Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +6 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts
To viegli iedomāties kā kāda organizētu eksperimentu ar cilvēkiem, sabiedrību kopumā

Esam vai bijām brīvi?

Saistībā ar personu brīvības ierobežojumiem, kas izriet no nepieciešamības mazināt Covid-19 izplatību, aktivizējušies tādi kā pasaules gala sludinātāji, paužot, ka drīz mēs visi staigāsim ar mikroshēmām zem ādas, ikkatrs mūsu solis būs izsekojams un vadīts, "augšas" kontrolēšot mūsu domas utt. Var jau būt, ka zināms pamats šādām spekulācijām (vai drīzāk – brīdinājumiem) ir, tomēr diez vai kļūs labāk, ja visi nu kritīsim panikā. Tiesa, rēķināties ar nonākšanas līdz galējībām risku der kaut vai lai no tā izvairītos. Tā teikt – lai brauktu pa ceļu, jāzina, kur ir grāvju malas. Abas.

Vai līdz šim esam bijuši brīvi no kontrolēm, mūsu prāta ietekmēšanas no ārpuses un pret mūsu gribu? Katram, kurš lieto viedierīces un internetam pieslēgtu datoru, skaidrs, ka to programmatūras nodrošinātāji jau sen ir apzinājuši vairāk informācijas par katru no mums, nekā paši spējam pat iedomāties. Tas, ka tiekam "baroti" ar reklāmām, kas atbilst mūsu interesēm, ir tikai maza daļa no tā visa. Sistēmas izskaitļo arī, kādu informācijas saturu mums piedāvāt, teiksim, caur meklētājprogrammām, turklāt pat neatkarīgi no tā, kuru no ierīcēm kurā brīdī lietojam. Tāpat bankas analizē mūsu ienākumus un tēriņus, lojalitātes karšu izsniedzēji – iepirkšanās paradumus utt. Runas par kaut kādiem čipiem uz tā fona šķiet kā draudi ar kaut ko arhaisku.

Tas, kas nācis klāt saistībā ar Covid-19, ir mulsinošs varbūt dēļ tā, ka ir radikāli pretējs iepriekš pieņemtajam. Vēl pavisam nesen, baidoties no svešas kultūras, tā teikt, atribūtiem, tika noteikti sejas aizklāšanas liegumi. Jā, izņēmums bija medicīniski gadījumi, taču, ja tagad sejas aizsegšana daudzos gadījumos tiek noteikta par obligātu, citos – par rekomendējamu, turklāt te nebūt nav runa tikai par medicīniskām maskām – pārsvarā var lietot jebkādu sejas aizsegu, kaut vai melnu šalli –, tad tas tomēr ir ceļš atpakaļ. Tāpat ar personu datu aizsardzību. To vēl pavisam nesen uztvēra teju vai kā svētumu. Tagad? Covid-19 slimo un apdraudēto izsekošanas vārdā personu datus reģistrē ne vienā vien publiskā vietā – vai varam būt droši, ka nekur šos datus neizmantos ļaunprātīgi, pret mums? Labi, varbūt ne paši datu vācēji, taču, jo vairāk ir mazaizsargātu datu apkopojumu, jo drīzāk tie pieejami tiem, kas ar tiem var pret mūsu interesēm darboties.

Covid-19 krīze, protams, ir liels izaicinājums cilvēcei, to viegli iedomāties kā kāda organizētu eksperimentu ar cilvēkiem, sabiedrību kopumā. Taču maldīgi būtu domāt, ka viss ir kaut kur no viena centra vadīts – ir gana daudz, teiksim tā, dažādu straumju, kas ietekmē procesus. Lai arī mulsinoši, tas tomēr glābj mūs šajā situācijā, jo ļauj vērtēt, rast labākos ceļus. Līdz ar to viss vēl nav zaudēts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Uz Eiropas fona nav slikti

Latvijā šā gada pirmajos deviņos mēnešos dzimušo bērnu skaits nav sasniedzis pat desmit tūkstošus – šī Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) novembrī publiskotā ziņa radusi atbalsi tajā vidē, k...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē