Fragments no intervijas
Saistībā ar būvmateriālu cenu strauju kāpumu būvnieki pauž satraukumu, ka projektus par iepriekš nolīgtajām cenām nespēs uzbūvēt. Redzēju no jūsu paziņojumiem, ka arī ceļu būvētājiem ir tieši tā pati problēma.
Mēs jau arī kopā ar būvnieku organizācijām strādājam pie šī jautājuma. Tikai ceļu būvētājiem atšķirībā no, teiksim tā, ēku būvētājiem darbs ir sezonāli ļoti ierobežots. Vēl divarpus, trīs nedēļas, un mums sākas sezona, kad var tostarp asfaltēt.
Līgumi saslēgti, varat sākt, bet materiāli nu tik dārgi, ka jāsāk domāt, vai vispār sākt?
Apmēram tā. Jāsaka, pasūtītājs Latvijas Valsts ceļi ir ļoti labi pastrādājis šogad, tenderi jau faktiski 77% no visa ieplānotā ceļu būves darba apjoma notikuši, no tiem apmēram 40% gadījumu jau arī līgumi parakstīti, pārējie ir līgumu noslēgšanas stadijā. Tie, kam ir jau līgumi, faktiski kļuvuši par situācijas ķīlniekiem – saistības uzņēmušies, bet situācija mainījusies, tās izpildīt par nolīgtajām summām nevar. Viņi tagad rēķina, saprot, ka ne vien nenopelnīs, bet būs spiesti vēl paši piemaksāt, lai to darbu veiktu. Tās cenas, kas bija piedāvājumu sagatavošanas laikā, mainījušās radikāli. Un tas attiecas ne tikai uz valsti kā pasūtītāju – tas attiecas arī uz visām pašvaldībām kā pasūtītājām, kurām arī ir savas ceļu sakārtošanas programmas.
Ko var darīt šajā situācijā? Ir kādi risinājumi?
Mūsu biedrībai ir salīdzinoši labas attiecības ar lielāko pasūtītāju Latvijas Valsts ceļiem, runājam par esošo situāciju. Viņi ir atsaucīgi, bet viņi jau arī nevar iet pret likumu. Jo, visu laiku dzīvojot salīdzinoši komforta apstākļos, kur nekādas lielas katastrofas vai dramatiski cenu lēcieni nenotika, loģiski, ka iepirkumu dokumentos netika atrunātas nekādas procedūras par to, ko darīt gadījumā, ja notiktu tā kā tagad. Ir atrunāts par to, kas notiek, ja gadījumā kādi normatīvie akti tiek grozīti vai no jauna pieņemti, taču šā brīža cenu celšanās nav normatīvais akts. Netieši jau tā sanāk – politisku lēmumu ietekme ir. Tāpēc vērsāmies arī pie satiksmes nozares ministra ar jautājumu, kā mums tālāk rīkoties, kā mums tulkot pagājušā gada vidū veiktos grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kur 61. pants saka, kas būtu darāms.
Šis pants nosaka gadījumus, kad iespējama noslēgto līgumu grozīšana. Tostarp, ja “iepirkuma līguma grozījumi ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus pasūtītājs iepriekš nevarēja paredzēt”, kas varētu attiekties uz šo situāciju?
Jā, bet tālāk paredzētas visādas procedūras, kas arī jārespektē. Tāpēc tā problēma ir tāda, ka šobrīd nozarē strādājošie īsti nezina, ko darīt. Un arī, ja būvnieki tagad atsakās no līgumos ietvertajām saistībām, pasakot, ka cenu pieauguma dēļ par nolīgtajām summām darbus izdarīt nevar, ja būvē, tad pašiem vēl jāpiemaksā, kas būtu absurdi, tad līgumu laušanas gadījumā būvniekiem jāmaksā sods 10% apmērā no līguma summas.