Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Romāns Meļņiks

Nevērtēt pēc partijas(2)

Uzmanību piesaista daudzie gadījumi, kad politiķu un arī plašākas sabiedrības attieksmi pret kādu jautājumu loku vai institūciju nosaka tas, kāda ir attieksme pret partijām, personām, kuru atbildībā attiecīgā joma ir. Ļoti spilgti to redzam gan ministru atbildības "lauciņu" dalījumā, gan jautājumā, piemēram, par reģionālo reformu vai jebko, kas notiek vai nenotiek Rīgā.

Uzvarētājs neparedz soda sankcijas. Saruna ar vilcienu iepirkuma pretendenta Talgo pārstāvi(1)

"Īstam Eiropas mēroga tirgum ir nepieciešama brīva konkurence, bet, ja uzraugošās iestādes nespēj to nodrošināt, arī tirgus nespēj… No tā cieš visa sabiedrība. Bez līdzvērtīgas konkurences zaudē visa sabiedrība," intervijā Romānam Meļņikam pauž spāņu kompānijas Talgo, kura šonedēļ iesniedz pārsūdzību pasažieru vilcienu iepirkumam, komercdirektors Fernando Asnars.

Levits? Labi. Bet kāpēc ar tik histērisku kampaņu?(104)

Kas par daudz, tas par skādi – vēsta sens latviešu sakāmvārds. To šajā brīdī gribētos attiecināt uz pārlieku sakāpinātām kaislībām ap ideju, ka tieši Egils Levits un neviens cits būtu ievēlams par nākamo Latvijas valsts prezidentu.

Lai pērtiķis nav kā stacijas ubags(9)

Ar SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs direktoru Ingmāru Līdaku gandrīz pēc gada kopš viņa stāšanās šajā amatā sarunājas Romāns Meļņiks.

Piemeklēs savējo?(10)

Saeimas deputāti ar savu šā brīža darbošanos rada iespaidu, ka viņiem trūkst kompetences tiešām svarīgu, akūtu problēmu risināšanai, tāpēc visu savu enerģiju gatavi veltīt putu kulšanai par jautājumiem, kur zināšanas var aizstāt ar revolucionāro pārliecību. Spilgts piemērs – vairāku partiju skaļi apliecinātā apņemšanās atrast citu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju.

Pārāk paļaujamies, ka mums pateiks visu priekšā(18)

"Man šķiet, tas viss vairāk vai mazāk saistās tomēr ar to, ka mūsu valsts tiesiskuma pamatpostulāts, ka mēs esam neatkarīga valsts, ir kaut kur stipri vien nonivelējies un aizmirsies. Mums ierasts, ka aizsardzību nodrošina vieni sabiedrotie, ekonomikas augšupeju nodrošina citi sabiedrotie, un tad iestājas cilvēkiem apziņa, ka no mums pašiem atkal šobrīd nekas daudz nav atkarīgs," intervijā Romānam Meļņikam pauž advokāts Egīls Radziņš.

Kāpēc populismam naudas nepietiks(45)

Pagaidu budžetu Eiropas Komisijā atzina par labu. Atrunas, ka nav naudas, es teiktu, ir vecas kā pasaule. Ja nevar vai negrib pildīt savus solījumus, tad mēģina vainot iepriekšējos – saka Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ministri jau strādā?(3)

Uzmanību piesaista jaunās valdības ministru pirmās publiskās aktivitātes. Redzams, ka vieni steidz iepazīt, kas notiek pārraudzībā esošajā jomā, otri, šķiet, visu uzmanību velta tam, lai katru dienu būtu pamanīti medijos, trešie tā īsti nav aptvēruši, kas tiem, attiecīgajā statusā esot, jādara.

Ministrs visu atrisinās?(13)

"Zaudējumi, kurus cieš mūsu ekonomika sakarā ar to, ka tiek braukts pa sliktiem ceļiem, līdz ar ko ir lielāks degvielas patēriņš, vairāk izmešu, palielinās izmaksas tehniskā parka uzturēšanai, vairāk jāizdod nauda servisos, kā arī tiek ceļā patērēts ilgāks laiks, nekā būtu nepieciešams, ir 1,1 miljards eiro 2018. gadā. Salīdzinājumam – vēl 2017. gadā tie bija 890 miljoni eiro. Tātad situācija pasliktinās," intervijā Romānam Meļņikam atklāj biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Divdabis, ne politiskā organizācija. Pagaidām(4)

Viena no 13. Saeimā ievēlētajām partijām jau uz šo brīdi ir pelnījusi būt iekļauta politikas studiju mācību grāmatās. Tā ir KPV LV. Gan ne lielo panākumu dēļ, bet kā savdabīgs piemērs, runājot par daudziem un dažādiem politikas procesa aspektiem.

Bērziņš: Nevajag atlikt labas idejas(3)

Kāds darbs bija pamatā tam, ka Attīstības finanšu institūcija Altum izpelnījusies biržas Nasdaq izcilības balvu, Altum valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu izvaicā Romāns Meļņiks

Solījumi ies izsolēs?(1)

Diena nupat bija apkopojusi būtiskākos valdību veidojošo partiju priekšvēlēšanu solījumus. Gan par ministriju skaita samazināšanu un koalīcijas sadarbības padomes likvidēšanu, kas jau ir neizpildīts. Gan OIK ātru likvidēšanu, valsts augstskolu apvienošanu, kopdzīves likuma pieņemšanu, administratīvi teritoriālo reformu, nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim, medikamentu cenu pazemināšanu, minimālās algas, minimālās pensijas, kā arī ar nodokli neapliekama pensijas līmeņa celšanu, kur risinājumiem vajadzētu kaut kad drīzumā parādīties.

Ministriem jau parādās realitātes sajūta(20)

Valdības darbības sākumu un sagaidāmās grūtības sarunā ar Romānu Meļņiku vērtē politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

Spiež padomāt, vai vispār saukt "ātros"...(4)

Teorētiski jau var daudz un plaši diskutēt par to, cik no izmaksu viedokļa kļuvusi efektīva vai vēl ir efektivizējama mūsu veselības aprūpes sistēma, kur tajā vēl "iekšējās rezerves", taču brīžos, kad tā skar konkrētu personu vajadzības, jo īpaši spilgti atklājas, cik ļoti visā šajā "efektivizēšanā" un izmaksu mazināšanā ir aizmirsts par to, kura vārdā vispār šī sistēma pastāv – cilvēku.

Savas tiesības zina, pienākumus ignorē. Saruna par vardarbību jauniešu vidū(18)

"Skolotājam ir arī jāpiedalās bērna personības veidošanā, nevar viņš mācīt tikai, piemēram, fiziku vai matemātiku. Un, ja kādai ģimenei neiet, mēs nevaram teikt, ka tā ir tikai viņu pašu problēma. Ir jāpiedalās, jāpalīdz," intervijā par agresijas gadījumiem jauniešu savstarpējās attiecībās un tās cēloņiem Romānam Meļņikam stāsta Rīgas 3. valsts ģimnāzijas direktors Andris Priekulis.

Uzreiz ierindā(1)

Valdība ir izveidota un, jāsaka, labi, ka tā. Pārāk ieilgusi bija neskaidrība par to, kad tā būs, kuri cilvēki vadīs nozares, īpaši tās, kurās iesāktas un pabeidzamas reformas, pārāk aizkavējusies ir budžeta pieņemšana, ko šoreiz ar lielu nepacietību gaida daudzu jomu no valsts budžeta finansētie, kuriem iepriekš pie varas esošie bija apsolījuši lielākas algas, budžeta projektā iekļaujot attiecīgi lielāku finansējumu.

Izkāpt no populisma, pievērsties atbalstāmajiem(11)

Kā mazināt nabadzību un sociālo atstumtību sabiedrībā, kādas kļūdas pieļāvusi iepriekšējā valdība, un ko gribētos sagaidīt no nākamās – Romāns Meļņiks vaicā Pēterim Leiškalnam, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības ekspertam.

Ķiploki un zāļu tēja no gripas neglābs(10)

Gripas vīruss ir daudz bīstamāks par citiem – no tā ir vislielākais hospitalizēto cilvēku skaits, jo gripa izraisa īslaicīgu imunitātes vājināšanos un tāpēc tieši gripas gadījumā ir ļoti daudz komplikāciju, intervijā Romānam Meļņikam stāsta Jurijs Perevoščikovs, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors.

Joprojām barikādēs(5)

Valsts atdzima caur barikādēm. Vairāk nekā ceturtdaļgadsimta pagājis, bet tā kareivīgā vienotā pretnostatījuma sajūta, kas tolaik valdīja, nekur nav zudusi. Joprojām esam bariņos uz barikādēm, joprojām ir kāds, pret ko cīnīties. Lai arī aizsargvaļņus būvējam vairs ne tik materiālā veidā, ne ar smago tehniku vai betona bluķiem, bet gan savstarpējo attiecību līmenī un apmētājot viens otru ar vārdiskiem akmeņiem. Jo vienmēr atrodas kāds, pret kuru kādam ir izdevīgi publiski vērsties kā pret slikto, un pārējie tam piebalso.

Kas te īsti notiek?(1)

Pirmdien Dienā bija intervija ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) vadītāju Ilzi Znotiņu, trešdien – ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Pēteru Putniņu. Abas par banku sistēmas sakārtošanu, attiecīgo institūciju ieguldījumu šajā procesā un, protams, ABLV bankas pašlikvidāciju. Jāsaka, šī ir tā reize, kad skaidru, atklātu atbilžu ir pārsteidzoši daudz, taču no tām raisās vēl vairāk jautājumu, kurus pat īsti nav skaidrs, kam uzdot, proti, nevar saprast, kurš būtu tik kompetents, ka redzētu "lielo bildi", un, pats galvenais, uzdrošinātos par to runāt.

Gribēt aizstāvēt savu pozīciju(9)

Ja visi runā par draudiem būt melnajā sarakstā, tad paskatāmies, kādas valstis tajā ir. Neko par tām negribu sliktu teikt, bet sajūtu līmenī, ja tam sarakstam pievienojas Latvija, tad jautājums, vai tas ir taisnīgi un adekvāti – intervijā Romānam Meļņikam jautā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Atkal solījumu laiks(2)

Saprotat, ka valdības deklarācijā ierakstīto nāksies arī pildīt? Pat ja paši par to aizmirsīsiet, noteikti netrūks to, kuri atgādinās. Turklāt, ka nesanāca, nevarēs novelt uz "sliktajiem" citās partijās – valdības deklarācijā ierakstītais vienlīdz saistošs visām to veidojošajām partijām neatkarīgi no tā, kuras pārziņā nonāk katra no nozarēm, – tas ir pirmais, ko gribas teikt valdību veidojošo partiju pārstāvjiem, apzinot informāciju par solījumiem, kas tiek likti topošās valdības deklarācijas projektā.

Jauns gads, jauns haoss(3)

Beidzot pamodās! – tie ir pirmie vārdi, kas nāk prātā, lasot vai dzirdot ziņas, ka Saeimas deputāti nu apņēmības pilni vispirms apturēt veselības finansēšanas likuma normas, kas attiecas uz nodokļu maksātāju dalīšanu labajos un sliktajos, tad, iespējams, vispār atteikties no tā dēvētās divu grozu kārtības. Labi, kļūdas ir jālabo, bet kur jūs bijāt agrāk, cienītie?! Par to, ka būs nepieciešamas šādas pārmaiņas, politiķi, tostarp arī varas partijas pārstāvošie, runāja jau kopš vasaras! Pirms vēlēšanām pietrūka apņēmības labot kļūdas? Bet kas to liedza darīt pēc vēlēšanām?

Līcis: Atbalsts presei – valstiski svarīgs(9)

"Ir valstiski svarīgi, lai ir tādi cilvēki, kas spēj radīt un pasniegt lasītājiem kvalitatīvu informāciju. Mums šī prasme radīt kvalitatīvu saturu ir jāsaglabā, jānotur, bet bez papildu līdzekļiem to nevar izdarīt," par iniciatīvu samazināt PVN presei un par preses nozīmi mūsdienās vispār Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis intervijā Romānam Meļņikam.

NEPLP priekšsēdētāja: Kas salūst, skrienot distanci, to nākas noņemt no trases(50)

Lai kā baidītu izdevumi, bet arī tehnoloģiskā attīstība sabiedriskajiem medijiem ir vajadzīga, taču, kad nauda tam piešķirta, svarīgi iekļauties gan plānotajās summās, gan termiņos – intervijā Romānam Meļņikam pauž Dace Ķezbere – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja.

Kas met akmeni(6)

Uzmanību piesaista ažiotāža, kas raisījusies ap ziņu, ka savulaik par vienu no nācijas garīgajiem līderiem uztvertais bijušais mācītājs Juris Rubenis ierēdņiem vadījis "sevis atrašanas", "pamošanās" un "ķermeņa skenēšanas meditācijas" apmācības, par to saņemot arī atlīdzību. Izsmiekls, primitīvs nicinājums, pat izteicieni, kas nebūtu te atkārtojami, nāk absolūtā pārsvarā no cilvēkiem, kas labākajā gadījumā iepazinuši vien notikušā atstāstu, bet sliktākajā – rāvušies pārbļaut citu paustās lamas, iedomājoties, ka tā šajā brīdī var sevi vislabāk izrādīt.

Kontrolēt. Regulārāk(7)

Ekonomikas ministrija vēsta, ka pēc publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību MK noteikumu prasībām veikusi ārkārtas pārbaudes 40 atjaunojamo energoresursu koģenerācijas elektrostacijās. Tā rezultātā atcēlusi atļaujas 27 elektrostacijām, un tas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados aptuveni par 391 miljonu eiro. Lieliska ziņa, vai ne? Īpaši ņemot vērā, ka visi tieši un arī netieši esam elektrības rēķinu maksātāji un tajos esošā OIK pozīcija šķiet pilnīgi lieka.

Jauni nosacījumi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā(40)

Spēkā stājusies jaunā veselības finansēšanas kārtība. Uzlabojumi ir nepieciešami, bet tie visdrīzāk varētu tikt ieviesti ar nākamo gadu un attiektos uz brīvprātīgo iemaksu aizstāšanu ar obligātajām visiem – intervijā Romānam Meļņikam stāsta veselības ministre Anda Čakša.