Sliktās perspektīvas
Līdz šim Covid-19 izplatības rezultātā visvairāk cietusī tautsaimniecības nozare gan pasaulē kopumā, gan tieši Latvijā ir tūrisms. Lai gan tūrisms pats par sevi ir ar visai nelielu nozīmi valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā, tam ir plašāka ietekmi uz tautsaimniecību, jo tūrisms pastarpināti nodrošina dinamiku kultūras un atpūtas industrijai, transporta nozarei, mazumtirdzniecībai, pārtikas ražošanai un lauksaimniecībai un tādējādi dod darbu šajās jomās strādājošajiem. Ar tūrismu saistīto segmentu (izmitināšanas un ēdināšanas, tūroperatoru, ceļojumu biroju) īpatsvars Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā veido apmēram 2,2%, nodrošinot ar darbu 4,2% no visiem nodarbinātajiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati un Latvijas Bankas ekspertu novērtējums. Acīmredzami šogad nozares pienesums gan nodarbinātībā, gan valsts ekonomikā būs ievērojami mazāks. Jau vasarā Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce rakstīja, ka šogad tūrismā "raža" būs bēdīga. Apskatot situāciju globāli, viņa atsaucās uz Pasaules Tūrisma organizācijas datiem, saskaņā ar kuriem, samazinoties pieprasījumam pēc starptautiskajiem ceļojumiem, šogad kritums tūrisma industrijā var būt no 58% līdz 78%, turklāt šajā tautsaimniecības sfērā ir apdraudētas no 100 līdz 120 miljoniem darba vietu.
Latvijā tūrisma procentuālā izmaiņu statistika gan varētu nebūt tik bēdīga, un tas saistīts ar distancēšanās ierobežojumu daļēju atcelšanu vasarā. Aprīlī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi tūrisma mītnēs apkalpoto viesu skaits bija krities par 93,6%, savukārt jūlijā un augustā kritums gada izteiksmē bija sarucis attiecīgi līdz 25,3% un 22,7%. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka rudens nozarei ir nesis jaunus negatīvus pavērsienus, par ko liecina gan starptautiskajā lidostā Rīga sarūkošais pasažieru skaits, gan paziņojumi par atsevišķu viesnīcu darbības pārtraukšanu. Tas visai skaidri norāda uz robiem Latvijas pakalpojumu eksportā un nestabilitāti saistībā ar ieplūstošajām naudas summām mūsu valsts ekonomikā. Vienlaikus arī Latvijas iedzīvotāji mazāk naudas ir iztērējuši ārzemēs, un tas veicina tekošā konta pārpalikuma veidošanos.
Arī labās ziņas
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 9. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!