Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Raivis Vilūns

Digitālās kaujas: Elfi pret troļļiem(36)

Lai dotu pretsparu profesionālajiem komentētājiem no tā dēvēto troļļu fabrikām, Lietuvā jau daudzus gadus darbojas digitālo elfu vienības. Tagad šādu kustību entuziasti cenšas sākt arī Latvijā. Tās galvenais uzdevums – kliedēt mītus un "troļļu radīto miglu".

Bite plāno ieviest savu viedtelevīziju

Mobilo saku operators Bite 2016.gada laikā investēja 11,8 miljonus eiro infrastruktūras attīstīšanā un klientu apkalpošanā, trešdien medijiem pavēstīja uzņēmuma vadītājs Latvijā Kaspars Buls, atskaitoties par veiksmīgo 2016.gadu. Tāpat Bite padalījās ar interesantu faktu - starp senioriem populārāka lietotne, pēc uzņēmuma datiem, ir saziņas lietotne WhatsApp.

Rīgas cirks naudu pelnījis tikai katru otro gadu(8)

Rīgas cirka finanšu dati kopš 2000.gada liecina, ka valsts kapitālsabiedrība gandrīz katru otro gadu noslēgusi ar negatīviem finanšu rādītājiem. Strīdīgā balsojuma par dzīvnieku izmantošanu izrādēs, kas paredzēts ceturtdien Saeimā, kontekstā Diena.lv piedāvā apskatīt cirka finanšu rādītājus laikā, kad tur regulāri viesojās ceļojošās izrādes ar dzīvniekiem.

Krievijas humors - ārpolitikas ierocis(14)

Humors ir būtiska sastāvdaļa jebkurā sabiedrībā, tas ir gan rīks komunikācijai, gan, kā secinājuši Latvijas pētnieki pusgadu ilgā darbā, var tikt padarīts par ieroci. Apjomīgajā pētījumā, kas tika veikts sadarbībā ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru (NATO StratCom), secināts, ka politiskais humors Krievijā, kas pateicoties TV un digitālajiem medijiem pieejams arī citviet pasaulē, bieži vien ir pakārtots valsts ārpolitikas un iekšpolitikas mērķiem.

INFOGRAFIKA: Vēlētāju aktivitāte Eiropā; Nīderlandes rezultāts nav pārsteigums(1)

Trešdien notikušajās parlamenta vēlēšanās Nīderlandē, pēc šobrīd publicētās informācijas, pie vēlēšanu urnām devās 82% balstiesīgo iedzīvotāju, lai izlemtu savas valsts nākotni, un, iespējams, atstātu arī būtisku iespaidu uz visu Eiropas Savienību (ES). Tomēr, lai gan pēdējos gados ES līmenī tiek runāts par zemo vēlētāju aktivitāti un Nīderlandes rezultāts šķiet pārsteidzošs, kopējie dati nebūt neliecina par izteiktu vēlētāju vienaldzību. Portāls Diena.lv piedāvā ielūkoties datos par vēlētāju aktivitāti nacionālo parlamentu vēlēšanās.

Divu ātrumu ES kā brīdinājums dumpīgajām valstīm(33)

Pēdējo nedēļu laikā Eiropas Savienības (ES) valstu līmenī ir aktualizējies jautājums par tā saukto "divu ātrumu Eiropu", proti, modeli, kad savienības bagātās kodola valstis attīstās straujāk un integrējas ciešāk, kamēr pārējās, dažkārt par "kašķīgajām" sauktās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis paliek kaut kur nostāk. Jāmin gan, ka šāda situācija praktiski ES bijusi jau sen, bet šī brīža sarunas, iespējams, ir drīzāk brīdinājums dumpīgajām valstīm.

LMT: Pēc gada viedtālrunī varēs atrast Rīgā neaizņemtās autostāvvietas

LMT kopā ar partneriem pirmdien, prezentējot inovatīvu tehnoloģiju, pauda cerību, ka pēc gada Rīgas iedzīvotāji un apmeklētāji varētu ar mobilās iekārtas lietotni vēl pirms brauciena sākuma atrast brīvās auto stāvvietas vietas, lai nebūtu jāpavada ilgs laiks, rinķojot to meklējumos.

Septiņas zemes un viena saule(3)

Pēc NASA paziņojuma par septiņām jaunām, dzīvībai labvēlīgām planētām Zemes iedzīvotāji aiztur elpu cerībās, ka tiks atbildēts viens no senākajiem jautājumiem cilvēces vēsturē – vai kosmosā mēs esam vieni?

Urbānā leģenda Zilais valis izraisa pamatīgu paniku bijušajās padomju valstīs(8)

No Krievijas atceļojusī sociālā spēle Zilais valis, kuras laikā jaunieši tiek aicināti izpildīt dažādus bīstamus uzdevumus, satraukusi ne tikai Latvijas iedzīvotājus. Par to, dodot spēlei vēl lielāku varu un atpazīstamību, paniku radījuši mediji arī Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Bulgārijā. Portāls Diena.lv secina, ka pie ziņas izplatības lielā mērā vainojamas viltus ziņu vietnes.

Patīk būt pirmatklājējam(5)

Balvas Laiks Ziedonim pērnā gada ieguvējs 11. klases skolnieks Andris Jenerts pelna labas atzīmes, māca citiem un arī pats būvē robotus, fotografē, lasa grāmatas un nedomā, ka trūkst laika, lai kaut ko paspētu, – galvenais nestagnēt.

Ar datorspēlēm pelnīt varēs(1)

Datorspēļu izstrādātājs Vladimirs Slavs izglītību ieguvis gan LU Datorikas, gan Teoloģijas fakultātē. Viņš ir pametis pamatdarbu, jo vēlējies veltīt vairāk laika, kā pats saka, "foršajai lietai" – datorspēļu veidošanai. Latvijas Spēļu gada balvas ieguvēju Vladimiru Slavu iztaujā Raivis Vilūns.

Nākotnē vārds vairs nerūpēs(4)

Pirmo valsts izdoto personu apliecību pēdas ir konstatētas jau vairāk nekā 400 gadu pirms mūsu ēras Persijā; pirmā atsauce vēsturiskajos dokumentos uz valsts izdotu liecību par personas piederību konstatēta 1414. gadā. Savukārt saistībā ar dzelzceļa līniju izplešanos un grūtībām kontrolēt robežas XIX gs. Eiropā ceļošana bez dokumentiem jau bija ierasta prakse.

Ierauti bulgāru kriptocarienes piramīdā(26)

Gudru vārdu, tehnoloģiju žargona un finanšu pseidozināšanu virpulī ierautos starptautiskas shēmas atzars Latvijā cenšas pierunāt ieguldīt šobrīd bezvērtīgā kriptovalūtā, "izveidot plašu tīklu, kas piedāvās produktus un pakalpojumus visā pasaulē", un pie reizes iemācīt arī finanšu noslēpumus.

Viltus lāga puisis ievelk riskantās investīcijās(4)

Pēdējos mēnešos gan Latvijā, gan pasaulē ir aktualizējusies diskusija par viltus ziņu (fake news) vietnēm, bet šie pseidoziņu portāli izplata ne tikai maldinošas vai izdomātas ziņas, bet arī aizdomīgu uzņēmumu un interneta portālu reklāmas, kas ieslēptas cilvēkstāstos.

Sirmā vecumā neatdot visu naudu "Nigērijas princim"(12)

Vēlme negodīgi iegūt līdzekļus droši vien ir tikpat sena kā cilvēce - arī mūsdienas krāpniecība, pateicoties arī modernajām tehnoloģijām, ir, iespējams, vēl vairāk izplatīta nekā jebkad. Policijai paliek arvien grūtāk izsekot izkrāptajiem naudas līdzekļiem, savukārt cilvēki aizvien uzķeras uz klasiskām krāpniecības shēmām.

Zemessargs – pagaidām lupatlasis(27)

Lai gan valsts augstākās amatpersonas pēdējos gados gandrīz katros valsts svētkos un uzrunās slavē Zemessardzi un komandieri lepojas ar lielu skaitu tās jauno dalībnieku, patiesībā situācija nebūt nav rožaina. Izrādās, vidusmēra zemessargs savā dienestā iegulda ne tikai brīvo laiku un entuziasmu, bet arī simtiem eiro, lai gluži vienkārši spētu kvalitatīvi piedalīties mācībās.

Turgeņeva ielā būs veloceļš; Centrs-Ziepniekkalns šogad tomēr nebūs(2)

Rīgas domes (RD) Satiksmes departaments šogad izbūvēs veloceļš Turgeņeva ielā, savukārt, ņemot vērā šķēršļus tehniskā projekta izstrādē, šogad tomēr, visticamāk, netiks uzsākts darbs pie maģistrālā veloceļa Centrs-Ziepniekkalns, portālam Diena.lv paskaidroja Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Eksperti: Par "iesalušiem" gulbjiem īpaši uztraukties nevajag(1)

Lai gan kādreiz gulbjiem spalvas mēdz piesalt pie ledus vai arī vecāki un slimāki putni tiešām iesalst, par tiem kopumā īpaši nevajadzētu uztraukties, jo gulbji ir gana gudri, lai paši par sevi parūpētos, komentējot satraukumu, ko pilsētniekiem var radīt šķietami nelaimē nokļuvis putns, vienisprātis ir ornitologs Dmitrijs Boiko un putnu vērotājs Kaspars Funts.

Nekompetence un Krievijas hakeri Hercogi palīdzēja Trampam(19)

Vēl pirms ASV prezidenta vēlēšanām oktobrī tika izplatīti paziņojumi, ka Krievija jau ir iejaukusies un grasās tālāk iejaukties vēlēšanu procesā, lai panāktu Donalda Trampa uzvaru. Pēdējo nedēļu laikā ASV drošības dienestu izplatītajos ziņojumos šie apgalvojumi ir apstiprināti, piebilstot, ka procesā cieši iesaistīts, visticamāk, bija Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Gadu izmēģinās digitālo radioapraidi(3)

Latvijas Radio min, ka digitālā apraide varētu palīdzēt sasniegt plašāku auditoriju un veidot jaunas programmas, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Ar datora apkopi – labāk piesardzīgāk(6)

Lai gan tehnoloģijas kļūst arvien gudrākas un vieglāk lietojamas, tās kļūst arī sarežģītākas un kompaktākas, rezultātā to apkope ir daudz grūtāka. Tieši tāpēc eksperti lietotājiem neiesaka pašiem mēģināt veikt apkopi savām iekārtām – labāk nepažēlot samērā nelielu summu (apmēram no pieciem līdz 30 eiro) un vismaz reizi gadā aiznest datoru uz tīrīšanu un apkopi.

Industrija ap citu pasauli

Kopš pagājušā gadsimta Holivudas filmu laikiem zinātnieki un tehnoloģiju fani ir alkuši pēc fantastikas kinolentēs demonstrētās virtuālās realitātes. Nu jau pāris gadu tā nav vairs tikai ideja uz papīra – 2016. gada izskaņā virtuālā realitāte, ja vēl gluži nav ikdienas sastāvdaļa, tad ar salīdzinoši nelieliem ieguldījumiem jau ir pieejama ikdienā. Savukārt otrs šīs tehnoloģijas atzars – paplašinātā realitāte – pieejams jau viedtālruņos un planšetdatoros.

Eksperts par viltus ziņām: Nevajag indivīdus uztvert kā idiotus(29)

Komentējot pēdējā laikā aktuālo jautājumu par viltus ziņu portāliem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors komunikācijas zinātnē Sergejs Kruks portālam Diena.lv norādīja, ka nevajadzētu visus lasītājus uzskatīt par idiotiem, jo cilvēki spēj nošķirt realitāti no izdomātā, piebilstot, ka interesi par šādu saturu izraisa valdības un mediju radītā neskaidrība.

Vai roboti drīzumā aizstās darbiniekus?(8)

Šķietami katru dienu moderno, viedo tehnoloģiju uzņēmumi prezentē kādu jaunu produktu, programmu vai konceptu, veikalos parādās pašapkalpošanās kases, un datorprogrammas pašas veido filmu scenārijus un ierunā audiogrāmatas. Nav pārsteigums, ka daži no cilvēkiem sāk bažīties par savu darba vietu. Bet, lai gan varētu šķist, ka uztraukties par darba zaudēšanu mašīnu dēļ cilvēce sākusi tikai pēdējos gados, izrādās, ka šīs satraukums laiku pa laikam mūs nomocījis jau vismaz 200 gadu.

…un cilvēki pārvēršas marsiešos(2)

Pasaules gudrākie, bagātākie un, iespējams, arī drosmīgākie sola, ka pēc nepilniem divdesmit gadiem cilvēce varēs lepoties ar sevi kā kosmosa iekarotājiem. No literāra sapņa XX gadsimta sākumā līdz realitātei XXI gadsimtā - šobrīd, 2016. gadā, jau pavisam nopietni tiek izstrādātas Marsa kolonizācijas misijas.

Atvieglota nopūta Rīgas konferencē(10)

Pagājušajā gadā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konference nopietni tika cilāts jautājums par NATO spējām aizsargāt Baltijas valstis, terorismu un Krievijas spēka demonstrācijām, savukārt šogad sarunās piektdien un sestdien eksperti izteica pozitīvu vērtējumu NATO demonstrētajai spējai pielāgoties jaunajai ģeopolitiskajai situācijai.