Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Raivis Vilūns

Straujuma Eiropas parlamentā atskaitās par paveikto(23)

"Mēs esam sasnieguši labu progresu daudzās jomās, panākuši būtiskas vienošanās un sasnieguši konkrētus rezultātus," otrdien Eiropas parlamentā informējot par Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē rezultātiem, sacīja premjere Laimdota Straujuma (Vienotība). Arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētajs Žans Klods Junkers uzslavēja Latviju, norādot, ka šajā pusgadā paveikts tik daudz, jo Latvija bija "ambicioza".  

EK mudinās gudru sildītāju izmantošanu(4)

Lai gan Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2013. gadā 69% mājokļu bijusi centrālā apkure, bieži vien vasaras un lauku mājās, vannas istabās un garāžās, kā arī mazas kvadratūras dzīvokļos tiek izmantoti elektriskie sildītāji, līdzīgi arī daudzviet Eiropā. Tāpēc arī Eiropas Komisijā (EK) tiek skatīta regula, kas noteiks vienotu marķējumu un tādējādi rosinās lietotājus būt taupīgākiem. 

Sildītājs jāizmanto gudri

Lai gan Latvijā, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2013. gadā 69% mājokļu bijusi centrālā apkure, bieži vien vasaras un lauku mājās, vannas istabās un garāžās, kā arī mazas kvadratūras dzīvokļos tiek izmantoti elektriskie sildītāji. Atkarībā no sildītāja tipa tie var tikt lietoti, lai ātri sasildītu telpu vai arī lai nodrošinātu mainīgu temperatūru diennakts laikā - to, piemēram, centrālā apkure vai lauku mājas kamīns nevar.

Polija uzraudzīs Baltijas reģionu

Vakar, 1. jūlijā, Polija sāka prezidentūras gadu Baltijas jūras valstu padomē (BJVP). Kā galvenos atslēgvārdus industriālā valsts izvēlējusies ilgtspējību, radošumu un drošību. Tiesa gan, ar drošību drīzāk jāsaprot civilā un vides drošība, nevis militārā, jo, kā medijiem Varšavā uzsvēra Polijas Ārlietu ministrijas un BJVP pārstāvji, padome nav militāra organizācija, tā arī tieši neiesaistās konfliktos un to risināšanā.

Polija uzraudzīs Baltijas reģionu

Vakar, 1. jūlijā, Polija sāka prezidentūras gadu Baltijas jūras valstu padomē (BJVP). Kā galvenos atslēgvārdus industriālā valsts izvēlējusies ilgtspējību, radošumu un drošību. Tiesa gan, ar drošību drīzāk jāsaprot civilā un vides drošība, nevis militārā, jo, kā medijiem Varšavā uzsvēra Polijas Ārlietu ministrijas un BJVP pārstāvji, padome nav militāra organizācija, tā arī tieši neiesaistās konfliktos un to risināšanā.

Gaismas pils galvenās durvis tautai atvērs 10. jūlijā(16)

Līdz ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības (ES) padomē beigām arī telpas, galvenkokārt Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) centrālajā ēkā, tiks atbrīvotas un _"_atdotas tautai". 10.jūlijā lasītāji varēs ienākt _Gaismas pilī _izmantojot centrālo ieeju, būs pieejams vestibils, koncertzāle un garderobe, portālam Diena.lv sacīja LNB pārstāvis Augusts Zilberts. 

Prezidentūru «izpeldējām sausām biksēm»

Līdz ar 1. jūliju Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē noslēdzas un to pārņem Luksemburga. Premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) prezidentūras noslēguma preses konferencē medijiem atzina, ka pusgadā iegūtā pieredze palīdzēs valsts izaugsmei. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) piebilda, ka kontakti, ko Latvijas politiķi un diplomāti pusgada laikā ieguvuši, ir «kapitalizējami» un pēc prezidentūras nekur nepazudīs.

Rūpes par Baltijas jūru - piesārņotājs labojas(1)

Polija kā industriāli attīstīta valsts jau ilgstoši bija viena no lielākajām Baltijas jūras piesārņotājām. Tomēr pēdējās desmitgadēs tieši Polija ieguldījusi ne mazums finanšu līdzekļu, lai panāktu Baltijas jūras piesārņošanas līderpozīciju zaudēšanu. Diena viesojās vienā no Polijas nesen īstenotajiem projektiem – modernizētajā Varšavas apkārtnes notekūdeņu attīrīšanas stacijā Čajka. Šis modernizācijas projekts esot viens no lielākajiem šāda vieda projektiem visā Austrumeiropā.  

Rūpes par Baltijas jūru

Polija kā industriāli attīstīta valsts jau ilgstoši bija viena no lielākajām Baltijas jūras piesārņotājām. Tomēr pēdējās desmitgadēs tieši Polija ieguldījusi ne mazums finanšu līdzekļu, lai panāktu Baltijas jūras piesārņošanas līderpozīciju zaudēšanu. Diena viesojās vienā no Polijas nesen īstenotajiem projektiem - modernizētajā Varšavas apkārtnes notekūdeņu attīrīšanas stacijā Čajka. Šis modernizācijas projekts esot viens no lielākajiem šāda vieda projektiem visā Austrumeiropā.

Piesārņojums vēl aizvien ir problēma

Iepriekšējās desmitgadēs piesārņojums Baltijas jūrā kopumā sarucis, liecina Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas - pazīstamas arī kā Helsinku komisija (HELCOM) - dati, taču Baltijas jūras gultnē ir milzīgs piesārņojuma apjoms, kas katru gadu nonāk arī ūdenī, problēmas rada arī no jūras tālāk esošās Eiropas valstis, kurās ķimikālijas nokļūst upēs un pēc tam - jūrā.

Vides uzraugi: Piesārņojuma pieaugumā Rīgas jūras līcī vainojami kaimiņi(2)

Lai gan Baltijas jūrā kopumā piesārņojums ir sarucis, Rīgas jūras līcī pēdējā desmitgadē fosfora piesārņojums ir pieaudzis, pirmdien žurnālistiem pastāstīja Ziemeļu Vides finanšu korporācijas (NEFCO) pārstāvji. Kā norādīja eksperti tas nav saistīts tikai ar Latviju, bet, piemēram, arī Baltkrievijā radītais piesārņojums sasniedz Rīgas jūras līci.

Polija kultūru izplata ar videospēlēm(13)

Polija arī video spēles saredz kā iespēju plašākai sabiedrībai izrādīt savu un visa reģiona kultūru, tādēļ plānots izmantot finanšu instrumentus, kas ļautu netieši sniegt atbalstu elektronisko izklaižu veidotājiem, portālam Diena.lv atzina Polijas kultūras ministre Molgožota Olminovska (Małgorzata Omilanowska).

Polija Baltijas jūrā stiprinās civilo aizsardzību

Polija, pārņemot Baltijas Jūras valstu padomes (BVJP) prezidentūru, uzlabos Baltijas jūras reģiona civilo aizsardzību vides jautājumos, strādās pie piesārņojuma novēršanas, kā arī stiprinās kultūras un ekonomisko reģiona sadarbību, otrdien medijiem pavēstīja Polijas ārlietu ministra vietniece Henrika Moščicka-Dendis. Viņa gan norādīja, ka BVJP neiesaistās tieši militāro konfliktu risināšanā, tomēr "Ukrainas konflikts ir ietekmējis kopējo sadarbību".

Samits atklāj problēmas

Par spīti tam, ka samitu, kas piektdien noslēdzās Rīgā, sauca par nesvarīgu salīdzinājumā ar 2013. gadā Viļņā notikušo, Eiropas Savienības (ES) un partnerības valstu līderi ir gandarīti par rezultātiem. Politologs Kārlis Daukšts Dienai sacīja, ka samits vērtējams divējādi - Austrumu partnerības valstis ir vīlušās, jo netika piepildītas to gaidas, toties ES saprata, ka ir vajadzīga jauna Austrumu stratēģija. Savukārt Latvija ir pierādījusi, ka spēj organizēt augsta līmeņa pasākumus.

Austrumu partnerības samits noslēdzas ar solījumu Ukrainai un Gruzijai(27)

Gruzijai un Ukrainai ir iesniegts saraksts ar problēmām, kuras nepieciešams novērst līdz gada beigām, kad Eiropas Komisija (EK) sniegs savu novērtējumu, vai abu valstu gaidītais bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību (ES) ir iespējams. To, noslēdzot Austrumu partnerības samitu Rīgā, paziņoja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Austrumu partnerus tuvina ES un runā par lielākajām problēmām(9)

Paralēli centrālajam Rīgas samitam, kur tiksies Eiropas Savienības (ES) valstu līderi un sešu partnerības valstu pārstāvji, Rīgā šajās dienās norisinājās arī Austrumu partnerības Mediju konference, Biznesa forums, kā arī pilsoniskās sabiedrības konference. Šie pasākumi, kas norisinās īsi pirms samita oficiālās atklāšanas, rīkoti ar mērķi palīdzēt partnerības valstīm sabiedriskā un ekonomiskā līmenī pietuvināties ES. 

Austrumu partnerības valstu kopīgā problēma - teritoriālā integrācija(1)

Lai gan pēdējā laikā visskaļāk tiek runāts par notikumiem Austrumukrainā, nedrīkstētu aizmirst arī citas Austrumu partnerības valstu problēmas, pēc otrdien notikušās sarunas ar šo valstu bijušajiem vadītājiem un Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (Vienotība) žurnālistiem uzsvēra eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, piebilstot, ka arī Gruzija, Azerbaidžāna un Moldova ir pazaudējušas teritorijas, un tur vēl aizvien ir "iesaldētie konflikti".

Cenšas konkurēt ar zemākām cenām

Turīgā Skandināvijas valsts Norvēģija nebūt nav vērienīgākais Latvijas ekonomiskais partneris, taču nenoliedzami svarīgs, tādēļ arī šopavasar Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš kopā ar ministriem un paprāvu uzņēmēju delegāciju devās draudzības vizītē, kur liela uzmanība tika veltīta tieši abu valstu ekonomiskajai sadarbībai.

Vācijas ārlietu ministrs sola stiprināt Latvijas plašsaziņas līdzekļus(36)

Eiropas Savienība (ES) kā demokrātisku valstu savienība uz propagandu nevar atbildēt ar propagandu, piektdien pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Vienotība) sacīja Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, uzsverot, ka atbildei ir "jābūt brīvai un neatkarīgai žurnālistikai", kas ietver arī daudzpusīgu mediju piedāvājumu.  

Putins ieradās kā Rietumu mīlētājs, bet tie viņu sarūgtināja(51)

Rietumu valstis un NATO sarūgtināja un pievīla Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, savukārt pārmaiņas Krievijā nevar notikt bez pašas valsts un valdības vēlmes mainīties, Latvijas Ārpolitikas institūta rīkotājā diskusijā secināja pieaicinātie starptautiskie eksperti, norādot, ka šobrīd arī nešķiet, ka šī brīža Krievija vēlas pārmaiņas. 

Pamatskolēnu vidū pieaug ciniska un nežēlīga vardarbība(48)

Kopumā noziedzība Latvijā samazinās, taču skolās novērots vardarbības pieaugums, trešdien informēja Valsts policijas (VP) Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, saucot noziegumus skolās par "ciniskiem un nežēlīgiem". Problēmas risināšanai paredzēta skolu direktoru apmācība.

Zolitūdes traģēdijas lietu nodod prokuratūrai

Valsts policija (VP) vakar nosūtīja Zolitūdes traģēdijas lietu Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai - apsūdzību policijas ieskatā vajadzētu uzrādīt astoņām fiziskām personām un pie atbildības saukt četras juridiskas personas.

Kibertelpā risku daudz, trūkst ekspertu

Latvijas iedzīvotāji un valsts kibertelpā ir pakļauti lielam skaitam dažādu risku, taču, lai cīnītos ar tiem, var pietrūkt speciālistu, jo šobrīd nav vietas, kur izglītot nākamos kiberkaravīrus, trešdien diskusijā Kiberuzbrukumi un propaganda: nākotnes kaujas lauks secināja pieaicinātie eksperti.

Kibertelpā risku daudz, bet ekspertu to novēršanai trūkst(8)

Latvija un tās iedzīvotāji kibertelpā ir pakļauti daudziem dažādiem riskiem, un, lai ar tiem cīnītos, pietrūkst speciālistu, jo šobrīd nav vietas, kur izglītot nākošos kiberkaravīrus, trešdien diskusijā Kiberuzbrukumi un propaganda: nākotnes kaujas lauks secināja pieaicinātie eksperti.

Bākugunis nepasargā no satiksmes negadījumiem(13)

Laiku pa laikam var dzirdēt par ceļu satiksmes negadījumiem, kuros iesaistītas operatīvo dienestu automašīnas –  šā gada martā vien gan neatliekamās medicīniskās palīdzības, gan policijas, gan ugunsdzēsēju mašīnas iekļuvušas negadījumos. Operatīvajiem dienestiem svarīgas ir sekundes simtdaļas, tādēļ tiek izmantotas bākugunis un skaņas signāli, kas ļauj neievērot dažas Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) prasības, piemēram, pilsētā pārsniegt atļauto ātrumu. Tomēr pēdējā mēneša ķibeles liek jautāt, vai dienestu šoferi ir pietiekami apmācīti. 

Meža eksperts: Bērzu sulas nevajag zagt(14)

Ja kāds grib komerciālos nolūkos iegūt bērzu sulas, viņam jāvēršas pie tuvākā iecirkņa vadītāja. Nesenais gadījums ar 22 urbumiem bērzos sulu nelegālai iegūšanai ir zādzība, sarunā par bērzu sulu legālu un nelegālu tecināšanu Raivim Vilūnam pauda valsts AS _Latvijas valsts meži _vecākais meža eksperts Kaspars Riže.