Vēl vairāk – tās uz šo kredītu bāzes emitēja atvasinātus vērtspapīrus, tādējādi finanšu tirgus sašūpojot vēl vairāk. Gala rezultātā pasaule piedzīvoja tolaik otro lielāko krīzi pēc 1929. gada un tam sekojošās Lielās depresijas, taču cīņa ar tās sekām izpaužas vēl šodienas zemajās procentu likmēs, ko centrālās bankas panāca, samazinot refinansēšanas likmes līdz vēsturiskajam minimumam un "drukājot" triljoniem dolāru un citu valūtu parāda vērtspapīru uzpirkšanai. Tas tika darīts, lai ekonomiku iekustinātu ar lētāku un vieglāk pieejamu kredītu starpniecību, kas līdz iepriekšējās desmitgades beigām zināmā mērā arī bija izdevies. Tomēr šis process vienlaikus radījis arī daudzas blaknes, kuras līdz ar Covid-19 izplatību pasaulē ir krietni saasinājušās un var radīt vēl nebijušus finanšu riskus. Viens no būtiskākajiem ir aizvien pieaugošais parāds, kas sevišķi strauji samilzis tieši koronavīrusa izplatības laikā, cenšoties amortizēt ekonomisko kritumu. Jo lielāks ir parādu kalns, jo vairāk līdzekļu nepieciešams, lai to pārfinansētu, līdz ar to pieaugot valstu atkarībām no parādzīmju pircējiem, tajā skaitā centrālajām bankām. Zemās un pat negatīvās procentu likmes, par kurām valstis šobrīd ar obligāciju starpniecību finanšu tirgos aizņemas naudu, ļauj pagaidām "nopirkt laiku", taču negarantē iespēju izvairīties no jaunas krīzes brīdī, kad globālā finanšu konjunktūra mainīsies. Eksperti nereti izsaka viedokli, ka, cenšoties nepieļaut jaunus satricinājumus, centrālās bankas arī nākamajos gados procentu likmes saglabās zemas. Tomēr no tā izriet jaunu riski. Tā kā ar jau minētajām valdību obligācijām nopelnīt kļūst grūtāk, nauda meklē peļņas iespējas citur, tādējādi turpinot uzkarsēt gan akciju tirgus, gan finansējot aizvien riskantākus investīciju projektus, tādējādi radot aizmetņus jaunai finanšu krīzei. Ja runājam konkrēti par Latviju, tad mūsu valsti neapdraud pašu valdības radīts parāds, jo tas kopumā salīdzinājumā ar ekonomikas apjomu ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Tomēr mūs pilnīgi droši ietekmēs patiesības mirklis pasaules finanšu tirgos, kad naudas aizņemšanās kļūs dārgāka, bet daudzas valstis to vairs nevarēs atļauties.
Vēl vienas krīzes aizmetņi
Tautsaimniecības stimulēšanas pasākumi, ko centrālās bankas uzsākušas iepriekšējās finanšu krīzes izskaņā, pasaules ekonomiku ieveduši jaunā laikmetā, kura izpausmes vēl līdz galam nav prognozējamas. Globālās tautsaimniecības līdzsvars izzuda šī gadsimta pirmajā desmitgadē, kad, tiecoties pēc aizvien lielākas peļņas, bankas bija kāpinājušas kreditēšanas apjomus līdz tolaik jauniem rekordiem, īpaši nevērtējot, vai aizdevumu ņēmēji ir spējīgi tos apmaksāt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.