Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Romāns Meļņiks

Krauklis: jaunais kadastra aprēķins ir brāķis, tas jāpārtaisa

Valsts nespēj izveidot sakarīgu sistēmu, nu saka, ka pašvaldībām ar atlaidēm esot iespēja šo nesakarīgo sistēmu uzlabot, bet arī tā nav, jo atlaidēm taču jābūt tiesiski pamatotām. Kā tu pamatosi, ka tikai tam iedzimtajam Jānim pienākas atlaide, lai arī pēc kadastra viņa zeme un mājiņa skaitās mežonīgi dārga tikai tāpēc, ka blakus ir miljonāru īpašumi? – intervijā Romānam Meļņikam saka Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Ar ārstu zīmi pēc valsts noslēpuma

Valdība lēmusi, ka gadījumos, ja iestādei, kas piešķir atļaujas pieejai valsts noslēpumam, būs pamatotas aizdomas, ka pretendentam uz speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam ir psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, kas dod pamatu apšaubīt viņa spēju ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus, konkrēto cilvēku nosūtīs uz veselības pārbaudi. Jāsaka – loģisks solis. Bet!

Dārgie dzērāji

Uzmanību piesaistīja dokuments ar nosaukumu "Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāns 2020.–2022. gadam", ko valdība gatavojas akceptēt 28. jūlijā. Tēma ārkārtīgi aktuāla, taču mulsina vairāki aspekti, kas ar to saistīti.

Bricis: Saglabāsies mērens siltums

Pat jau ulmaņlaika populārzinātniskajās grāmatās ūdensstabs tiek saukts par piekrastēm raksturīgu parādību – intervijā Romānam Meļņikam stāsta LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis.

Jaunās partijas atklāj kadru trūkumu

Par partiju piedāvājumu Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām ar politologu, LU profesoru Jāni Ikstenu sarunājas Romāns Meļņiks

Karnevālu rīkotāji

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pavēstījis, ka viens no ierobežojumiem Covid-19 izplatības pieauguma apstākļos varētu būt sejas masku obligāta valkāšana visiem Latvijas iedzīvotājiem arī iekštelpās.

Visaptveroši pēta Covid-19 sekas

Par Latvijas dažādu jomu ekspertu sāktajiem pētījumiem Covid-19 seku mazināšanai intervijā Romānam Meļņikam stāsta RSU profesore Ludmila Vīksna.

Valsts labklājības līmeni rāda rūpes par neaizsargātākajiem

Kopā valstī ir vairāk nekā 21 000 cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem, aptuveni 4000 joprojām dzīvo institūcijās. Jāturpina virzība uz to, lai katram būtu iespēja dzīvot ģimeniskā vidē, – intervijā Romānam Meļņikam uzsver biedrības Rīgas pilsētas ''Rūpju bērns'' izpilddirektores vietniece Kristīne Veispale.

Pārāk daudz "varbūt" par mācību gadu

Jau tagad jābūt rīcības modeļiem par attālinātu vai klātienes darbu jaunajā mācību gadā – intervijā Romānam Meļņikam akcentē Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis.

Citādi nevar? Caur tiesu!

Satversmes tiesa atzinusi, ka norma, kas nosaka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, neatbilst Satversmei. Tas ir pāris nedēļu pēc tam, kad norma, kas nosaka garantēto minimālo ienākumu līmeni, arī tika atzīta par Satversmei neatbilstošu. Divi būtiski spriedumi, kas valsts varas pārstāvjiem liks būt kaut nedaudz sociāli atbildīgākiem, gādāt ne tikai par sevi, bet arī par sabiedrības vismazāk aizsargāto cilvēku daļu.

Atbalsts federācijām vai tautas sportam?

Finansējums netiek dalīts vis pa tiešo tautas sporta pasākumu rīkotājiem, nav saistīts ar pasākumu dalībnieku skaitu līdzīgi kā skolās ir princips "nauda seko skolēnam", bet gan tiek sadalīta caur federācijām, tātad tas ir nevis tautas sporta, bet gan federāciju sistēmas atbalsta projekts, – intervijā Romānam Meļņikam par valsts plānoto atbalstu saka Rimi Rīgas maratonu rīkotājs Aigars Nords.

Jautājumi, par kuriem liela neskaidrība

Esam nepārtraukti reformu ceļā, taču lemšana par algu palielināšanu aizvien attālinās – intervijā Romānam Meļņikam saka Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Būt pie varas, bet ēnā?

Redzot latviešu partiju reklāmas un pirmos numurus, ir sajūta, ka neviena nevēlas uzvarēt Rīgas domes vēlēšanas, – šajās dienās Twitter bija ierakstījis neiroķirurgs un politiķis Renārs Putniņš. Precīzi!

Metodika, ne tirgus sarunas

Turpināšu jau piektdien aizsākto tēmu par Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru no nākamā gada 1. janvāra spēku zaudē līdzšinējā norma par garantētā minimālā ienākuma (GMI) likmi. Atgādināšu – tā šobrīd noteikta 64 eiro apmērā, kas gan tiesībsarga, kurš rosināja šī jautājuma izskatīšanu tiesā, gan arī Satversmes tiesas ieskatā ir nepietiekami maz un nenodrošina cilvēka cienīgu dzīvi bez citiem iztikas līdzekļiem palikušajiem.

Spiesti domāt par nabagiem

Satversmes tiesa (ST) ceturtdien atzina, ka valstī noteiktais garantētais minimālais ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei, tāpēc norma, kas to regulē, atzīstama par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra. Tātad politiķiem ir dots ļoti konkrēts laiks savu vai savu priekšgājēju sen pieļauto kļūdu būtiski labot un beidzot parūpēties par sabiedrības nabadzīgāko daļu.

Burovs: Koncertzāles būves vieta plašāk jāizvērtē

Mums Rīgā šobrīd maz labas jaunas arhitektūras, ko rādīt cilvēkiem, kas atbrauc. Varam rādīt tikai savu izcilo jūgendstilu un koka apbūvi. Ja būvē koncertzāli, izcilai jābūt ne tikai tās akustikai, bet arī arhitektūrai, – intervijā Romānam Meļņikam pauž bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (Gods kalpot Rīgai).

Radzevičs: Šobrīd Rīgā redzamā ir tikai darbības imitācija(16)

Jārēķinās ar to, ka tad, kad robežas atvērsies, ja cilvēki neatradīs te darbu, tad tikpat daudzi, cik atgriezās, krīzei sākoties, vai pat vēl vairāk, iespējams, aizbrauks projām – intervijā Romānam Meļņikam akcentē bijušais Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (Gods kalpot Rīgai).

Kā interesēs viņi cīnās?(6)

Līdz anekdotiskuma līmenim nonākusī Daugavpils pašvaldības deputātu kasīšanās par to, kuram jābūt pašvaldības vadītāja amatā, un regulārā mēra amata pārdale starp trim labi zināmiem personāžiem liek aizdomāties par tādu tēmu kā politiskā pēctecība. Vai drīzāk – tās apdraudētība šādās situācijās.

Lēmumi, kas veicina tiesisko nihilismu(14)

Sliktais stils ir noteikt prasības, kuras personām, uz ko tās attiecas, šķiet acīmredzami pārspīlētas un par kurām līdz ar to jau iepriekš ir skaidrs, ka tās netiks pildītas vai ne visi tās pildīs. It īpaši, ja nav šaubu, ka arī nevienai kontrolējošajai struktūrai nebūs pietiekami daudz resursu, lai visus sauktu pie kārtības un atbildības. Teiktais ļoti tieši attiecas gan uz normu, ka sabiedriskajā transportā kaut vai pašdarināts, butaforisks mutes un deguna aizsegs būs jāvalkā arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, gan nu jau līdz apnikumam skandināto, ka visiem jāievēro divu metru distance.

Siguldā – veloiela. Pirmā Latvijā(23)

Par jauninājumu, kas ļaus ērtāk un drošāk pārvietoties pilsētā, ar Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Uģi Mitrevicu sarunājas Romāns Meļņiks.

Apvieno skolas, domājot par izglītības kvalitāti(40)

Saprotam, ka laiks, kad atkal būs iespēja klātienes tikšanās organizēt droši, būs jāvelta tam, lai veiktu vēl skaidrojošo darbu, viestu lielāku mieru gan skolēnos un viņu vecākos, gan skolotājos, stāstot par reformu, intervijā Romānam Meļņikam saka Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa.

Policejiskā Latvija...(23)

Valdības šonedēļ pieņemtais lēmums, ka pēc ieceļošanas Latvijā no virknes Eiropas valstu vairs nebūs jādodas 14 dienu pašizolācijā, radīja ne tikai lielu apjukumu ar šādu lēmumu izpildi saistītajās iestādēs un personām, ko tas tieši skar, bet arī jaunus jautājumus. Vispirms jau – vai brīvlaišana no karantīnas attiecas tikai uz tiem, kas iebrauc Latvijā pēc valdības rīkojuma stāšanās spēkā, vai arī uz tiem, kas no valstīm, kuras atzītas par drošām, iebraukuši, teiksim, dienu iepriekš? Daudzajiem interesentiem pat policija, kas kontrolē pašizolācijas ievērošanu, nespēja dot skaidru atbildi.

Dezinformāciju nesargā vārda brīvība(44)

Informatīvā telpa ir ļoti piesātināta un pat pārsātināta ar dezinformāciju – intervijā Romānam Meļņikam atzīst iekšlietu ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Veide.

Apdraudējums beidzies?(6)

Valdība ceturtdien pieņēma divus likumprojektus, no kuriem viens paredz 9. jūnijā izbeigt ārkārtējo situāciju, vienlaikus saglabājot valdībai iespējas ieviest nepieciešamos ierobežojumus Covid-19 apkarošanai, bet otrs – turpināt valsts atbalstu tiem uzņēmumiem un sabiedrības locekļiem, kuri ir cietuši Covid-19 pandēmijas rezultātā. Protams, konkrētāki soļi aprakstīti attiecīgajos dokumentos, tos skaidro arī paši lēmumu pieņēmēji, tomēr šajā gadījumā būtisks ir vēstījums – apdraudējums vairs nav tik liels, varam pakāpeniski atgriezties ierastajā dzīves ritmā.

Caur gleznām atgādina par bez vecāku gādības esošiem bērniem(6)

Gandrīz neviena institūcija nenāca pretī, lai bērna nonākšanu ģimenē atvieglotu, bet dažas pat atļāvās kritizēt audžuģimeni par kādām nepilnībām, tādā veidā graujot audžuģimenes motivāciju un novilcinot bērna ievietošanu ģimenē, – pašreizējo valsts struktūru attieksmi Romānam Meļņikam ar konkrētu piemēru raksturo gleznotāja un sociālā darbiniece Ēstere Zemīte.

Muti ciet!(9)

Smīdina un vienlaikus arī skumdina ziņa, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kas paredzētas 29. augustā, vēlēšanu iecirkņos obligāti būšot jālieto mutes un deguna aizsegs. Tā to iecerējusi Centrālā vēlēšanu komisija (CVK). Te gribas teikt – ja tiešām bija vēlme, lai vēlēšanas par katru cenu notiek, bet tajās piedalās iespējami maz cilvēku, varēja iet vēl tālāk – noteikt, ka balsot var tikai tie, kas skafandros, vai ka vēlētājiem līdzi jāņem ārsta zīme, ka ir veseli.

Valstij pastu vajag?(13)

Visai sen jau bija radies iespaids, ka Latvijas pastu, vismaz tādu, kāds tas ir tagad, valstij tā īsti nav jēgas paturēt. Nu, lasot, ko vēsta šī uzņēmuma vadība, šī doma arvien vairāk nostiprinās.