Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Reirs: svarīgi, lai uzņēmumi izmantotu palīdzību, kas pieejama

Atšķirībā no Covid-19 pirmā viļņa pērn maijā šoreiz paralēli ierobežojumiem uzreiz esam pieņēmuši arī atbalsta pasākumus – intervijā Romānam Meļņikam akcentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ārkārtas situācija ir krietni vien ieilgusi. Pieļauju, ka aizvien lielāka neapmierinātība ar to ir ļoti daudziem cilvēkiem, kuriem tā dēļ nav darba. Izjūtat spiedienu no neapmierināto puses?

Jā, sabiedrības spiediens ir jūtams, bet atšķirībā no pavasara, kad bija pandēmijas pirmais vilnis, pārmetumi ir ļoti vispārēji, tajos ir ļoti maz konkrētības. Jāņem vērā mūsu laika specifika, ka cilvēki vairāk lasa virsrakstus, nevis tekstus. Un, ja virsrakstos pārsvarā tiek likts, ka nav atbalsta, vai tiek vēstīts par kādām ar to saistītām problēmām, tad liela daļa sabiedrības tā arī uztver, neiedziļinoties būtībā. Taču, salīdzinot ar pērno pavasari, konkrētu pārmetumu ir ļoti maz. To parāda arī VID dati – ja martā, aprīlī mums bija 35–40% primāro atteikumu atbalsta piešķiršanai, tad pašreiz tādu ir tikai 5%.

No kā tie radās?

Tas sākotnēji bija labi redzams, ka tādas kompānijas, kurām nebija nekāda apgrozījuma, centās izmēģināt laimi šādā veidā. Tieši dēļ stāstiem par tādiem gadījumiem, neiedziļinoties būtībā, sabiedrībai radās iespaids, ka atbalsta nav. Tā rezultātā daudzi, kam tiešām tāds būtu nepieciešams, pat nemēģina pieteikties. Īpaši spilgti tas redzams skaistumkopšanas jomā. Bet mēs runājam ar asociācijām, skaidrojam situāciju, cenšamies pārliecināt, lai uzņēmumi piesakās atbalstam.

Atbalsta maksājumi par novembri notika decembrī. Mēs esam situāciju izvērtējuši, viena no nozarēm, kurā ir acīmredzamas problēmas, ir frizieru, skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana. Tas skar apmēram deviņus tūkstošus strādājošo, taču pabalstiem ir pieteicies tikai pusotra tūkstoša.

Mēģināt noskaidrot iemeslus?

Esam kontaktā ar asociācijām, pētām iemeslus, kāpēc cilvēki nepiesakās atbalstam. Šonedēļ tiek palaista speciāla programma šai jomai, tā paredz arī vienkāršāku pieteikšanos.

Iepriekš problēmas radīja tas, ka ir ļoti dalīta pārvaldība – ir gan uz patenta pamata strādājošie, gan pašnodarbinātie, gan SIA strādājošie. Ja no patenta maksātājiem pieteikusies apmēram puse, kas ir samērā labi, bet nepietiekami, tad faktiski ar SIA ir bijis visgrūtāk. Jo, lai šo atbalstu saņemtu SIA, bija nepieciešams, lai uzņēmumu īpašnieki, kas parasti ir arī vadītāji, piesakās VID. Un ar to tieši ir problēmas.

Ja vadītājs nepiesakās, tad darbinieks atbalstu nedabū?

Tieši tā! Nu katrs var individuāli pieteikties. VID ir dati par algām references periodam, līdz ar to tur nebūs problēmas.
Uzņēmumu vadītājiem varbūt ir kaut kāda negatīva vēsturiskā pieredze ar VID, cilvēki uzskata, ka labāk nepieteikties, tāpat kaut kā tikt galā.

Runa par puslegāli strādājošiem?

Nē, mums jau VID visi dati par viņiem ir. Uzstādījums ir: ja legāli ieņēmumi bijuši augustā, septembrī, oktobrī, tad atbalsta maksājumi ir jāveic. Valsts atbalsta sistēma paģēr pārbaudīt uzņēmumu, ja tas grib atbalstu, – tādas ir Eiropas Komisijas (EK) prasības. Bet attiecībā uz darbiniekiem mums tagad ir uzstādījums – ja iesniedz pieteikumu, tad ir jāizmaksā atbalsts, ja bijuši nodokļu maksājumi.

Kādi vēl iemesli tam, ka cilvēki ne īpaši piesakās atbalstam?

Vēl viens iemesls – krieviski runājošajā vidē vispār nav informācijas par atbalstu. Piemēram, ja paanalizējam latviešu un krievu valodā veidoto portālu saturu, redzam, ka krieviski nevaram atrast nekādu informāciju par atbalsta pasākumiem.

Tad jau jums jāliek reklāmas Krievijas televīzijas kanālos...

Dīvaini tas būtu, bet jāskatās, kā problēmu risināt. Meklējam tātad veidus. Viens variants būtu likt reklāmas Facebook, tas arī nebūtu dārgi. Tāpat, protams, esam kontaktā ar asociācijām un caur tām domājam šo situāciju uzlabot.

Nākamais jautājumu loks ir par dīkstāves pabalstiem un subsidētām darba vietām. Tas atbilst tai situācijai, ko redzam ar algu nodokļa izpildi. Proti, faktiski ir pārpildīts gada ieņēmumu plāns, tostarp decembrī, un tas nozīmē, ka tie daudzie uzņēmumi, kas turpina strādāt, joprojām maksā arī pietiekami lielas algas saviem darbiniekiem. Cita problēma ir, ar ko VID tagad saskāries, – daudzas firmas pieprasījušas mazāk apgrozāmo līdzekļu, nekā tām pienāktos.

Jo plāno darbības samazinājumu vai varbūt piešķiršanas procedūra pārāk sarežģīta?

Šī sistēma ir komplicēta, bet mēs tur neko nevaram darīt, tā izriet no vienotām Eiropas prasībām. Apzvanot uzņēmējus, VID ir mēģinājis noskaidrot, varbūt nav nepieciešama šāda palīdzība, taču atklājas problēma tieši ar neizpratni. Līdz ar to tiks rīkoti īpaši vebināri jeb attālināti semināri interneta vidē ar tām kompānijām, par kurām VID uzskata, ka tās varētu vairāk izmantot atbalsta līdzekļus. Līdz ar to šajā gadījumā aizkavēšanās, es domāju, ir pamatota, bet ir svarīgi, lai uzņēmumi saņemtu visu to palīdzību, kas nepieciešama.

Kāds kopumā šobrīd ir pieejamais valsts atbalsts?

Atšķirībā no Covid-19 pirmā viļņa pērn maijā šoreiz paralēli ierobežojumiem uzreiz esam pieņēmuši arī atbalsta pasākumus. Par ārkārtas situāciju pieņēmām lēmumu 7. novembrī, bet par atbalsta pasākumiem politiska vienošanās bija jau 5., 6. novembrī. Praktiski visu to, kas attiecas uz mūsu kompetenci, t. i., pabalsti bērniem, bezdarba palīdzības pabalsti, subsidētās darba vietas, dīkstāves pabalsti, mēs pieņēmām uzreiz pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas. Bet par to, ko mums bija nepieciešams saskaņot ar Eiropas Komisiju saistībā ar atbalsta programmām, piemēram, apgrozāmo līdzekļu finansēšana, bija konceptuāla vienošanās, kam sekoja saskaņošanas process. Praktiski, ņemot vērā pērnā pavasara mēnešu pieredzi, dīkstāves pabalsts un subsidētās darba vietas nosedz visu spektru. Mēs esam arī noteikuši minimālo samaksu nevis saistītu ar reālo atalgojumu, bet ņemot vērā, ka tajā laikā, kad pieņēmām lēmumu par šo pabalstu, budžets Saeimā tika izskatīts pirmajā lasījumā un konceptuāli tika atbalstīta ideja vai piedāvājums par minimālām sociālajām iemaksām, mēs arī prezumējām, ka tās tiks pieņemtas, līdz ar to mūsu minimālais palīdzības apjoms ir minimālā atalgojuma apjomā. Izvērtējām arī jautājumu, kas saistīts ar maksimālo summu. Pavasarī nebija liels procents tādu, kas pretendētu uz maksimālā atbalsta summu 700 eiro, bet, ņemot vērā, ka algu nodokļi izpildās, tas nozīmē, ka atalgojuma līmenis pieaug, mēs esam palielinājuši dīkstāves pabalsta maksimālo robežu no 700 līdz 1000 eiro.

Pavasarī bija runa par to, ka tikai tie cilvēki varēja pretendēt uz atbalstu, par kuriem bija maksāti nodokļi. Tagad arī ir tāpat?

Šie pabalsti ir tiem, kas zaudē darbu ierobežojumu vai aizliegumu, kas saistīti ar Covid-19 izplatības mazināšanu, dēļ. Ir GMI un cita veida pabalsti, kas pieejami tiem cilvēkiem, kuri nestrādā un varbūt nekad nav strādājuši, – viņiem tad ir jāvēršas pašvaldībā. Ar šī gada janvāri GMI ir ļoti nozīmīgi palielināts, gandrīz vai dubultots. Taču šajā gadījumā mēs runājam par tiem cilvēkiem, kuru darbība tika samazināta (tad ir subsidētā darba vieta) vai uz ierobežojumu laiku pārtraukta (dīkstāves pabalsti).

Mēs arī papildus esam izveidojuši uzņēmējiem jaunu atbalsta veidu, jo, krītoties apgrozījumam, ir ne tikai atalgojuma problēmas, bet arī samazinās ieņēmumi un tas nozīmē grūtības maksāt par apkuri, telpu īri utt. Tāpēc esam ieviesuši apgrozāmo līdzekļu pabalstu, kurš ir atkarīgs no uzņēmuma iepriekšējā apgrozījuma un nomaksātiem nodokļiem un tiek izmaksāts uzņēmējiem bez ierobežojumiem, kā izmantot šos apgrozāmos līdzekļus. Tātad var norēķināties gan par telpu nomu, gan precēm utt.

Paralēli esam apstiprinājuši jau laikus papildu finansējumu pa nozarēm. Konceptuālas vienošanās ir par atbalstu lauksaimniekiem. Tāds bija arī pagājušajā gadā.

Daudzi šajā brīdī iesauksies: atkal tie lauksaimnieki pirmie rindā pēc valsts atbalsta!

Nevar nosaukt vienu iemeslu, jo šis izaicinājuma laiks ir bijis ar dažādām problēmām. Pērn pirmās divas nedēļas martā bija problēmas piena pārstrādē, jo bija slēgtas robežas, kritās piena cena utt. Tad bija problēmas gaļas ražošanā un citiem.

Tāpat mēs esam pieņēmuši lēmumu un vienojušies par papildu 100 miljonu eiro finansējumu ceļu nozarē. Esam vienojušies par pašvaldību projektu līdzfinansēšanu. Pašreiz sadarbībā ar mūziķiem tiek strādāts pie atbalsta pasākumu rīkošanas nozarei. Tas attiecas uz privātajiem pasākumu rīkotājiem, nevis valsts vai pašvaldību. Sadarbībā ar Altum tiek veidota atbalsta programma, kur atbalsta instrumenti būs pārsvarā apgrozāmiem līdzekļiem, ko kompānijas varēs atmaksāt, iekasējot naudu par biļetēm. Daļa no atbalsta tātad būs aizdevumu veidā. Jāņem vērā, ka, organizējot pasākumu, biļešu ieņēmumi ir vien neilgi pirms paša pasākuma, taču, lai kāds pasākums būtu sarīkots, jau savlaicīgi ir jāiegulda ļoti lieli līdzekļi.

Turpina strādāt visas ekonomiskā atbalsta programmas, pirmām kārtām jau Altum sadarbībā ar komercbankām. Tāpat ir iespējamas nodokļu nomaksas termiņa atlaides līdz trim gadiem Covid-19 krīzē cietušajiem. Un arī mēs vērtējam, kā palīdzēt nozarēm.

Tas viss prasa lielus naudas līdzekļus. Vai valstij pietiks naudas šiem atbalstiem? Cik ilgi varam izturēt šādā veidā? Valsts krīt arvien dziļākos parādos?

Ja mēs to darām saprātīgi, mēs šādā veidā varam izturēt ļoti ilgi. Pašreiz nav problēmu ar finanšu līdzekļiem – Valsts kase ir ļoti operatīvi nostrādājusi, mums ir, pirmkārt, pietiekami finanšu līdzekļi, bet, otrkārt, ja mēs martā plānojām, ka budžeta ieņēmumu samazinājums būs amplitūdā no pusmiljarda līdz pusotram miljardam, tad pēc provizoriskiem datiem budžeta ieņēmumu samazinājums no plānotā pagājušajā gadā pret 2019. gadu būs 640 miljoni. Tas rāda, ka uzņēmēji un ekonomika kopumā uzrādīja ļoti labu spēju pielāgoties modernajai situācijai pasaulē, modernajiem izaicinājumiem, un, ja salīdzina reālos nodokļu ieņēmumus, nevis attiecina pret plānoto, mīnusā ir tikai 53 miljoni, tas ir pusprocenta kritums pret 2019. gada ieņēmumiem. Tātad praktiski tie uzņēmumi, kuri pērn strādāja ar labu pieaugumu, nodrošinājuši tādu pašu ekonomikas attīstību un ieņēmumus nodokļos kā iepriekš, kompensējot visu to daudzo nozaru uzņēmumu, kas cieta šajā krīzē, darbības samazināšanos.

Ja pusgadā prognozējām, ka būs vairāk nekā 7% samazinājums, tad pašreizējie operatīvie dati rāda, ka kritums varētu būt apmēram 4,5%. Tātad ceturtajā ceturksnī ekonomika uzrādījusi labākus rezultātus par tiem, ar ko rēķinājāmies.

Otra lielā tēma, par ko arī daudz diskusiju, – nupat ieviestā nodokļu reforma. Skatoties šodienas acīm – vai pareizi bija to īstenot tieši Covid-19 pandēmijas laikā?

Es domāju, ka jā. Un arī tēze par to, ka krīzes laikā nepalielina nodokļus, nav precīza, jo, ja mēs atceramies, iepriekšējās krīzes laikā tika palielināts PVN, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un arī sociālās iemaksas. Mēs pašreizējā situācijā esam gājuši pretēju ceļu – esam veikuši darbaspēka nodokļa samazinājumu par 1%, attiecīgi rēķinot nost pusprocentu darba devēju, pusprocentu darba ņēmēju maksājumā. Tas ir ļoti nozīmīgi, jo kopumā aptuveni 40 miljoni eiro tā rezultātā paliks darba devējiem citu maksājumu veikšanai un arī vairāk nekā 40 miljoni paliks strādājošo maciņos. Mēs arī esam palielinājuši diferencētā neapliekamā minimuma maksimālo piemērošanu – ja tas bija 1200 eiro mēnesī, tad tagad ir 1800 eiro mēnesī. Tika arī pacelta minimālā alga līdz 500 eiro mēnesī.

Es domāju, ka šīs ir ļoti svarīgas un vajadzīgas izmaiņas. Tās skars vairāk nekā 600 tūkstošus strādājošo. Un arī jāatzīmē, ka pensionāriem neapliekamais minimums no 1. janvāra būs 330 eiro apjomā.

Mēs plānojam, ka šis ir pirmais solis darbaspēka nodokļu izmaiņu veikšanā. Nākamie soļi būs vērsti uz to, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu varētu samazināt vismaz par 3–4%, tādējādi darbaspēka tirgū panākot labāko konkurētspēju Baltijas valstu tirgū.

Tas viennozīmīgi nes mazāk līdzekļu budžetā.

Bet mēs uzskatām, ka tas tomēr ir nepieciešams solis, jo palīdzēs attīstīt tādus uzņēmumus, kur maksā lielākas algas. Tie būtu augsti tehnoloģiski uzņēmumi ar augstu pievienoto vērtību. Ar to, ko esam izdarījuši tagad, samazinot sociālās iemaksas un ceļot diferencētā neapliekamā minimuma līmeni, esam panākuši, ka tajā algu daļā, kas ir virs 1500–1600 eiro, mūsu darbaspēka nodokļi ir zemāki nekā Lietuvā. Bet pie tā vēl neapstāsimies. Ceram, ka tas palīdzēs uzņēmējiem aktīvāk strādāt, mēs kompensēsim nodokļu likmju samazināšanu ar straujāku ekonomikas pieaugumu.

Redzēju ziņu, ka pērn strauji samazinājies no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Tas saistīts ar Covid-19 krīzi vai nodokļu politiku?

Es domāju, ka tā ir pilnīgi normāla parādība krīzes laikā. Bet būtiski arī tas, ka ir samazinājusies nodokļu izkrāpšana. Ja paanalizētu to firmu apjomu, kas tika reģistrētas shēmu veikšanai, tad es domāju, ka tieši tas segments arī izkrita. It sevišķi, kas attiecas uz SIA ar viena eiro kapitālu un cita veida atvieglotu SIA reģistrāciju. VID šie dati ir, tiešām ļoti daudzas šādas firmas tika izmantotas nelegālu darbību veikšanai, sevišķi PVN shēmās. Un, ja tagad skatāmies, iekasētā PVN starpība pret nominālo ir ļoti krasi samazinājusies. Pie mums ēnu ekonomikas īpatsvara pamatā ir aplokšņu algas, ne vairs PVN izkrāpšana, kā tas bija citus gadus.

Ko darāt, lai mazinātu aplokšņu algu maksāšanu?

Te būtiski skaidrojošie pasākumi. Ja atceramies, iepriekšējos gados visvairāk pieauga tieši darbaspēka nodokļu ieņēmumi, varbūt tas ir saistīts ar to, ka Labklājības ministrija sāka un turpināja gan kampaņu, gan skaidrojošo darbu Nodarbinātības valsts aģentūrā par sociālajām iemaksām. Proti, ka tie nav nodokļi, ka sociālās iemaksas ir nauda, kas dzīves laikā atgriežas pie strādājošā. Svarīgi cilvēkiem saprast, ka vienošanās saņemt aploksnē darba algu nozīmē viņu apkrāpšanu nākotnē. Gan tuvā nākotnē, kad var būt nepieciešama slimības lapa vai bezdarbnieka pabalsts, vai, nedod dievs, invaliditāte, gan nākotnē – pensiju izmaksās. Kad tie cilvēki, kas slēdz darba līgumus, to vairāk apzināsies, tad arī vienošanos par daļas samaksas saņemšanu aploksnēs būs mazāk.

Vairākkārt atsaucaties uz VID darbu. Vai esat ar to apmierināts? Atceros, ka iepriekš bijāt visai kritisks pret VID vadītāju.

Pašreizējā situācijā man nav bijis iespēju vērtēt – mēs vairāk nekā divus mēnešus nodarbojamies ar atbalsta veidu izskatīšanu. Bet skaidrs, ka jebkuras iestādes darbu vienmēr var uzlabot.

Redzams, ka valdības sēdes, kurās lemj par Covid-19 izplatības ierobežošanu un palīdzību krīzē cietušajiem, ilgst daudzas stundas. Var saprast, ka jums tur notiek karstas diskusijas. Kā jūs vērtējat valdības darbu – tas ir produktīvs? 

Ko nozīmē produktīvs vai neproduktīvs? Valdība pieņem lēmumus un ir par tiem solidāri atbildīga. Rutīnas situācijās nozaru ministri sagatavo lēmumu projektus un pārsvarā mēs ar tiem iepazīstamies un apstiprinām. Šajā gadījumā ir ļoti nozīmīgi un liktenīgi visi šie lēmumi gan mūsu tautas veselībai, gan tautsaimniecībai, līdz ar to nav brīnums, ka katram nozares pārstāvim – ministram – ir savs viedoklis, kas arī tiek izteikts. Produktīvi ir tas, ka premjers ļauj izteikt šos viedokļus, visi tiek uzklausīti. Tas liecina par to, ka mēs pieņemam šos lēmumus, tiešām izdiskutējot ļoti vispusīgi. Sēdes ilgums 10 stundas nav nekas īpašs, salīdzinot ar Eiropas Padomes sēdēm. Ja atceramies, šovasar valstu vadītāji piecas dienas noturēja sēdi. Man Ekonomikas un finanšu padomē (ECOFIN) ir bijis tā, ka sēdi sāk kādos trijos dienā un beidz nākamajā dienā 10 no rīta. Garas sēdes nav nekas īpašs valdībā un parlamentā.

Valdības sēdes norit attālināti. Vai arī ikdienas pienākumus veicat attālināti, vai tomēr esat ministrijā katru dienu?

No mājas attālināti esmu strādājis tikai pērn, šķiet, martā, kad izolējās visi, kas bija saskarē ar Covid-19 slimo. Bet tā katru dienu esmu darbā, ievērojot visus piesardzības nosacījumus. Praktiski visa komunikācija noris tikai caur internetu, arī ar ministrijas darbiniekiem.

Ministrijas darbinieki arī visi ik dienu ierodas savos darba kabinetos?

Ir dažādi. Decembrī un janvārī darbs vairāk noris attālināti. 

 

Top komentāri

Šitais kretīns
Š
Un vēl smaida.
ļuļa
ļ
pēc visiem tiem mēsliem, ko šis tips ir ievārījis, pēc nodokļu reformas krīzes laikā, apliekot ar lielākiem nodokļiem tieši nabadzīgākos un mazāk pelnošos, reiram vajadzētu atkāpties. kopā ar visu valdību, kura šo cūcību pieļāva un tagad vēl gremdē biznesus un pazemo cilvēkus.
VVZ
V
Izskatās, ka Reirs atkal grib atkārtot savu ģeniālo biznesa plānu- vispirms izmaksā dīkstāves pabalstus, pēc tam tos pieprasa atmaksāt, bet nu jau ar uzrēķiniem un soda naudām! Foršs džeks, kamēr guļ ar zobiem pret sienu!
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē