Prezidenta vēlēšanas valstī, kas veido pasaules lielāko ekonomiku, ir pēdējā laika galvenais notikums arī globālajā finanšu tirgū, kur biržas indeksi vakar līdz pēcpusdienai reaģēja ar kāpumu – gan Āzijā, gan Eiropā, gan rīta pusē arī pašās ASV.
Lai arī Donalds Tramps kopumā ir bijis labvēlīgs ASV ekonomikai un pozitīvi ietekmējis arī Volstrītas biržas indeksu virzību, tomēr viņš izceļas ar zināmu neprognozējamību. Savukārt no jaunā prezidenta tiek sagaidīts, ka ASV kļūs atvērtākas pret pārējo pasauli, kas nozīmē, ka tirdzniecības attiecībās ar Eiropu, Kanādu un Meksiku būs mazāk spriedzes. Tas var nozīmēt arī raitāku preču, pakalpojumu un naudas apriti, kura nav mazsvarīga tieši tagad, kad Covid-19 izplatība sasniedz aizvien jaunus rekordus. Var rasties jautājums – kādēļ gan ASV biržas indeksi kāpa gan Trampa laikā, gan uzzinot, ka vēlēšanās gandrīz noteikti ir uzvarējis Baidens?
Tramps tirgum rada dzinuli ar stimulējošu nodokļu politiku, savukārt Baidenam tas varētu izdoties ar ekonomikas atvērtību. Tas nozīmē, ka vismaz lielās transnacionālās kompānijas varētu pelnīt vairāk nekā līdz šim, taču zaudēt varētu tie uzņēmumi, kuru dzīvi sarežģīs atvērtāka importa politika. Abu prezidentu laikā vienojoša varētu būt ļoti agresīva ASV Centrālās bankas monetārā politika, kas vērsta uz lētiem un viegli pieejamiem aizdevumiem patēriņa veicināšanai. Iespējams, ka jaunās ASV administrācijas laikā zaudētāji būs ieroču ražotāji un tirgotāji, jo ieroču aprite varētu kļūt stingrāka. Tāpat interesants ir jautājums par ASV naftas ieguves industrijas tālāko attīstību, kura sākotnējo lielo uzplaukumu piedzīvoja Baraka Obamas laikā. Domājams, ka Baidena retorika attiecībā uz Irānu varētu būt krietni vien samiernieciskāka nekā viņa līdzšinējam kolēģim. Tas savukārt neizslēdz iespēju, ka dažādu kompromisu gaitā pasaules tirgū varētu atgriezties arī Irānas nafta, kas varētu veicināt kopēju melnā zelta cenas samazināšanos biržā. Tiesa, vakar nafta visai strauji sadārdzinājās, taču to var izskaidrot ar vispārēju cenu kāpumu investīciju ziņā riskantākajām finanšu instrumentu grupām, kā arī ar cerībām uz raitāku starptautisko tirdzniecību nākotnē, tātad arī lielāku degvielas patēriņu.
Cer uz lielāku atvērtību
Protekcionisma uzzelšana, kas ASV ekonomikā bija vērojama iepriekšējos četrus gadus, savās izpausmēs varētu kļūt krietni piezemētāka, kad prezidenta krēslā iesēdīsies Džo Baidens. Viņa valdīšanas laikā ASV atkal varētu kļūt atvērtākas un savus tirdzniecības partnerus neuzrunāt no spēka pozīcijām. Kā tas ietekmēs pasaules un pašu ASV tautsaimniecības attīstību, vēl ir atklāts jautājums, tomēr atsevišķas hipotēzes jau var sākt izvirzīt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.