstīs," skaidro EP Preses dienests.
Jāvērtē gan cenu, gan programmu
Plānojot ceļojumu, izvēlies uzticamu tūrisma aģentūru! Šādu ieteikumu cilvēkiem, kuri šovasar Covid-19 pandēmijas apstākļos vēlas ceļot, sniedz Ārlietu ministrija un skaidro: "Labākais padomdevējs ceļojuma plānošanā ir tūrisma aģentūras. Nozares profesionāļi pārzina situāciju ārvalstīs, palīdzēs izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un zinās, kā rīkoties saslimšanas vai karantīnas gadījumā." Jāatgādina, ka Ārlietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, kā arī citām iestādēm un organizācijām jau jūnijā aizsāka informatīvo kampaņu Ceļo apdomīgi.
Uz e-veikalu. Uz iepirkšanās centru
Līdz ar klātienes tirdzniecības ierobežojumu mazināšanu pierimusi attālinātās iepirkšanās izaugsme, kas maijā gada griezumā bija tikai 6%, bet martā – pat 47%. To uzsver Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.
Mūsu politiskie hameleoni
Vēlēšanās, it īpaši Saeimas vēlēšanās atdodot balsi par kādu politisko spēku, vēlētāji gaida, ka šis politiskais spēks rīkosies atbilstoši tā tēlam un reputācijai. Tiem, kuri balsoja par Jauno Vienotību (JV), nevajadzētu brīnīties, ka tiek ieviesta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa (VSAOI), jo JV finanšu ministrs Jānis Reirs par šādu ideju runā jau gadiem. Tomēr, tā kā JV sevi dēvē par racionālu partiju, JV vēlētājs var justies vīlies par VSAOI izmaiņām izvēlēto brīdi – Covid-19 pandēmijas otro vasaru, kad daudzas nozares vēl nevar pilnvērtīgi strādāt, turklāt vakcinācijas tempa ziņā mūsu valsts nav Eiropas Savienības pirmrindniece, un nav zināms, vai rudenī atkal nenāksies ieviest daudzus ierobežojumus.
Eiropas ceļojumu vasara
Neilgi pirms Covid-19 pandēmijas tūrismam veltītajās izstādēs un konferencēs politiķi, uzņēmēji, nozares eksperti, kā arī paši tūristi uzsvēra: ceļošana ir kļuvusi vieglāka, vienkāršāka, ātrāka un pieejamāka nekā jebkad agrāk. tagad situācija ir mainījusies. Tomēr, ja šajā vasarā gribas doties ārvalstu ceļojumā, tad iespējams tas ir jādara. Vienīgi jārēķinās ar jaunām prasībām un jāatceras par epidemioloģisko piesardzību.
Ne tikai vieno, bet arī šķeļ
Tieši no šodienas, 1. jūlija, Eiropas Savienībā (ES) ir spēkā ES digitālais Covid sertifikāts. Šis sertifikāts, kā skaidro Eiropas Parlamenta Preses dienests, apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 vai veikusi testu, kura rezultāts ir negatīvs, vai jau ir pārslimojusi Covid-19. Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā uzsver, ka "ES digitālā Covid sertifikāta mērķis ir pandēmijas laikā atvieglot drošu un brīvu pārvietošanos ES". Kopsavilkums no tās informācijas, ko sniegušas ES institūcijas, ir tāds, ka, ja vien kādā no 27 dalībvalstīm dramatiski nepasliktināsies epidemioloģiskā situācija, šis sertifikāts ļaus pa ES ceļot bez ierobežojumiem, piemēram, bez pašizolācijas.
Gan biznesa glābšanai, gan attīstībai
Aktuāla ir tendence – visu, ko vien iespējams veikt digitāli un attālināti, arī darīt digitāli un attālināti.
Politiķi pārspēlē atbildību
Saistībā ar nesen ieviesto principu – noteikt, kas ir pieejams pret Covid-19 vakcinētam personām, bet nav pieejams nevakcinētām – atklājas, ka mūsu valdība uz privātā sektora un kultūras jomas pārstāvju pleciem cenšas novelt atbildību par šī principa ievērošanu
Nebūt naivam un atpazīt riskus
Lai personīgās finanses būtu drošībā, eksperti ikvienam iesaka rūpīgi sekot situācijai savā bankas kontā un neuzticēties vilinošiem piedāvājumiem.
Vakcinācija un ekonomika
Nesen Fiskālās disciplīnas padome Finanšu ministrijai (FM) izteica aicinājumu būt racionālai, nevis pārspīlēti optimistiskai. Padome skaidroja, ka "apstiprinājusi FM sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022.–2024. gadam, tomēr uzsver nepieciešamību modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus".
Latvija var atpalikt no Lietuvas un Igaunijas
Vairāki pētījumi rāda – situācija investīciju piesaistē un kopumā ekonomikā nav slikta, taču problēmu arī netrūks.
Brīdinājums mūsu valdībai
Latvijā ēnu ekonomika pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ir augusi par 1,6% un sasniegusi 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). To atklāj pētījums Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs. (Pētījuma autori ir ekonomikas eksperti Arnis Sauka un Tālis J. Putniņš.)
Meklē ceļu uz labklājību
Latviju un pārējo pasauli vēl nebija satricinājusi Covid-19 pandēmija, kad Eiropas Savienības (ES) institūcijās jau tika spriests par to, ka nepieciešams visās dalībvalstīs ieviest vienotus minimālās algas aprēķināšanas principus. Vēlamā risinājuma meklējumi turpinās arī šovasar, kad gan ekonomiku, gan arī sabiedrības dzīvesstilu būtiski izmainījuši pandēmijas nestie ierobežojumi. Mūsu valstī pastāvošos viedokļus nesen atklāja tiešsaistes diskusija Vienots minimālās algas aprēķins ES: Kā tas ietekmēs Latviju?, ko organizēja Eiropas Parlamenta (EP) birojs Latvijā.
Grib būt neatkarīgi no citiem
Lai gan Covid-19 pandēmija ir radījusi nestabilitāti daudzās ekonomikas nozarēs, tomēr arī šajā sarežģītajā laikā tiek dibināti jauni uzņēmumi.
Aģentūras lielā iespēja
Tūrisms ierindojas to nozaru vidū, kas Covid-19 pandēmijas laikā cieš ļoti smagi. To apliecina gan ceļojumu industriju raksturojošā statistika, gan tūrisma kompāniju finanšu dati. Turklāt pandēmija vēl nav beigusies, pārvietošanās ierobežojumi joprojām pastāv un par to, kā praksē funkcionēs vienkāršai un drošai ceļošanai paredzētais risinājums – Eiropas Savienības Digitālais sertifikāts –, vēl ir daudz neskaidrību.
Gaidāma pirkumiem bagāta vasara
Apģērbu un apavu mazumtirdzniecība aprīlī gada griezumā augusi par 45,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.
Ministra smagais portfelis
Viena no interesantākajām politiskajām rokādēm pēdējā laikā ir saistīta ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kurš vispirms nomainīja partiju, no KPV LV pārejot uz Nacionālo apvienību (NA), bet pēc tam ātri zaudēja un tikpat ātri atguva ministra portfeli. Jāteic, visai interesanti bija vērot, kā sociālajos tīklos sarosījās Vitenberga kritiķi brīdī, kad šķita – ministra amats viņam ir zudis, bet tikpat ātri pieklusa, kad kļuva skaidrs – ministra krēslā Vitenbergs atradīsies arī turpmāk. Tomēr, raugoties plašāk, jāakcentē tas, kādu redzējumu par tautsaimniecību paudusi NA un kāda līdz šim bijusi ministra stratēģija.
Neatkārtot pieļautās kļūdas
Lai gan vakcinācija pret Covid-19 mūsu valstī sākās lēni un haotiski, nu jau mēnesi tās gaita ir uzlabojusies, un, pieaugot vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaram, par aktualitāti kļūst ierobežojumu mazināšana daudzās jomās. (1. jūnijā aģentūra LETA vēstīja, ka "pirmo poti pret Covid-19 saņēmuši 25,3% iedzīvotāju, bet abas – 14,05%".) Noskaņojums sabiedrībā patlaban atgādina to, kāds bija aptuveni pirms gada, kad 10. jūnijā noslēdzās 12. martā izsludinātā pirmā ārkārtējā situācija un daudzas durvis, kas trīs mēnešus bija slēgtas, atkal atvērās. Arī tobrīd valdīja jūsmīga eiforija, ka Covid-19 riski un to mazināšanai ieviestie ierobežojumi palikuši pagātnē uz visiem laikiem.
Būs jāmeklē jaunas kravas?
Jau ilgtermiņā nemierīgās situācijas saasināšanās Baltkrievijā ir aktualizējusi jautājumu par to, cik nozīmīgas Latvijai ir ekonomiskās attiecības ar šo mūsu austrumu kaimiņvalsti. Nesenā pagātnē spilgts piemērs tam, kā politika ietekmē tautsaimniecību, bija 2014. gadā ieviestās Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējās sankcijas, bet to radītajiem izaicinājumiem mūsu valsts ekonomika, vērtējot kopumā, tika pāri visai veiksmīgi.
Rokas nost no vidusslāņa!
Latvijā bieži tiek uzsvērts, ka jāvirzās uz Ziemeļvalstu modeli. Arī mūsu politiķi tieši Ziemeļvalstis nereti min kā paraugu, kam Latvijai vajadzētu līdzināties. Ikviens, kurš seko ārvalstu aktualitātēm, zina, ka pašu Ziemeļvalstu (Zviedrijas, Somijas, Dānijas, Norvēģijas un Islandes) vidū pastāv daudz atšķirību, turklāt cīņā pret Covid-19 Zviedrijas stratēģija atšķiras no pārējo Ziemeļvalstu stratēģijas. Tomēr Ziemeļvalstīm ir kas kopīgs, un tā ir izpratne par to, ka valsts politiskās un ekonomiskās stabilitātes pamats ir vidusslānis, respektīvi, tie cilvēki, kuri ir orientēti uz to, ka savu labklājību nodrošina ar pašu darbu, bet atbalstu no valsts prasa tikai ārkārtējos apstākļos, ko var radīt aizliegums vairākām nozarēm strādāt pandēmijas laikā vai individuālas veselības problēmas, no kurām nav pasargāts neviens cilvēks neatkarīgi no gadu skaita.
Vai ārvalstu ceļojumi atsāksies jau drīzumā?
Vasaras tuvošanās ir laiks, kad Latvijas iedzīvotāji parasti apsver tuvāku un tālāku ceļojumu plānus, un tā tas ir arī šajā – Covid-19 pandēmijas – gadā.
Cer uz rūpniecību
Drīzumā – 5. jūnijā – gaidāmās pašvaldību vēlēšanas, kas noritēs visā Latvijā, izņemot Rīgu, pievērsušas uzmanību ekonomiskajai situācijai reģionos. Iedzīvotāju paustie viedokļi, gan atbildot uz mediju jautājumiem, gan diskutējot sociālajos tīklos, apliecina, ka jau gadiem apspriestais jautājums par darba vietu trūkumu joprojām ir aktuāls.
Rūpniecībai pandēmija gandrīz netraucē
Ekonomisti: rūpniecībai šis būs izaugsmes gads, tomēr dažādos ražošanas segmentos situācija atšķirsies.
Trauksmes celšana šobrīd
Pagājušajā gadā no 517 iesniegumiem saistībā ar trauksmes celšanu par pamatotiem atzīti 127, atsaucoties uz Valsts kanceleju, vēsta LETA.