Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Romāns Meļņiks

Zina par propagandu, bet...

Bez pienācīgas uzmanības palicis Latvijas Raidorganizāciju asociācijas nesenais vēstījums, ka citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu, ko apliecina mediju lietošanas statistika un reklāmas līdzekļu plūsma. "Pastāv reāli draudi, ka Krievijas mediji Latvijas informatīvajā telpā kļūs vēl ietekmīgāki un kaimiņzemes redaktori turpmāk noteiks mūsu kultūras un sociālās prioritātes, kā arī centīsies graut Latvijas politisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju, stabilitāti, veidojot sabiedrisko domu sev vēlamā virzienā," pausts asociācijas paziņojumā, vēršot uzmanību uz to, ka nepieciešams lielāks valsts atbalsts vietējiem komercmedijiem vietējā satura ražošanai.

Pareizi tas, ko gribas par pareizu uzskatīt?

Aizvien biežāk pēdējā laikā gadās sastapties ar piemēriem tam, ka politiķi par pareizu atzīst nevis to, kas balstīts pierādījumos vai ko par pareizu atzinuši vispārēji atzīti eksperti, bet gan to, kas pašiem subjektīvi šķiet pieņemamāks, izdevīgāks, un attiecīgi šo "pareizumu" tad sparīgi tiecas uzspiest visiem citiem, tostarp "ražojot" tam derīgus pierādījumus. Visspilgtāk tā rīkojas ASV prezidents Tramps, taču sekotāju viņa metodei netrūkst arī Latvijā.

Latvijas nodokļu "inovācija" krīzes laikā

Kā vērtējamas valdības pēdējās iniciatīvas par nodokļu maiņu – Romāna Meļņika saruna ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu.

Kultūra kā instruments, vitamīns teritorijas attīstībai

Kāpēc Rīga ir vieta, kur strādāt, bet vairs ne vieta, kur dzīvot, kāda ir kultūras loma, domājot par teritoriju attīstību, un kādām ir jābūt Rīgas attīstības prioritātēm nākamajā desmitgadē – Romāna Meļņika saruna ar pētījuma RīgaX autoriem domnīcas Certus vadītāju Dauni Aueru, sociālantropologu Viesturu Celmiņu un arhitekti Dagniju Smilgu.

Kariņam – vecu džipu!

Premjera Kariņa un satiksmes ministra Linkaita vēstījumi, ka krietni liels nodoklis būs jāmaksā, pirmo reizi Latvijā reģistrējot no ārzemēm ievestu lietotu automašīnu, satraukuši ļoti daudzus. Un ne tikai auto pircējus. Jo faktiski tas ir ļoti spilgts piemērs esošās valdības politikai, kas vērsta uz nevienlīdzības vairošanu Latvijas sabiedrībā.

Covid-19 antirekordi

Saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs nupat sasniedzis jaunu augstāko līmeni Latvijā kopš slimības parādīšanās, tomēr reaģējam uz to kaut kā daudz mierīgāk nekā pavasarī. Šoreiz ārkārtas situācija valstī nav izsludināta, sabiedrībā nav jaušama panika. Vai vērojams tāds kā Stokholmas sindroms jeb pierašana pie šīs sērgas, pakļaušanās tai?

Modē – Berlīnes mūri

Kategoriski negatīvā reakcija Latvijā uz Francijas prezidenta Makrona pausto, ka nepieciešams dialogs ar Krieviju, vedina aizdomāties, cik nekritiski dažkārt uztveram politiskās modes tendences. Proti, ja valstu vadītāji domstarpību gadījumos nu jau kādu laiku izmanto nevis dialoga, pārliecināšanas metodi, bet apmainīšanos ar paziņojumiem par sankcijām, to uztveram par pareizāko ceļu, pat nevērtējot jau esošo pieredzi, un attiecīgi jo īpaši neiecietīgi esam pret tiem, kuri atļaujas iebilst, ka vispār jau konfliktus vislabāk risināt diplomātiskā ceļā.

Prestižs – no sakarīgas vadības, nevis kampaņām

Aktualizējusies problēma, ka valstī trūkst skolotāju. Šobrīd esot 474 vakances. Jāsaka – loģiski. Jau gadiem ilgst nestabilitāti vairojošas, nesaprotamas reformas, kuru mērķus, sasniedzamos uzdevumus, īstenošanai nepieciešamos resursus utt. neviens no ministriem, kas nākuši un gājuši, nespēja salikt, kā saka, uz papīra.

Lai katrs redzētu reālu labumu no Konkurences padomes

Ja cilvēki pastāvīgi sekotu līdzi tirgum, izvēlētos sev izdevīgāko pakalpojumu sniedzēju, nebaidītos tos mainīt, tas veicinātu konkurenci, mazinātu toleranci pret konkurences pārkāpumiem – intervijā Romānam Meļņikam saka Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Ilgstoši bez Valsts policijas priekšnieka

Rīcības vietā ir teātris – situāciju par Valsts policijas priekšnieka atlases procesu sarunā ar žurnālistu Romānu Meļņiku vērtē kādreizējais iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Latvija kā vientuļa sala. Un kas tālāk?

Kopš Lietuvā un Igaunijā saslimšanas ar Covid-19 rādītāji krietni pasliktinājušies, Latvija palikusi viena tā dēvētajā Baltijas burbulī. Eiropas "lieliskais piecnieks" – Somija, Lihtenšteina, Kipra, Latvija, Vatikāns – jeb valstis, kurās vēl pagājušās nedēļas nogalē 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits nepārsniedza 16 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju, izskatās kā vientuļas salas kontinenta rietumu galā.

Mēs domāsim arī paši, kā mācīt

Bērnu skaitam klasē nav izšķirošas nozīmes, izšķiroša nozīme ir skolotāja profesionalitātei – intervijā žurnālistam Romānam Meļņikam saka Iespējamās misijas direktors Kārlis Kravis.

Krievijas interešu zonā

Pārsteidz tas, cik ļoti daudzi it kā gudri un cienījami cilvēki ir gan ilūziju pārņemti, sekojot līdzi notikumiem Baltkrievijā, gan raugās uz tur notikušo izteikti vienpusīgi, gan arī, paši to nesaprotot, ļaujas visai primitīvām manipulācijām. Aizmirstot, ka politika ir kā šahs – jāspēj domāt ne tikai par saviem, bet arī pretinieka iespējamiem gājieniem, respektējot, ka arī viņš dara visu, lai uzvarētu.

Esam vai bijām brīvi?

Saistībā ar personu brīvības ierobežojumiem, kas izriet no nepieciešamības mazināt Covid-19 izplatību, aktivizējušies tādi kā pasaules gala sludinātāji, paužot, ka drīz mēs visi staigāsim ar mikroshēmām zem ādas, ikkatrs mūsu solis būs izsekojams un vadīts, "augšas" kontrolēšot mūsu domas utt. Var jau būt, ka zināms pamats šādām spekulācijām (vai drīzāk – brīdinājumiem) ir, tomēr diez vai kļūs labāk, ja visi nu kritīsim panikā. Tiesa, rēķināties ar nonākšanas līdz galējībām risku der kaut vai lai no tā izvairītos. Tā teikt – lai brauktu pa ceļu, jāzina, kur ir grāvju malas. Abas.

Naivs sapnis par ideāliem politiķiem

Laiku pa laikam sanāk saskarties ar situācijām, kad kādi cilvēki pauž dziļu vilšanos vai nu kādā politiskajā spēkā, vai politiķī, uz ko likuši lielas cerības un par ko balsojuši, vai arī kādā savu favorītu sabiedrotajā, kas, ticis pie varas, atklāj savu patieso, daudziem ne īpaši tīkamo dabu. Ir pat tāda atsevišķi izdalāma vēlētāju daļa, kas katru reizi, tā teikt, liek likmes uz jaunām kārtīm un katru reizi viļas savā izvēlē.

Nav slikti, bet ir iespēja kļūt izciliem

Nedrīkst palielināt nodokļu likmes esošajiem nodokļu maksātājiem – intervijā Romānam Meļņikam saka Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Nepatīk tiesiskums?

Mulsina šajās dienās visai plaši manāmā cilvēku nepatika pret atsevišķu partiju vēršanos tiesā saistībā ar nupat notikušajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pieļautajiem pārkāpumiem, jo ievēlēti taču esot "labie", bet tie, kas tiesā vērsušies ir "sliktie". Tiesas dēļ tagad aizkavēšoties "labo" koalīcijas darba sākšana utt. Piedodiet, bet kāds tiesiskuma principu ievērošanai sakars ar politiskajām simpātijām vai antipātijām? Vai tāda pati attieksme pret vēlēšanās pieļautu pārkāpumu izskatīšanu tiesā būtu arī tad, ja par labajiem un sliktajiem dēvētie būtu bijuši mainītās lomās? Šis gadījums liek par to šaubīties.

Autoratlīdzības – reālu darbu autoriem

Cilvēki avotus nelasa. Vispirms izsaka viedokli, pēc tam tikai iedziļinās būtībā – intervijā Romānam Meļņikam saka mūziķis Aivars Hermanis, viens no Pašnodarbināto mūziķu biedrības dibinātājiem un padomes loceklis.

Cīnās ar cilvēku bezrūpības un neapdomīguma sekām

Lai modernizētu pilnīgi visu autoparku, šobrīd redzam, ka mums ir nepieciešami tik lieli finanšu līdzekļi, ka šaubos, vai valsts budžets to var atļauties, – intervijā Romānam Meļņikam atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš.

Paslēpties aiz Covid-19

Uzmanību piesaistīja mūsu kādreizējā finanšu ministra Vilka šonedēļ rakstītais Twitter, ka "Latvijas ekonomikas dati ir sliktākie Baltijā. Strādājam kopīgi pie Latvijas eksporta jaudas kāpināšanas un efektīvas krīzes seku pārvarēšanas programmas izmantošanas, ko sniedz ES", kā arī piebilde par Latvijā zemo, citur augsto saslimstības līmeni ar Covid-19: "Un Latvija paliks kā zaļa sala dzelteni sarkana Covid okeāna vidū...."

Skolotājs pabeidz stundu, nevis zvans

Par to, kā Covid-19 laikā iespējams organizēt mācību procesu lielā skolā, žurnālista Romāna Meļņika intervija ar Juglas vidusskolas direktori Aiju Melli.

Vara nomesta pie kājām

Saskaņas laiki Rīgā beigušies. Vēlēšanās startējusi bez sabiedrotajiem, bez spilgta līdera, bez pamanāmas kampaņas, Saskaņa izpelnījusies vien vietas opozīcijā. Tiesa, pēc visiem skandāliem, kas šo partiju un tās īstenoto politiku piemeklējuši, šķiet, šajā gadījumā tā bija apzināta taktika par visu vari savus vēlētājus nemobilizēt (zinot, cik maz vispār nobalsoja, tas varēja būt izšķiroši), paiet malā, jau drīzāk domājot par nākamajām Saeimas vēlēšanām, kas arī vairs nav aiz kalniem.

Slimība nevar liegt dalību vēlēšanās

Par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rīkošanu Covid-19 izplatības situācijā intervijā Romānam Meļņikam stāsta Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa.

Ar Covid-19 grūdienu tehnoloģiskā nodrošinājuma ziņā

Šajā gadījumā, pirmajā Covid-19 vilnī, man šķiet, mēs tikām cauri tikai ar izbīli – citās valstīs klājas daudz, daudz grūtāk. Bet var nākt arī jauni vīrusi, mums tam jābūt gataviem, – intervijā Romānam Meļņikam saka SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

Nevajag uzskatīt cilvēkus par muļķiem!

Pārmērīgas valsts rūpes var nodarīt arī ļoti lielu postu – intervijā žurnālistam Romānam Meļņikam atzīst Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Guntars Līcis.

Kas seko slepenībai

Daudzie, turklāt visai pamatotie dažādu jomu pārstāvju iebildumi pret Finanšu ministrijas sagatavoto nodokļu reformas projektu jo īpaši izceļ pašreizējās valdības vājo vietu – darbošanos, tā teikt, viensētas režīmā tā vietā, lai risinājumus meklētu diskusijās ar plašu iesaistīto personu un institūciju loku, iepriekš precīzi definējot mērķi.

Valdībā esošie melo kā komunisti

Ar Saeimas deputātu Māri Kučinski (ZZS), kurš iepriekš bijis Ministru prezidents, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs un Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs, sarunājas Romāns Meļņiks.

Vien skaitļi. Kur cilvēks?

Mulsina valdošo politiķu reakcija uz nepieciešamību pildīt Satversmes tiesas nolemto par iztikas nodrošināšanu sabiedrības nabadzīgākajai daļai. Vieni atrunājas, ka budžetā nemaz tik daudz naudas neesot, otri tiecas stumt atbildību no sevis prom kaut vai pašvaldību virzienā, vēl kāds skaita kopā visus it kā pieejamos pabalstus un atbalstus un kalkulē, vai jau tagad nav dots par daudz.

Tiesībsargu grib nomainīt, jo ir pārāk aktīvs, principiāls?

Skumjākais ir tas, ka politiķi jau dienu pēc Satversmes tiesas spriestā sāk tirgoties par kaut kādiem cipariem, taču neiedziļinās jautājumos, tēmās pēc būtības – intervijā Romānam Meļņikam atzīst tiesībsargs Juris Jansons.

Par kritisko domāšanu

Uzmanību piesaistīja Valsts prezidenta Egila Levita tēze intervijā sabiedriskajam radio, ka neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) pilsoņi varēšot izteikt gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Te uzreiz gribētos piesaukt citu viņa tajā pašā raidījumā izteikto – ka demokrātiju valstī apdraud populisms, iedzīvotāju kritiskās domāšanas līmenis kopumā ir zems, tāpēc valstij ir jāstrādā vairāk pie tā, lai veicinātu kritiskās domāšanas attīstību sabiedrībā. Kas gan cits, ja ne populisms, vien skaista, bet bezvērtīga frāze ir augstāk minētais izteikums par ATR?!