Klikšķu mednieki maldina, manipulējot ar bailēm par veselību

Sola brīnumzāles

Bieži Melu tvertnes uzmanība tiek pievērsta stāstiem, kuros tiek solītas dažādas brīnumzāles – visbiežāk pret vēzi. Dienas žurnālisti konstatēja, arhivēja un ar ārstu palīdzību aprakstīja divas publikācijas, kurās ziedes, kas veidotas no veikalā nopērkamiem produktiem un ir viegli pagatavojamas, tiek pasniegtas kā zāles pret vēzi. Vienā no ziņām atsaucās uz "sentēvu gudrībām", bet citā uz vārdā neminētu "tantiņu tirgū". Savukārt divās citās ziņās vērptas sazvērestības teorijas, ka vēža ārstniecība tiek speciāli kavēta, lai novērstu pārapdzīvotību pasaulē. RSU profesore Dace Baltiņa norāda, ka apgalvojumi ir absurdi, sakot: "Neviens taču negrib mirt, arī šīs teorijas apoloģēti."

Šādas viltus ziņas ir īpaši ciniskas, jo, kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, 2017. gada beigās Latvijā ar ļaundabīgu audzēju uzskaitē bija 77 341 cilvēks. Proti, bailes no smagās saslimšanas tiek izmantotas, lai nopelnītu. Šādas ziņas rada risku, ka cilvēks bažu gadījumā var izvēlēties mēģināt sevi izārstēt, nevis savlaicīgi apmeklēt ārstu. Indivīda labklājībai šādi meli var būt krietni bīstamāki nekā uz valsti mērķēti propagandas teksti. 
 

Biedē ar pārtiku  

Paralēli stāstiem par brīnumzālēm un sazvērestības teorijām parādās arī dažādu urbāno mītu atražojumi. Piemēram, Latvijas melu vietnēs pārpublicēti stāsti par it kā toksiskiem ķiplokiem, kas nāk no Ķīnas. Ziņā melots, ka Latvijas veiklos nopērkami ar toksiskām vielām apstrādāti garšaugi. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šo informāciju atspēko, norādot, ka visas kravas tiek rūpīgi kontrolētas. Šis ASV blogera aizsāktais mīts klejo pa internetu gadiem un, arī krievu viltus ziņu mediju izplatīts, nonācis arī Latvijā. 

Citviet lasītāji tiek biedēti ar bieži dzirdēto stāstu par hormonu un antibiotiku klātbūtni vistas gaļā. Arī šeit PVD skaidri norāda, ka "Eiropā, tajā skaitā Latvijā, hormonu lietošana lauksaimniecības dzīvniekiem augšanas un ražīguma veicināšanas nolūkā nav atļauta". Tāpat arī nav konstatētas antibiotiku pēdas veikalos nopērkamajā gaļā.

Šādas šabloniskas ziņas piesaista uzmanību, jo skar gandrīz ikvienu un ļauj negodīgiem autoriem, izrādot reklāmas, nopelnīt.