Laika ziņas
Šodien
Sniegs
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Sniegs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Mārtiņš Apinis

Rast iespējas vietējā tirgū

Covid-19 pandēmijas izraisītie satricinājumi ievērojami atšķiras no citām ekonomikas krīzēm, un tas ir jūtams arī vērtspapīru tirgū. Peļņas iespējas varam atrast Latvijas vai vismaz kopējā Baltijas akciju tirgus mērogā, un šis piedāvājums var šķist interesants tāpēc, ka atsevišķi vērtspapīru tirgus starpnieki ir atcēluši komisijas maksas darījumiem vietējā tirgū, tā padarot to pievilcīgāku.

Nafta kļūst dārgāka

Līdzīgi daudziem citiem biržas tirgotajiem finanšu aktīviem arī nafta pēdējā laikā ir piedzīvojusi visai strauju cenu kāpumu. Daudzi faktori, kas veicina cenu pieaugumu šiem finanšu instrumentiem ir visai līdzīgi un pamatā saistīti ar globālās ekonomikas atgūšanos, tajā skaitā uzsāktā vakcinēšanās pret Covid-19, kas atkal paver iespēju cilvēkiem pulcēties un ceļot, lielākas ekonomiskās jaudas, kā arī centrālo banku īstenotie tautsaimniecības stimulēšanas pasākumi, kas samazina ieguldījumu atdevi konservatīvajiem ieguldījumu veidiem, tādējādi liekot investoriem meklēt riskantākas investīcijas, tajā skaitā uzņēmumu akcijas un naftas kontraktus

Neaizmirst par piesardzību

Ziņa par vakcinēšanos pret Covid-19 ir priecīga ne tikai no slimības ierobežošanas viedokļa, bet arī tādēļ, ka tā rada optimismu par tautsaimniecības atveseļošanos no krīzes, sevišķi iepriecinot investorus biržās, kuriem, pērkot kompāniju akcijas vai preču izejvielas, rodas iespēja tikt pie peļņas.

Cerību un izaugsmes gads?

Neraugoties uz to, ka 2020. gads Latvijā noslēdzās uz pesimistiskas nots saistībā ar aizvien straujāku Covid-19 izplatību, kas cērt un vēl cirtīs robus mūsu valsts tautsaimniecībā arī 2021. gadā, tomēr nav pamata tikai pesimismam vien. Līdzīgi kā 2020., arī 2021. gads, visticamāk, būs ekonomisko kontrastu gads gan tad, ja aplūkojam iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas pa ceturkšņiem, gan arī tad, ja salīdzinām, cik labi vai slikti veicas dažādām tautsaimniecības nozarēm.

Sliktāku ekonomikas prognožu laiks

Covid-19 straujā izplatība veicina aizvien lielāku nenoteiktību attiecībā uz ekonomikas atveseļošanās iespējām gan pasaulē, gan tepat, Latvijā. Ja runājam par pēdējo, tad vēl aizejošajā gadā, proti, šomēnes, Latvijas Banka (LB) ir nākusi klajā ar pārskatītām ekonomikas attīstības prognozēm, kuras kopumā zīmē nedaudz pesimistiskāku ainu nekā iepriekš. Tomēr labā ziņa pirms Jaunā gada ir tāda, ka centrālās bankas prognozes neliecina par jauna krīzes viļņa sākšanos, bet gan par to, ka daļa no atveseļošanās, ko iepriekš varējām gaidīt nākamajā gadā, ir atlikta uz 2022. gadu. Tiesa gan, uzreiz jāteic, ka ne visi šo atveseļošanos sajutīs savā maciņā.

Augošu kontrastu gads

Šobrīd varam droši teikt, ka tādu gadu kā 2020. gads nav pieredzējusi ne Latvijas tautsaimniecība, ne globālā ekonomika kopumā. Covid-19 izplatība pasaulē ir likusi aizvērt daļu no ekonomikas, kā rezultātā pieaudzis bezdarbs, taču tajā pašā laikā Latvijā ir piedzīvots vidējās darba samaksas pieaugums.

Ar nākamā gada straujo kāpumu būs par maz, lai atgūtu šogad zaudēto

Decembrī daudzās valstīs aizsāktā vakcinēšanās pret Covid-19 ekspertu vidū raisa cerības, ka nākamajā gadā globālā tautsaimniecība piedzīvos strauju kāpumu. Tomēr ar to būs par maz, lai atgūtu šogad zaudēto. Turklāt aizvien jārēķinās ar masveida bankrota viļņiem par spīti triljoniem eiro, dolāru un citu valūtu vērtajiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Minētais arī nozīmē, ka atsevišķas tautsaimniecības nozares pirmspandēmijas līmeni varēs sasniegt tikai pēc vairākiem gadiem, un patlaban nevar izslēgt, ka dažādās ar viesmīlību un pasākumu rīkošanu saistītajās jomās strādājošo uzņēmumu skaits 2022. gadā būs mazāks nekā 2019. gadā.

Aizdevumu portfelis turpina sarukt

Līdzīgi kā bija ierasts iepriekšējos gados, arī šogad banku kredītportfelis Latvijā turpina sarukt. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka Latvijas rezidentiem izsniegtā kredītportfeļa apmērs minētajā laika posmā sarucis par 2,36%, līdz 15,89 miljardiem eiro.

Tuvināšanās neapstāsies

Laikā, kad Covid-19 pandēmija pieņemas spēkā un aizvien lielākai daļai mājsaimniecību kļūst grūti tikt galā ar ikdienai nepieciešamo preču iegādi un pakalpojumu apmaksu, likumsakarīgs ir jautājums, vai Covid-19 izplatība neapstādinās mūsu labklājības līmeņa izlīdzināšanos ar citām, turīgākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Statistikas dati liecina par negatīvām pārmaiņām iedzīvotāju pirktspējā

Pēdējo nedēļu laikā par Latvijas ekonomiku ir publicēti atšķirīgi dati. No vienas puses, ir daudz pozitīvas informācijas tā dēvētajā makrolīmenī, no otras puses – aizvien vairāk ziņu par iedzīvotāju finansiālo situāciju ir ļoti negatīvā nokrāsā, vedinot domāt, ka sabiedrības labklājības līmenis samazinās, pat neraugoties uz to, ka vidējā darba samaksa turpina palielināties.

Atbalsta mehānismiem trūkst jaudas

Valdības un centrālās bankas ir izziņojušas vērienīgus tautsaimniecības stimulēšanas pasākumus, lai izbēgtu no vēl lielāka krituma kā iepriekšējās finanšu krīzes laikā, un ekonomikā iepludinājušas triljoniem eiro, ASV dolāru un pēc šo abu valūtu kursa ekvivalentas summas arī citās valūtās.

Ļaušanās panikai nesola patīkamas sekas

Ziņa, ka valsts pārvaldes institūcijām uzdots apkopot kritiski nepieciešamo pakalpojumu loku, kas jāsaglabā "totāla lokdauna" gadījumā, norāda uz vairākām būtiskām nepatīkamām niansēm, ko tuvākajā laikā var piedzīvot gan valsts tautsaimniecība kopumā, gan katra mājsaimniecība atsevišķi.

Turpinām dzīvot deflācijā

Norises pasaules ekonomikā un finanšu tirgos ir jūtamas arī Latvijas iedzīvotāju makos. Viena no tādām norisēm ir naftas cenas svārstības biržās, kas izraisījušas lejupejošas inflācijas spirāli. Tai pateicoties, jau vairākus mēnešus Latvijā ir vērojama deflācija, kuras ietvaros notiek kopējā patēriņa cenu līmeņa samazināšanās pret iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi. Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada priekšpēdējo mēnesi kopējais cenu līmenis Latvijā ir sarucis par 0,7%, mūsu valsts ekonomikai gada deflāciju piedzīvojot jau četrus mēnešus pēc kārtas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Plaisa Eiropā var izplesties

Covid-19 izplatība, kas Eiropā sākotnēji visgraujošāk ietekmēja Itāliju un Spāniju, rada pamatotu jautājumu par to, vai pēc tam, kad pandēmija būs pārvarēta, nepalielināsies labklājības atšķirība Eiropas Savienības (ES) valstu vidū. Par to vedina domāt gan valstu tautsaimniecības struktūra, gan ļoti atšķirīgie valdību parādu līmeņi, ja tos salīdzina ar valsts ekonomikas apjomu. Tādējādi patlaban var veidoties situācija, ka daļai no ES valstīm ekonomikas apjoms uz iedzīvotāju, rēķinot pret ES vidējo līmeni, varētu pieaugt, savukārt citām pašreizējās krīzes ietekmē tas varētu samazināties.

Rūpniecība spītē Covid-19 krīzei

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radīto vispārējo neskaidrību globālajā tautsaimniecībā, Latvijas rūpniekiem veicas gluži labi. Izaugsme nav galvu reibinoša, tomēr ir atgriezusies, vedinot domāt, ka arī kopumā valsts ekonomikai ir cerības pandēmiju pārvarēt, lai gan ne bez sarežģījumiem.

Straujš kritums pagaidām izpaliks

Koronavīrusa izplatība šobrīd ir galvenais ekonomiskās aktivitātes tempa virzītājs, taču, neraugoties uz to, ka saslimstība pēc Ziemassvētkiem varētu visai strauji pieaugt, mūsu valsts ekonomikas attīstības izredzes nemaz nav tik sliktas, kā varētu iedomāties. No mediķu vidus jau ir izskanējis viedoklis par to, ka, cilvēkiem neievērojot pulcēšanās ierobežojumus, pēc svētkiem saslimstība varētu strauji pieaugt. Likumsakarīgi tas var novest ne tikai pie jauniem sarežģījumiem veselības aprūpē, bet arī jaunām robežām attiecībā uz iedzīvotāju pulcēšanos un pārvietošanos.

Algu pieaugums turpinās

Covid-19 izraisītajai globālajai krīzei nav izdevies apturēt darba algu kāpumu Latvijā. Tas liecina par mūsu tautsaimniecības vitalitāti un dod cerību stariņu par darba tirgus atgūšanos tiem, kuriem šogad nācies piedzīvot ienākumu samazināšanos vai pat zaudēšanu.

Bažas par cenu burbuli

Covid-19 krīze nav kaitējusi visiem ekonomikas sektoriem, jo daži, pilnīgi pretēji, ir pat ieguvuši, ļaujot tikt pie bagātības arī lielam skaitam cilvēku, kuri savu laiku īsina, darbojoties biržās un kļūstot par uzņēmumu akcionāriem.

Valsts ekonomikā labāk, nekā gaidīts

Covid-19 uzplaiksnījums lika Latvijas tautsaimniecībai šā gada otrajā ceturksnī sarukt par teju 9% salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn, taču šā gada trešajā ceturksnī ir sekojis pārsteidzoši iespaidīgs uzrāviens. Salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaudzis pat par 7,1%, bet kritums pret atbilstošu ceturksni iepriekšējā gadā sarucis līdz 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jaunattīstības valstu tirgu vilinājums

Spriežot par ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, šogad, kad pasaules tautsaimniecība jāglābj no Covid-19 izplatības sekām, daudz tiek runāts par to, ka valdību un centrālo banku aktivitātes, kas saistītas ar naudas iepludināšanu finanšu tirgos, ir sekmējušas attīstīto rietumvalstu biržu augšupeju.

Pasaules atšķirīgā atgūšanās

Koronavīrusam pasaules tautsaimniecību žņaudzot aizvien ciešāk, cerības uz strauju labklājības pieaugumu var nākamajā gadā arī nepiepildīties, par spīti lielajam valsts un centrālo banku atbalstam, kas īstenojas kā finanšu injekcijas ekonomikā. Tiesa, tas lielā mērā ir atkarīgs no konkrētās valsts vai pat reģiona.

Labprāt izvēlas vietējo

Domājot par to, kā stimulēt savas valsts ekonomiku krīzes laikā, ļoti nozīmīga loma ir pircēju patriotismam attiecībā uz vietējo ražojumu iegādāšanos. Mūsu valstī šajā ziņā ir izteikts uzsvars uz pārtikas rūpniecības ražojumiem. Kā atzīst veikalnieki, mūsu valsts pārtika ir labas kvalitātes un pircēji to pērk labprāt. Taču vienlaikus arī valstij jācenšas stimulēt patērētāju izvēli ar pircēju maka biezuma pieaugumu, jo rezultātā ieguvēji būs ne tikai pircēji, kuri būs iegādājušies svaigus, veselīgus un vienlaikus lētākus pārtikas produktus, bet arī ražotāji un tirgotāji, kuri varēs tikt pie labākiem finanšu rādītājiem, un galu galā arī valsts ar kopējās labklājības pieaugumu un budžetā iekasētiem nodokļiem.

Darba tirgū šobrīd iet kā pa viļņiem

Līdzīgi kā visā Latvijas tautsaimniecībā, arī darba tirgū šā gada trešais ceturksnis bijis labāks nekā iepriekšējo trīs mēnešu periods. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 892,8 tūkstoši jeb 64,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,2%, bet nodarbināto skaits – par 0,7 tūkstošiem. Savukārt gada laikā nodarbinātības līmenis samazinājās par 1,3%, bet absolūtos skaitļos – par 25 tūkstošiem. Šā gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 81,4 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 22,5 tūkstošiem vairāk nekā pirms gada, bet par 2,1 tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Pozitīvo un negatīvo ziņu laiks ekonomikā

Tuvojoties gada noslēgumam, attiecībā uz norisēm mūsu valsts ekonomikā pārņem divējādas sajūtas. No vienas puses, tas ir secinājums par mūsu valdošās koalīcijas neiejūtību un izpratnes trūkumu par ekonomiskajiem procesiem, no otras, – mūsu tautsaimniecības salīdzinošo vitalitāti, kas varētu solīt strauju atgūšanos pēcpandēmijas periodā. Runājot par pirmo, ir pilnībā atbalstāms, ka dažādos alternatīvajos nodokļos būtu jādod lielāka artava valsts budžetā.

Baidena uzvara priecē tirgu

Nesen notikušo ASV prezidenta vēlēšanu vēl neapstiprinātie, taču jau zināmie rezultāti, kuri rāda, ka nākamajos četros gados republikāni Donaldu Trampu nomainīs demokrāts Džo Baidens, radījuši gandarījumu Eiropas politiķu vidū, jo viņiem varētu būt vieglāk sastrādāties ar jauno prezidenta administrāciju.

Starp plusiem un mīnusiem

Pretstatā vairākām citām ekonomikas nozarēm būvniecībai Covid-19 krīzes laikā nav jācieš būtiski zaudējumi. Tieši pretēji – šī tautsaimniecības sfēra ir to vidū, ar kuru palīdzību daudzu pasaules valstu valdības un centrālās bankas cer stabilizēt ekonomiku, vai nu tieši finansējot dažādus objektus, vai arī radot labvēlīgus monetāros apstākļus, piemēram, zemas aizdevumu likmes, ar kurām stimulēt lielākus celtniecības apjomus. Tas notiek arī Latvijā, un arī mūsu valstī būvniecībai vismaz pagaidām ir izdevies izvairīties no Covid-19 pandēmijas radītās krīzes.

Cer uz lielāku atvērtību

Protekcionisma uzzelšana, kas ASV ekonomikā bija vērojama iepriekšējos četrus gadus, savās izpausmēs varētu kļūt krietni piezemētāka, kad prezidenta krēslā iesēdīsies Džo Baidens. Viņa valdīšanas laikā ASV atkal varētu kļūt atvērtākas un savus tirdzniecības partnerus neuzrunāt no spēka pozīcijām. Kā tas ietekmēs pasaules un pašu ASV tautsaimniecības attīstību, vēl ir atklāts jautājums, tomēr atsevišķas hipotēzes jau var sākt izvirzīt.

Dzīvojam visai sabalansēti

Covid-19 izraisītā avionozares un tūrisma sašaurināšanās atstāj negatīvu ietekmi uz Latvijas pakalpojumu eksportu, kas nozīmē mazākas no ārvalstīm ieplūstošas naudas summas mūsu valsts ekonomikā. Tas liek uzdot jautājumus, kā ir mainījies un vai nākotnē varētu manīties Latvijas tekošā konta stāvoklis.

Aizvien pieaugošu risku ēnā

Ekonomikai sašaurinoties un cilvēkiem aizvien vairāk uzturoties mājās, pasaules finanšu tirgi tiek baroti gan ar jaunu naudas injekciju solījumiem, gan šo solījumu rezultātā ieplūstošiem dolāru, eiro, jenu un citu valūtu triljoniem. Tomēr vienlaikus finanšu tirgi nonāk draudu, ko rada pieaugošie maksātnespējas riski, ēnā, jo liela daļa tautsaimniecības sektoru ir sašaurinājuši darbību un tos pārstāvošie uzņēmumi vairs nespēj tikt galā ar kredītsaistībām. Sevišķi tas attiecināms uz tūrisma un transporta uzņēmumiem.