Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus

Raivis Vilūns

Katram sava politika(9)

Vietējās pašvaldības, apejot Ārlietu ministriju, cenšas dibināt attiecības ar NATO, atzīst Katalonijas neatkarību un uztur draudzīgas attiecības ar Krieviju.

ASV senatori apjomīgā dokumentā izklāsta Kremļa iejaukšanos Baltijas iekšpolitikā(128)

ASV Senāta Ārpolitikas komitejā esošie Demokrātu partijas pārstāvji trešdien publicēja apjomīgu 200 lappušu dokumentu, kurā detalizēti aprakstīta Krievijas prezidenta Vladimira Putina varas centralizācija paša valstī, iejaukšanās ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā un lielvalsts nemitīgie centieni ietekmēt Eiropas, tajā skaitā Baltijas valstu, demokrātijas procesus.

Pētījums: Latvijas pašvaldības mēdz veidot savu ārpolitiku, izceļas Rīga(4)

Pašvaldību ārējās attiecības jeb - paradiplomātija - ir kļuvusi par aktuālu praksi lielā daļā pasaules valstu, tāpēc nav arī pārsteigums, ka Latvijas reģionālās struktūras veido attiecības ar tuvākām un tālākam kaimiņzemēm, secina Latvijas Austrumeiropas politikas pētījumu centra (LAPPC) pētnieki, norādot, ka starp pašvaldībām izteikti izceļas Rīga, kura, sevišķi attiecībās ar Krievijas pašvaldībām, mēdz veidot paralēlo diplomātiju.

Pētniece: Latvijas politikā populisms nav izplatīts un veiksmīgs(18)

Par spīti sabiedrībā valdošajam uzskatam, Latvijas politikā populisms nav bijis pārlieku izplatīts un veiksmīgs, piektdien grāmatas The Rise of Populism: Lessons for the European Union and the United States of America prezentācijā norādīja LU Sociālo un politisko pētījumu institūta pētniece Ilze Balcere, kamēr grāmatas līdzautors eiroparlamentārietis Artis Pabriks (Vienotība) skaidroja, ka politika bez nelielas populisma devas nevar eksistēt.

Ievest Baltiju kosmosā(14)

ASV dzimusī un augusī latviešu izcelsmes kosmosa pētniece Amara Grapa pirms pieciem gadiem ieradās uz dzīvi Latvijā, lai šeit audzinātu savu meitu un palīdzētu Latvijas un Baltijas kosmosa pētniekiem atrast savu vietu starp pasaules zinātniekiem.

Krievijā aizliedz opozīcijas mītiņu Rietumu "apvērsumu pīles" dēļ(2)

Krievijas pilsētā Iževskā septembrī aizliegts Alekseja Navaļņija rīkots pretkorupcijas mītiņš, jo dalībnieki vēlējušies tajā izmantot dzeltenās plastmasas pīlītes, kas, kā liecina varas iestāžu skaidrojums, ir "pretvalstisku, nelikumīgu apvērsumu simbols no Rietumiem", raksta Eiropas Savienības (ES) viltus ziņu apkarošanas portāls EU vs Disinfo.

Iemest zemūdeni Titāna ezeros

"Cassini bija superīgs projekts!" portālam Diena.lv, stāstot par kosmosa pētniecības projektu, kas augļus nesīs vēl gadiem, saka ASV Reaktīvās kustības laboratorijas (Jet Propulsion Laboratory) zinātnieks Skots Edžingtons, kurš nule kā piedalījās 20 gadu ilgušā kosmosa izpētes projekta noslēgumā, kas, kā pats atzina, bija emocionāls brīdis "pēc kuras liekas, ka nekas vairs nebūs".

Ja pietiks naudas, valsti aizsargās viedi(23)

Ceturtdien RTU zinātnieki, IT jaunuzņēmumi un Aizsardzības ministrija (AM) kopīgā preses konferencē prezentēja jauno tehnoloģiju prototipus, kas, ja AM un valdība spēs tam rast finansējumu, varētu tikt izmantoti, lai palīdzētu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) aizsargāt valsti, vai arī radīt iespēju Latvijai uz pasaules militārās tehnikas tirgu eksportēt pašmāju risinājumus.

Zinātnieki: Cassini misija sniedza milzīgu ieguldījumu kosmosa izpētē

Kosmosa zondeCassini, kas pagājušā nedēļā beidza savu misiju, sadegot Saturna atmosfērā, savas pēdējās sekundēs sniegusi lielu daudzumu nenovērtējamas informācijas par tālās planētas atmosfēru, ceturtdien Rīgā pastāstīja zinātnieki, kas pulcējušies uz Eiropas Planetārās zinātnes kongresu 2017 (EPSC 2017).

Zinātnieks: Pirmais komerciālais guvums no asteroīdiem būs ūdens ieguve(1)

Kosmosa izpēte pēdējās desmitgadēs ir piedzīvojusi faktisku renesansi un, pateicoties modernajām tehnoloģijām, cilvēces plāni kosmosa iekarošanai ir kļuvuši arvien drosmīgāki. Pašlaik, piemēram, tiek nopietni apsvērta derīgo izrakteņu un citu noderīgu vielu iegūšana no asteroīdiem. Par šo ideju un zinātni aiz tās otrdien Rīgā runāja pētnieki, kuri pulcējušies uz Eiropas planetārās zinātnes kongresu.

Itālija tiecas apvienot Eiropu(3)

Par Itālijas vēlmi pēc Brexit iegūt Eiropas Zāļu aģentūru un Eiropas Savienības trauslo vienotību ar Itālijas ārlietu ministra vietnieku Vinčenco Amendolu sarunājas Raivis Vilūns.

Nekad neko neesam nokavējuši

Par telekomunikācijām mūsdienās un tuvākajā nākotnē ar Bite tehnisko direktoru Gintu Butenu sarunājas Raivis Vilūns.

Galvenais uzņēmēja ienaidnieks – neskaidrība

Ar Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā valdes locekli Oliveru Bramvelu, valdes priekšsēdētāju Kameronu Grīvsu un viņa vietnieku Robertu Kirkupu par Latvijas un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām, kā arī to, kas traucē ārzemju uzņēmējiem Latvijā, sarunājās Raivis Vilūns.

Būdiņa uz Mēness(32)

Pirms steigties ar Marsa kolonizāciju, cilvēcei savā ekonomiskajā sistēmā vajadzētu iekļaut Mēnesi un saglābt planētu Zeme, uzsver projekta Moon Hut vadītājs Deivids Goldsmits. Nesen viņš viesojās Latvijā, lai aicinātu par kosmosu un tā izmantošanas iespējām vairāk runāt jau skolās, tādējādi mainot domāšanu par to, kam tuvākas un tālākas planētas var būt noderīgas.

Aprit 70 gadi, kopš Rozvelā nokrita lidojošais šķīvītis(2)

Šovasar aprit 70 gadi, kopš ASV Ņūmeksikas štatā netālu no nelielas pilsētas Rozvelas, kā apgalvo daudzi, nogāzās lidojošais šķīvītis. Šis ir viens no populārākajiem pagājušā gadsimta pilsētu mītiem. Kopš Rozvelas incidenta mazie zaļie vai pelēkie vīriņi ir kļuvuši par neatņemamu popkultūras sastāvdaļu - stāsts par avarējušu citplanētiešu kuģi un valdības sazvērestību, lai to visu noslēptu, ir iedvesmojis neskaitāmas kinolentes, grāmatas, TV seriālus un videospēles. Portāls Diena.lv ieskatās incidenta vēsturē.

Fotogrāfija, ne kristāla bumba(5)

Demokrātijās iestrādātajiem vēlēšanu un referendumu iznākumiem ir ilglaicīgas, plaša mēroga sekas, tāpēc nav brīnums, ka daudzi nevar nociesties un jau mēnešiem pirms balsojumiem grib iegūt priekšstatu par to, "kā nu būs". Modernajā pasaulē nākotni neparedz, piemēram, vērojot putna lidojumu, bet gan ņemot talkā datu analīzi, un prognozes balsta uz socioloģisko aptauju rezultātiem. Tomēr pēdējos gados pēc vairākiem šķietami pārsteidzošiem balsojumu rezultātiem gan visā Rietumu pasaulē, gan Latvijā aizvien biežāk rodas jautājums – vai aptaujas sākušas vairāk kļūdīties? SestDiena šo jautājumu uzdeva tiem, kas Latvijā veido šīs aptaujas.

Neuzskata vairs par ķertu(27)

Mākslīgais intelekts mācās no piemēriem, drīz uztvers arī metaforas un zemtekstus un spēs darīt radošu darbu, stāsta pētnieks Guntis Bārzdiņš. Viņaprāt, tehnoloģijas atvieglo ikdienu, bet no pārspīlētas pielīmēšanās ekrāniem gan jau ar laiku cilvēki atradināsies.

Mobilās lietotnes veicina banku klientu aktivitāti(10)

Tehnoloģiju eksperti min, ka drīzumā ikdienas operācijas tiks vadītas ar tālruņiem un planšetēm. Retais pakalpojumu sniedzējs var atļauties nepielāgot savu produktu viedierīču lietotājiem, arī banku sektors aktīvi meklē ceļu pie modernā klienta.

Roboti darbarokas neaizstāj(17)

Automatizācija nav jauns process, bet mūsdienās, pateicoties informācijas tehnoloģiju straujajai attīstībai, automatizācija rūpniecībā tuvojas brīdim, kad cilvēki veiks tikai vadības un pārvaldes funkcijas, atstājot pilnīgi visu vienkāršo ražošanas un salikšanas darbu robotu ziņā. Līdzīgi ir citās sfērās, jo arvien vairāk tā sauktos mehāniskos darbus veic iekārtas.

Pastāv bažas par drošību digitālajā vidē(1)

Katru dienu miljoniem jaunu iekārtu tiek pieslēgtas internetam, arvien vairāk ikdienas dzīves jomu, sākot no finanšu pārvaldības, beidzot ar izglītību un valsts pārvaldi, norisinās tīmekli, tāpēc nav brīnums, ka arvien vairāk noziedznieku un ļaundaru cenšas izmantot šīs vides ievainojamību. Pēdējo pāris gadu laikā pasaule pieredzējusi gan pasaules valstu iejaukšanos citu valstu vēlēšanās, gan apzinātu kaitniecību, gan milzīga mēroga kiberuzbrukumus privātpersonu datoriem.

Aizvien pieaugošo kiberdraudu ērā lietotāji vēl aizvien vieglprātīgi(1)

Moderno tehnoloģiju pieejamība visā pasaulē likusi aktivizēties ļaundariem, kas tās izmanto, lai noziedzīgā ceļā gūtu sev labumu. Kā liecina nesen veikts pētījums, 2016.gadā kiberuzbrukumu skaits ir pieaudzis par 38%, ja salīdzina ar 2015.gadu. Tomēr, kā žurnālistiem trešdien pavēstīja kiberdrošības eksperti Bite Latvija rīkotā pasākuma laikā, iedzīvotāji pret drošību internetā aizvien izturas visnotaļ vieglprātīgi, savukārt krāpnieki izdomā arvien izsmalcinātākus krāpšanas veidus.

Kultūras cilvēks neiznāca(5)

Latvijai nav jābūt ražošanas, bet gan ideju lielvalstij, uzskata balvas Laiks Ziedonim par ieguldījumu tautsaimniecībā laureāts Kristaps Rikāns. Viņš guvis pieredzi ASV, bet to liek lietā Latvijā. Viņaprāt, šeit ne tikai ēdiens ir labāks, bet apkārt arī daudz spēcīgu cilvēku visās jomās.

No SAB vadītāja dzīvokļa nozagts dators(27)

Trešdien portāla Diena.lv rīcība nonāca informācija, ka no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieka Jāņa Maizīša dzīvokļa nozagts dators, to portālam Diena.lv apstiprināja arī SAB.

Kaut kāda nesaprašanās ar laikmetu(6)

Folkloras pētniece un vairāku grāmatu autore Sanita Reinsone priecājas par to, ka vadātājs nav pazudis no mūsu ikdienas, un nedaudz nožēlo, ka, runājot par latviešu folkloru, visiem pirmās nāk prātā tikai dainas.

Eksperts: Informācijas ēra strauji kļūst par dezinformācijas ēru(21)

Pateicoties pēdējo gadu notikumiem, redzams, ka informācijas ēra strauji kļūst par dezinformācijas ēru, ceturtdien Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) un NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (NATO StratCom) rīkotajā konferencē sacīja CEPA viceprezidents Pīters Dorans.

Izspiež tūkstošiem eiro no uzvarētājiem nekustamo īpašumu izsolēs(8)

Aizturēti divi krāpnieki, kuri no izsolēs dzīvokļus ieguvušiem cilvēkiem centās izspiest ievērojamas naudas summas. Šī esot nesen atklāta noziedzīga prakse, trešdien medijiem pavēstīja Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes pārstāvis Igors Tomaševs.

DNS un koku kloni

Austrālijā dzimušais latviešu zinātnieks Dainis Edgars Ruņģis uz dzīvi Latvijā pārcēlās neilgi pirms ekonomiskās krīzes sākuma, tagad pēta mūsu valsts ģenētisko daudzveidību un brīvajā laikā brūvē alu.