Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Mārtiņš Apinis

Aug, bet nedaudz lēnāk

Sekojot pagājušā gada pēdējo mēnešu tendencēm, Latvijas rūpniecība pozitīvus rādītājus turpina demonstrēt arī šajā gadā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šā gada janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo mēnesi Latvijas rūpniecības produkcijas apjoms audzis par 2,8%, tajā skaitā galvenajā ražošanas pamatnozarē – apstrādes rūpniecībā – produkcijas izlaides apjoms gada laikā palielinājies par 2,2%. Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē produkcijas izlaide pieaugusi par 4%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē fiksēts 7,5% vērts kāpums. Pēdējais gan nav nekas neparasts, ja ņemam vērā, ka šogad ir aukstāka ziema nekā iepriekšējā.

Labklājības asie kontrasti

Globālais Covid-19 uzplaiksnījums turpinājis veicināt noslāņošanos Latvijas mājsaimniecību segmentā. Par to liecina fakts, ka līdz ar darba tirgus sašaurināšanos pagājušajā gadā ir pieaudzis to mājsaimniecību skaits, kuras uzskata, ka ikdienas izdevumus sedz ar ļoti lielām grūtībām.

Starp Vācijas dinamiku un Itālijas lēnīgumu

Raugoties no ekonomiskā skatpunkta, koronavīrusa izplatība Eiropā iezīmējusi tās pašas problēmas, kas visai plaši tika apspriestas pirms desmit gadiem, kad uz kādu brīdi aktuāls kļuva jautājums, vai eirozonas projekts netuvojas savam izjukšanas brīdim. Tagad par to vairs netiek runāts, vismaz skaļi ne, taču plaisa starp turīgākajiem ziemeļiem un nabadzīgākajiem dienvidiem ekonomiskās struktūras atšķirības dēļ kļūst aizvien platāka.

Volstrīta atkāpjas no rekordiem

Pēdējais gads pasaules akciju tirgos bijis visai svārstīgs, taču kopumā ar izteikti augšupejošu tendenci, kuras rezultātā šā gada februārī daļa populārāko akciju tirgu sasniedza jaunus vēsturiskos cenu maksimumus.

Ekonomikas balsti – gan būvniecība un rūpniecība, gan lauki un meži

Neraugoties uz to, ka Covid-19 pandēmija gan globālajā ekonomikā, gan Latvijas tautsaimniecībā ir radījusi ievērojamus postījumus, kopējo situāciju nevar vērtēt kā bezcerīgu. Nevar arī apgalvot, ka mūsu valsts ekonomikā būtu iestājusies dziļa krīze.

Krīt aizvien lielākā atkarībā

Šobrīd jau esam aizvadījuši apmēram desmitgadi, kopš centrālās bankas sāka masveida ekonomikas stimulēšanu, dzenot lejup procentu likmes, un kā mehānismu izmantoja valdību parāda vērtspapīru uzpirkšanu.

Bīstamais bitkoinu vilinājums

Finanšu tirgus evolūcija, tehnoloģiju attīstība un centrālo banku veidotie naudas plūdi Covid-19 pandēmijas laikā – tie ir faktori, kas veicina aizvien lielāka planētas iedzīvotāju skaita ļaušanos ieguldījumu drudzim.

Latvijas tautsaimniecības kontrastu gads

Mūsu valsts ekonomikas pagājušā gada sniegums raisa visai pretrunīgas izjūtas. Vismaz tad, ja uz notikušo raugās makroekonomiskā līmenī. No vienas puses, ir virkne tautsaimniecības nozaru, kuru pastāvēšana ir visai apgrūtināta, bet, no otras puses, esam piedzīvojuši visai labas ziņas no ražošanas sektora, eksporta pieaugumu līdz jaunam vēsturiski augstākajam punktam, kā arī vidējās darba samaksas pieaugumu, un tas viss, neraugoties uz to, ka pasaules tautsaimniecībā piedzīvota straujākā lejupslīde kopš pagājušā gadsimta 29. gada krīzes un tai sekojušās Lielās depresijas trīsdesmitajos gados.

Pielāgojas izaicinājumiem

Pēdējās desmitgades sevi piesaka ar aizvien uzskatāmākām pārmaiņām pasaules tautsaimniecībā gan vadošo spēlētāju, gan tehnoloģisko risinājumu ziņā. Pārmaiņu procesu paātrina Covid-19 izplatība, kā arī ekoloģisko problēmu saasināšanās. Līdz ar to tuvākajā piecgadē ekonomiskā transformācija turpināsies.

Gaidāms dzīves dārdzības pieaugums

Dažādu pasaules valstu valdību un centrālo banku finanšu injekcijas ļāvušas globālajai ekonomikai izvairīties no straujākas saimnieciskās lejupslīdes par to, kuru piedzīvojām pagājušajā gadā, un līdz ar to ir radījušas piesardzīgas cerības par atveseļošanās sākumu šajā gadā. Tomēr procesam, kurš bija saistīts ar naudas ieguldījumiem, gan tiešā veidā subsidējot projektus un darba vietas, gan uzturot maigu monetāro politiku un iepludinot vērtspapīru tirgos triljoniem dolāru un eiro, ir arī otra medaļas puse. Tā saistīta ar finanšu aktīvu, tostarp preču biržā tirgoto izejvielu, sadārdzināšanos.

Uzlabojumu gaidās

Kamēr Latvijā ļoti daudz runājam par nedienām, kas saistītas ar tirdzniecību un pakalpojumu sfēru ekonomikā, turpina pienākt arī labas ziņas. Tās ļauj izteikt atsevišķus pozitīvus minējumus arī par Latvijas kopējās tautsaimniecības attīstību šogad. Šajā gadījumā runa ir par rūpniecības konjunktūru, kurai var būt visai izšķiroša nozīme šā gada kopējos Latvijas ekonomiskā pieauguma vai krituma rādītājos. To, ka apstrādes rūpniecība var kļūt par visas tautsaimniecības vilcējspēku, piedzīvojām jau 2016. gadā, kad līdz ar pārrāvumu Eiropas fondu naudas plūsmās ražošana bija tā nozare, kas atskaites periodu ļāva noslēgt ar pāris procentu vērtu ekonomisko pieaugumu.

Izsīkst materiālā kapacitāte

Pēdējā laikā aizvien biežāk dažādu aptauju rezultāti norāda uz to, ka iedzīvotāju labklājības līmenis krītas, līdzi nesot gan neapmierinātības pieaugumu, gan arī dažādus riskus, kas galu galā var kavēt valsts ekonomisko atveseļošanos pēc Covid-19 pandēmijas.

Zelts ceļā uz cenu kāpumu

Covid-19 pandēmijas radītie riski aizvadītajā gadā veicināja intereses pieaugumu par drošāka naudas patvēruma meklēšanu, tādējādi augot interesei par ieguldījumiem zeltā un citos dārgmetālos.

Uz Kazahstānu ar zālēm un pārtiku

Runājot par iespējām eksportēt uz bijušās PSRS tirgu ārpus savulaik okupētās Baltijas teritorijas, pārsvarā tiek runāts par to, kādas ir noieta iespējas Krievijā.

Ekonomika darbosies arī draudu ēnā

Nesen izskanējušais Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojums par gatavību saraut saites ar Eiropas Savienību vairāk jāuztver kā retorisks savārstījums, kas adresēts valsts iedzīvotāju daļai, kura ir apmierināta ar valdošo kārtību, nevis kā reāls drauds Eiropai. Vismaz pagaidām un attiecībā uz ekonomikas lietām.

Ekonomiskā atgūšanās pēc krīzes tūlītēju izaugsmi nesola visiem

Amortizējot kovidķibeles nedienas, centrālās bankas un valdības cenšas rast finansējumu dažādiem būvniecības projektiem. Latvijā šis faktors ir nostrādājis pagājušajā gadā, kā rezultātā nozare ir strādājusi ar nelieliem plusiem. Savukārt šogad dinamika var pavērsties pretējā virzienā.

Šis gads sācies ar deflāciju

Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī šā gada janvārī patēriņa cenu indekss Latvijā bijis lejupejošs un mūsu valstī saglabājās deflācija. Tomēr patlaban eksperti norāda uz vairākiem faktoriem, kas var veicināt patēriņa cenu pieaugumu. Šie faktori ir saistīti gan ar preču biržu cenu ietekmi, gan ar to, ka, laika gaitā krītot Covid-19 ierobežojumu ''nožogojumiem'', strauji augs patēriņš, kas tradicionāli ir labvēlīgs faktors inflācijai.

Latvijas eksports krīzē turpina izaugsmi

Ārējie tirgi turpina būt vēlīgi Latvijas ekonomikai, eksporta pieaugums amortizē tās negācijas, kas saistītas ar Covid-19 izplatības ierobežojumiem un to uzliktajām ''klaušām'' valsts iekšējo patēriņu balstošajām nozarēm.

Labklājības pieaugums vai lielākas izmaksas?

Jaunais Eiropas atveseļošanās plāns arī Latvijai sola vairāk nekā pusotru miljardu eiro, tomēr sabiedrības ieguvumi un valsts kopējais labklājības pieaugums šī plāna ietvaros ir diskutabls. Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondā Latvijai ir iezīmēti 1,6 miljardi eiro, un politiķu paziņojumos, kā arī presē izskan, ka līdzekļus Latvijas tautsaimniecība varētu saņemt grantu veidā. Tomēr uzmanību izraisa fakts, ka finansējuma piešķiršanai dalībvalstīm Eiropas Komisija (EK) līdzekļus piesaista ar aizņemšanos finanšu tirgū.

Neuztraucošais mīnuss

Pretēji šā gadsimta pirmajai ekonomikas krīzei vairāk nekā pirms 12 gadiem, kad Latvijas rūpniecības uzņēmumu produkcijas apjomu kritums bija lēšams pat vairākos desmitos procentu, pašreizējo, ar Covid-19 izplatību saistīto, krīzi mūsu valsts ražojošais sektors pagaidām pārdzīvo itin labi.

Negaidīti labs ekonomiskais sniegums

Pretēji pesimistiskajiem vērtējumiem mūsu valsts tautsaimniecībai klājās ievērojami labāk, nekā sākotnēji varētu šķist.

Pavasara gaidas ekonomikā

Janvārī uzņēmumu noskaņojums būtiski pasliktinājies mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ar šādu pagājušā mēneša ekonomiskās konjunktūras virsrakstu vakar nāca klajā Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Redz iespēju finansēt dzelzceļa attīstību

Nesen notikušajā Latvijas Kapitāla tirgus forumā tika diskutēts gan par jaunu emitentu piesaisti vietējam vērtspapīru tirgum, gan arī par to, ka valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu vairāk diversificēt naudas līdzekļu piesaisti.

Vēl vienas krīzes aizmetņi

Tautsaimniecības stimulēšanas pasākumi, ko centrālās bankas uzsākušas iepriekšējās finanšu krīzes izskaņā, pasaules ekonomiku ieveduši jaunā laikmetā, kura izpausmes vēl līdz galam nav prognozējamas. Globālās tautsaimniecības līdzsvars izzuda šī gadsimta pirmajā desmitgadē, kad, tiecoties pēc aizvien lielākas peļņas, bankas bija kāpinājušas kreditēšanas apjomus līdz tolaik jauniem rekordiem, īpaši nevērtējot, vai aizdevumu ņēmēji ir spējīgi tos apmaksāt.

Akciju cenu izaugsme stutē arī Latvijas otro pensiju līmeni

Pasaules centrālo banku veiktie iespaidīgie finanšu stimulēšanas pasākumi, lai amortizētu Covid-19 izplatības radītās ekonomiskās jukas, ir pozitīvi ietekmējuši Latvijas iedzīvotāju potenciālo labklājību.

Pasaulē var pieaugt inflācija

Iespaidīgie finanšu stimuli, ko ekonomiskās aktivitātes virzīšanai izmantojušas centrālās bankas un valdības, ir palīdzējuši saglabāt ekonomisko aktivitāti, tādējādi amortizējot negatīvos procesus tautsaimniecībā.

Dzīvojam atliktā patēriņa laikā

Ierobežojumi, kas ieviesti Covid-19 pandēmijas apkarošanai, mazinājuši iedzīvotāju naudas tēriņus, tādējādi negatīvi ietekmējot ekonomisko attīstību.

Ārējie tirgi šobrīd vēlīgi

Neraugoties uz Covid-19 uzvaras gājienu pasaulē, attiecībā uz Latvijas ārējo tirdzniecību netrūkst labu ziņu. Viena no tām ir tieši saistīta ar Latvijas un pasaules norišu mijiedarbību, proti, ārējo tirdzniecību, kura pagājušā gada rudenī pēc apjomiem jau bija pārsniegusi pat pirmspandēmijas līmeni.