Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Latvijā 31,8% iedzīvotāju neuzskata, ka vakcīnas ir drošas

ES pētījums: Latvijas iedzīvotāji vieni no skeptiskākajiem par vakcīnu drošību

Neskatoties uz ar masalām saistīto nāves gadījumu skaita pieaugumu, nule publicētā Eiropas Savienības (ES) pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji par vakcinēšanās drošību ir otrie skeptiskākie, piekāpjoties tikai Bulgārijai.

Aptaujā noskaidrots, ka tikai 68,2 % Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vakcīnas ir drošas. Tikai Bulgārijā ir lielāks skeptisko skaits - 66,3%. Trešā vietā ir viena no Eiropas lielvalstīm - Francija (69,9%). 

Vislabākos rezultātus uzrādījusi Portugāle (95,1), kurai seko Dānija (94%) un Spānija (91,6%).  

Situācija pasliktinās arī citviet

Euronews citē pētījumu, kurā secināts, ka anti-vakcinēšanās kustības Eiropā pēdējā laikā ir ieguvušas popularitāti, jo šis idejas tiek paustas arī politiskā līmenī. 

Arī citās valstīs iedzīvotāji ir kļuvuši mazāk uzticīgi vakcīnām. Čehijā, Polijā, Zviedrijā un Somijā rezultāti kopš 2015. gada ir pasliktinājušies. 

"Uzticēšanās vakcīnām nozīmē uzticēšanos to efektivitātei un drošībai kā arī uzticēšanos veselības aprūpes sistēmai, kura nodrošina vakcinēšanos. Uzticēšanās vakcīnām nozīmē cilvēki ticību, ka vakcinācija ir sabiedrības veselības interesēs," rakstīts pētījumā. 2016.gadā pētījumā, kurš iekļāva 67 valstis, tika noskaidrots, ka Eiropas reģionā ir lielākais vakcīnām neticošo cilvēku skaits.  "Visticamāk, ka Eiropas reģionam vēl aizvien ir zemākā uzticība vakcīnām pasaulē," teiks šī gada ziņojumā.

Runājot par Latviju, gan jānorāda, ka piemēram, apgalvojumam "vakcinēt bērnus ir svarīgi", pilnībā nepiekrita tikai 1,8% iedzīvotāju, bet daļēji nepiekrita 5,1%, savukārt 7,4% nevarēja atbildēt. Interesanti, ka 10,3% iedzīvotāju pilnībā vai daļēji nepiekrita apgalvojumam "vakcīnas ir saderīgas ar manu reliģisko pārliecību".

Lielu neuzticību Latvijas iedzīvotāji demonstrēja tieši gripas vakcīnām. 
 

Viltus ziņas par autismu

Kopumā jāsaka, ka neuzticēšanās vakcīnām nav jauna parādība un bieži vien parādās sabiedrības diskusiju redzeslokā gan Latvijā, gan daudzviet citur Eiropā. Plašas diskusijas par vakcīnu drošību, reliģisko brīvību un sazvērestības teorijām regulāri notiek ASV. 

Portāls Diena.lv jau iepriekš rakstījis par gadījumiem, kad vakcinēšanās jautājums nonāk tiesas priekšā ASV. Piemēram, tika ziņots par kādu māti, kura stājās tiešas priekšā, jo atteicās vakcinēt savu dēlu. Es labāk sēžu aiz restēm, paliekot uzticīga tam, kam es ticu," sieviete sacījusi intervijā ASV medijiem. "Kāpēc automātiski jāpiekrīt tēvam, kurš grib vakcīnas? Kā ar manu - mātes - izvēli?" Šāds diskurss novērots arī Latvijas interneta vidē.

ASV un daudzviet pasaulē darbojās nelielas kopienas, kas uzskata, ka vakcīnas izraisa autismu un citas veselības problēmas. Bažas par vakcīnu ietekmi uz veselību dažādās valstīs ir sastopamas jau ilgstoši, taču lielāko uzplaukumu pieredzēja 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā, kad britu mediķis Endrū Veikfīlds, kuram par krāpniecību un ētiskiem pārkāpumiem jau kopš 2010. gada ir atņemta ārsta licence, publicēja gadījuma pētījumu par divpadsmit bērniem, kas šķietami norādīja uz saikni starp autismu un masalu, masaliņu un cūciņu vakcīnām.

Par spīti tam, ka pētniekam tika atņemta licence un tika pierādīts, ka viņš pētījumā apzināti viltoja datus un sagrozīja rezultātus, lai sasniegtu sev vēlamo rezultātu, daļa ASV un citu valstu iedzīvotāju atsakās vakcinēt savus bērnus, tādējādi radot potenciālu slimību uzliesmojumu draudus. 

Portāls IFLScience atgādina, ka saikni starp autismu un vakcīnām neizdevās atrast pat "pretvakcīnu" grupas SafeMinds finansētā, sešus galdus ilgušā pētījumā. Tiesa gan, grupa pati pēc tam apšaubīja sava pētījuma rezultātus. 


Veicina slimību izplatību

Kopējā atteikšanās vakcinēties apdraud visas apkārtējās sabiedrības veselību un palīdz "atgriezties" nu jau piemirstām, bet bīstamām saslimšanām. 

Pasaules Veselības organizācijas Eiropas birojs šogad augustā ziņoja, ka masalu uzliesmojumos Eiropā šī gada pirmajā pusē miruši 37 cilvēki. Janvāra-jūnija periodā reģistrēti vairāk nekā 41 000 masalu gadījumu, salīdzinot ar 23 927 gadījumiem visā 2017.gadā, kad salīdzinājumā ar 2016.gadu saslimšanas gadījumu skaits četrkāršojās, teikts biroja paziņojumā.

Kā vēsta aģentūra LETA, visā 2017.gadā Eiropā no masalām nomira 35 cilvēki.

"Pēc desmitgadē mazākā gadījumu skaita 2016.gadā mēs pieredzam krasu inficēšanās pieaugumu un plašus uzliesmojumus," paziņoja PVO reģionā direktore Eiropā Žužanna Jakaba, norādot, ka iemesls ir vispārējās vakcinēšanās samazināšanās un mazais vakcinēto cilvēku skaits dažās marginālās grupās.

Zemāk skatās Euronews veidotais infografiks, kurā attēloti dati par uzticību vakcīnām:

 

Top komentāri

jancis
j
Pārāk daudz Latvijas iedzīvotāju cītīgi skatās Krievijas televīziju. Tajā var sadzirdēt visvisādas glupības- tajā skaitā arī par vakcinēšanās kaitīgumu. Ne velti masalu uzliesmojums ir pašā Krievijā, arī Ukrainā un Baltkrievijā.
ļuļa
ļ
vakcīnas ir vajadzīgas un nepieciešamas, bet ne visas. tur cilvēkiem rūpīgi jāizvērtē, ko vakcinēt un kāpēc. un ir jāsaprot, ka vesela virkne slimību civilizētajā pasaulē ir izskaustas pilnībā tikai un vienīgi pateicoties pilnīgai un galīgai visas sabiedrības un visu sabiedrības slāņu vakcinēšanai, par piemēru minot kaut bakas.
Buboņu mēris
B
Labdien, viduslaiki. Sen neesam redzējušies.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Līgo svinēšu:

Kopā nobalsojuši: 135

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Bemhena alga pērn pieaugusi par 16,4%(4)

Bijušais pašvaldības pasažieru pārvadātāja Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens pērn uzņēmumā nopelnījis 76,8 tūkstošus eiro, kas ir par 16,4% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Val...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas