Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Uldis Ķezberis

Tramps piedraud Krievijai(9)

Pasaules ietekmīgākais "tviterdiplomāts" – ASV prezidents Donalds Tramps – ar sociālā tīkla starpniecību trešdien aicināja Krieviju uzlabot divpusējās attiecības, lai gan brīdi iepriekš bija to brīdinājis par gaidāmo amerikāņu militāro triecienu Sīrijas režīmam, ko rietumvalstis vaino kārtējā ķīmiskā uzbrukuma sarīkošanā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir pieprasījusi nodrošināt netraucētu piekļuvi cilvēkiem, kuri cieta iespējamajā ķīmiskajā uzbrukumā pagājušajā sestdienā Dūmas pilsētā netālu no Sīrijas galvaspilsētas Damaskas.

Azerbaidžāņi pagarinās Ilhama Alijeva valdīšanu(2)

Opozīcija boikotēs šodien notiekošās Azerbaidžānas prezidenta vēlēšanas, kurās vieglu uzvaru var prognozēt ilgstošajam valsts vadītājam Ilhamam Alijevam. Prezidenta oponenti apgalvo, ka nevēlas piedalīties režīma rīkotā izrādē, kuras mērķis ir parādīt Azerbaidžānas it kā demokrātisko vēlēšanu procesu. Vārda brīvības un cilvēktiesību aizstāvji norāda, ka ieslodzījumā atrodas vairāki režīma kritiķi, bet Azerbaidžānas varasiestādes ir apklusinājušas nedaudzos neatkarīgos medijus.

ES dumpinieks Orbāns triumfāli saglabā varu(23)

Ungārijas vēlētāji atsaucās premjerministra Viktora Orbāna aicinājumiem "aizsargāt" Centrāleiropas valsti pret Eiropas Savienību (ES), migrantiem un miljardieri Džordžu Sorosu un palīdzēja viņa vadītajai nacionālkonservatīvajai partijai Fidesz atgūt konstitucionālo vairākumu parlamentā. Tas ļaus Orbānam vēl vairāk nostiprināt varu, kas var nozīmēt jaunus draudus Ungārijas demokrātijas institūcijām. Fidesz pārliecinošā uzvara svētdien notikušajās Ungārijas likumdevēja – Nacionālās asamblejas – vēlēšanās ir spārnojusi eiroskeptiķus un populistus visā Eiropā.

Londonu pārņēmusi slepkavību epidēmija(20)

Londonas mērs, Apvienotās Karalistes valdība un britu mediji iezvanījuši trauksmi saistībā ar vardarbīgo uzbrukumu un slepkavību skaita straujo pieaugumu galvaspilsētā. Tikai martā Londonā reģistrēja 22 slepkavības – tik asiņainu mēnesi metropole nav piedzīvojusi vairāk nekā desmit gadu, liecina policijas apkopotie dati. No šī gada 1. janvāra līdz 6. aprīlim nepilnu deviņu miljonu iedzīvotāju lielajā pilsētā bija nogalināti jau vismaz 55 cilvēki, kuru vidū bija liels skaits pusaudžu un jauniešu. Vairumā gadījumu upuri tika nodurti.

Opozīcija mēģinās apspēlēt Orbānu(6)

Opozīcijas partiju atbalstītāji gatavojas taktiskajam balsojumam svētdien notiekošajās Ungārijas parlamenta vēlēšanās, lai nepieļautu, ka premjerministra Viktora Orbāna vadītā konservatīvā partija Fidesz saglabā absolūto vairākumu likumdevējā.

Godina Kinga milzīgo devumu(6)

Cilvēktiesību un pilsonisko brīvību aizstāvja Mārtina Lutera Kinga nāves 50. gadadienā Amerikas Savienotajās Valstīs pieminēja ne tikai viņa paveikto cīņā pret rasu diskrimināciju, bet arī atgādināja par Kinga ieguldījumu ienākumu nevienlīdzības samazināšanā. Trešdien Memfisas pilsētā, kur 1968. gada 4. aprīlī nošāva melnādaino baptistu mācītāju, notika Kinga nāves gadadienas piemiņas pasākumi. Tajos piedalījās vairāki vēl dzīvie cilvēktiesību kustības līdera līdzgaitnieki. Viņu sekotāji ir ieplānojuši šajā gadā noorganizēt plaša mēroga miermīlīgus protestus, lai atkal pievērstu uzmanību problēmām, kuras pirms pusgadsimta mēģināja risināt Kings.

Trampa valdībā vēsturiski liela kadru mainība(2)

Donalds Tramps ASV prezidenta amatā ir nostrādājis tikai 14 mēnešu, bet šajā neilgajā laikā viņš ir sasniedzis neglaimojošu rekordu – pēdējo simt gadu laikā nevienā citā ASV prezidenta administrācijā nav pieredzēta tik liela kadru mainība. Daļa Balto namu pametušo amatpersonu savā amatā nostrādājušas mazāk nekā jebkurš viņu priekštecis. Turklāt kopš Trampa stāšanās amatā viņa administrācijā nav aizpildīti simtiem zemāka ranga valdības posteņu, tāpēc viņš ir izpelnījies iesauku "viens pats mājās prezidents".

Brexit Īrijas robežas slazdā(10)

Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājums kļuvis par sarežģītāko tematu Briseles un Londonas sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības. Ja to neatrisinās, apdraudēta būs arī galīgā Brexit vienošanās.

Kims gatavs atteikties no kodolieročiem(14)

Ziemeļkorejas vadonis Kims Čen Uns, viesojoties Ķīnā, vārdos apliecināja totalitārās valsts vēlmi atteikties no savas kodolieroču programmas, ja Dienvidkoreja un Savienotās Valstis būs ar mieru pieņemt Phenjanas nosacījumus. Sākotnēji noslēpumā turētā Kima Čen Una vizīte ir abpusēji izdevīga Ziemeļkorejai un Ķīnai. Phenjana var parādīt, ka tā nav zaudējusi sava vienīgā patiesā sabiedrotā atbalstu, bet Pekinai tā ir iespēja ieņemt nozīmīgu lomu miera noregulēšanā Korejas pussalā.

Krievija atbildēšot uz diplomātu izraidīšanu(15)

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam drīzumā uz galda nonākšot saraksts ar iespējamiem atbildes soļiem uz ASV, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un citu sabiedroto, kopumā 25 valstu, koordinēto lēmumu izraidīt 140 krievu diplomātus, tādējādi sodot Maskavu par Lielbritānijā notikušo ķīmisko uzbrukumu bijušajam spiegam Sergejam Skripaļam. Britu premjerministre Terēza Meja to ir nodēvējusi par "vēsturē lielāko kolektīvo Krievijas izlūku izraidīšanu". "Kopā mēs esam nosūtījuši ziņu, ka necietīsim Krievijas nepārtrauktos mēģinājumus noniecināt starptautiskos likumus un graut mūsu vērtības," paziņoja Meja.

Pudždemona liktenis Vācijas rokās(4)

Vācijas varasiestāžu rīcībā ir divi mēneši, lai izlemtu, vai izdot Spānijai bijušo Katalonijas prezidentu un reģiona neatkarības kustības līderi Karlesu Pudždemonu. Politiķis pirmdien stājās tiesas priekšā Šlēsvigas–Holšteinas federālajā zemē, kur viņu svētdien aizturēja pēc ierašanās no Dānijas. Pudždemona aizturēšana ir izraisījusi protestus Katalonijā, kur notika sadursmes starp bijušā prezidenta atbalstītājiem un likumsargiem.

Slovākiem beidzot pietiek(19)

Pēc komunistu režīma sabrukuma Slovākijā lielākie protesti, kurus izraisīja žurnālista pasūtījuma slepkavība, jau piespieda atkāpties premjerministru Fico. Tomēr slovāki nav mierā tikai ar valdības "kosmētisko remontu", viņi pieprasa jaunas vēlēšanas un pārmaiņas politiskajā kultūrā.

Lībijas diktatora ēna pār Francijas eksprezidentu(3)

Francijas bijušais prezidents Nikolā Sarkozī izmeklētājiem ir paziņojis, ka pret viņu nav pierādījumu par it kā saņemtu nelikumīgu finansējumu no Lībijas diktatora Muammara Kadāfi pirms 2007. gada prezidenta vēlēšanām. Varasiestādes pret politiķi ir sākušas formālu izmeklēšanu, tas nozīmē, ka izmeklētāju rīcībā ir pietiekami pierādījumi par noziedzīgu nodarījumu, lai izvirzītu apsūdzības un, iespējams, nodotu lietu izskatīšanai tiesā. Pašlaik Sarkozī tur aizdomās par korupciju un citiem smagiem pārkāpumiem.

Izraēla atzinusies, ka likvidējusi Sīrijas reaktoru(2)

Izraēla pirmo reizi oficiāli apstiprinājusi, ka 2007. gadā tās iznīcinātāji noslaucījuši no zemes virsas iespējamu kodolobjektu kaimiņvalstī Sīrijā. Telaviva arī brīdinājusi ebreju valsts lielāko ienaidnieci Irānu, ka neatļaus tai attīstīt atomieročus. Teherāna un sešas pasaules lielvaras 2015. gadā parakstīja vienošanos, kas ierobežo Irānas kodolprogrammu. Izraēla nekad nav atbalstījusi vienošanās noslēgšanu un cer, ka pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps panāks tās pārskatīšanu.

Varu nostiprinājušais Sji gatavs asiņainām cīņām(15)

Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins ir pieteicis ambīcijas padarīt savu valsti par superlielvaru un izmainīt pastāvošo globālo kārtību, kuras centrā ir Savienotās Valstis. Otrdien noslēdzās Ķīnas parlamenta – Nacionālā tautas kongresa – ikgadējā sesija, kuras laikā tika nostiprināta Sji Dzjiņpina vara. Viņš to noslēdza ar nacionālistiskos toņos iekrāsotu runu, kurā draudēja aplauzt jebkurus separātisma asnus un stāties pretī valsts ienaidniekiem – gan iekšējiem, gan ārējiem.

Autokrātiem noderīgie noziedznieki Vācijā(6)

Vācijas tiesībsargājošās iestādes ir pievērsušas pastiprinātu uzmanību vietējo turku un čečenu noziedzīgajiem grupējumiem, kas tiek raksturoti kā īpaši agresīvi.

Putinam Krievijā noformēs ceturto prezidentūras termiņu(8)

Krievijā pēdējās nedēļās ir izvērsta atraktīva reklāmas kampaņa, kas mudina iedzīvotājus 18. martā nepalikt mājās, bet doties uz tuvāko vēlēšanu iecirkni, lai atdotu savu balsi par tīkamāko prezidenta amata kandidātu. Un šķietami izvēle ir plaša – dalībai vēlēšanās ir pielaisti astoņi ietekmīgā amata kārotāji. Viņu vidū ir par "Kremļa ākstu" dēvētais ultranacionālists Vladimirs Žirinovskis, kurš kandidē jau sesto reizi, televīzijas zvaigzne un smalko aprindu dāma Ksenija Sobčaka, 1991. gadā pret Padomju Savienības likvidēšanu balsojušais Sergejs Baburins un Kremļa kontrolēto mediju nežēlastībā nonākušais komunists Pāvels Grudiņins.

Tramps mieramiku nomaina ar vanagu(16)

ASV ārlietu vadība pāries no mieramikas pie vanaga. Šādi tēlaini varētu aprakstīt ASV prezidenta Donalda Trampa lēmumu no valsts sekretāra krēsla izsēdināt pragmatisko Reksu Tilersonu un nominēt amatam stingrā kursa piekritēju Maiku Pompeo, kurš līdz šim vadījis Centrālo izlūkošanas pārvaldi. Jau mēnešiem klīda runas par Trampa un Tilersona dziļajām domstarpībām, tomēr līdz šim abi noliedza, ka viņu ceļi drīzumā varētu šķirties. Tramps vienu no administrācijas augstākajām amatpersonām atlaida savā stilā – ar ierakstu tviterī.

Meja gatavojas sodīt Krieviju par indēšanu(4)

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs otrdien paziņoja, ka Maskava neatbildēs uz Lielbritānijas pieprasījumu paskaidrot, kā padomju zinātnieku radīta nervus paralizējoša viela varēja tikt izmantota bijušā dubultspiega Sergeja Skripaļa saindēšanā, kamēr briti neizsniegs Krievijai vielas paraugu.

Vācijas valdība beidzot sāks darbu

Gandrīz pusgadu pēc Bundestāga vēlēšanām trešdien darbu uzsāks jaunā Vācijas valdība, kuru vadīs nu jau četrkārtējā kanclere Angela Merkele. Viņas vairāk nekā 12 gadu ilgās valdīšanas laikā šī būs trešā reize, kad Vāciju stūrēs tā dēvētā lielā koalīcija ar Merkeles pārstāvēto konservatīvo Kristīgo demokrātu savienību (CDU), tās Bavārijas māsaspartiju – Kristīgi sociālo savienību (CSU) – un Sociāldemokrātu partiju (SPD).

Īru robežas jautājums var nobremzēt Brexit(1)

Pēdējās nedēļās izskanējušie politiķu izteikumi liecina, ka Īrijas robežas jautājums var izrādīties viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem jau tāpat buksējošo sarunu gaitā par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības jeb Brexit. Lielbritānijas valdība noraidījusi ES izteikto redzējumu, kas paredz, ka karalistē ietilpstošā Ziemeļīrija, lai izvairītos no tā dēvētās cietās robežas veidošanas starp to un Īriju, saglabātu muitas savienības nosacījumus ar ES. Savukārt ES Padomes prezidents Donalds Tusks pagājušajā nedēļā Dublinā paziņoja, ka jautājumi, kas saistīti ar Īrijas robežu, Brexit sarunās jāatrisina vispirms, tikai pēc tam varēšot runāt par citiem.

Netikumīgie labdari(5)

Starptautisko humānās palīdzības sektoru ir satricinājušas apsūdzības seksuālos pārkāpumos pret cilvēkiem, kuri cieš no nabadzības, kara un dabas katastrofām.

Šķetina Skripaļa indēšanai lietotās vielas izcelsmi(2)

Britu izmeklēšanas iestādes mēģina noteikt izcelsmi nervus paralizējošai vielai, kas esot izmantota uzbrukumā bijušajam Krievijas un Lielbritānijas specdienestu dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai 4. martā Solsberi pilsētā Anglijā. Tēvs un meita smagā stāvoklī atrodas slimnīcā, mediķi aprūpē arī policistu, kurš pirmais ieradās pie saindētajiem Skripaļiem. Viņi neilgi pirms sabrukšanas uz soliņa pie lielveikala bija apmeklējuši netālu esošo picēriju un krodziņu.

Trampu pamet kārtējais padomnieks(7)

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija arvien vairāk sāk atgādināt balonu, kas izlaiž gaisu, jo šajā nedēļā par aiziešanu no Baltā nama ir paziņojusi kārtējā augsta ranga amatpersona. Atlūgumu uz Trampa galda nolika prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos Gērijs Kons. Viņa demisija esot saistīta ar Trampa plāniem ieviest augstu ievedmuitu tēraudam un alumīnijam, kas varētu kalpot par starta šāvienu starptautiskam tirdzniecības karam.

Izmeklē, ar ko saindēja krievu eksspiegu(17)

Kremlis noraida saistību ar bijušā Krievijas spiega Sergeja Skripaļa saindēšanu Lielbritānijā, kur jau iepriekš mīklainos apstākļos ir miruši vairāki Maskavai nevēlami cilvēki. 66 gadus vecais Skripaļs un viņa meita Jūlija otrdien turpināja cīnīties par dzīvību pēc tam, kad nedēļas nogalē viņu organismā nonāca nezināmas izcelsmes viela. Krievija ir piedāvājusi britiem palīdzību incidenta izmeklēšanā, par kuras gaitu tiekot informēta arī Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja.

Liela neskaidrība par Itālijas nākotni(3)

Itālijai draud politiskā paralīze. Pēc svētdien notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās labus panākumus guva populisti un eiroskeptiķi, neviena partija vai alianse nav ieguvusi absolūto vairākumu likumdevējā, tāpēc ir gaidāmas sarežģītas valdības veidošanas sarunas. Vēlmi vadīt nākamo valdību izrādījusi gan pret valdošo eliti noskaņotā Piecu zvaigžņu kustība (M5S), gan ar devīzi "Itālija vispirms" startējusī labējā partija Ziemeļu līga. Vēlēšanu rezultāti ir pamatīgi sarūgtinājuši divus ekspremjerus – 81 gadu veco centriski labējās partijas Forza Italia (Uz priekšu, Itālija!) vadītāju Silvio Berluskoni un centriski kreisās Demokrātiskās partijas līdzšinējo līderi Mateo Renci.

Antisemītisma atmoda rietumvalstīs(38)

Rietumi pēdējos gados piedzīvo antisemītisma pieaugumu, ko ir veicinājusi galēji labējo ideju renesanse un neliberālo politiķu panākumi vēlēšanās ASV un Eiropā. Pērn starptautisku rezonansi izsauca ASV Šarlotsvilas pilsētā notikušais balto rasistu un neonacistu gājiens, kurā izskanēja pret ebrejiem vērsti naidīgi saukļi, taču līdzīgi marši regulāri ir notikuši arī Eiropā.

Populisti gatavojas sagraut status quo Itālijā(6)

Komiķa Bepes Grillo dibinātā populistiskā Piecu zvaigžņu kustība (M5S) pēc svētdien gaidāmajām Itālijas parlamenta vēlēšanām varētu kļūt par pārstāvnieciski lielāko partiju likumdevējā. M5S, kas savā labā izmantojusi vairākus sabiedrību polarizējošus jautājumus, atņems ievērojamu daudzumu balsu ierasti pie varas esošajām centriski labējām un centriski kreisajām partijām.

Ultrakonservatīvā Saūda Arābija reformējas(2)

Kārtējie pārmaiņu vēji pāršalkuši ultrakonservatīvo karalisti Saūda Arābiju, kur 32 gadus vecā kroņprinča Muhammeda bin Selmāna vadībā tiek īstenotas nepieredzētas reformas, piemēram, apkarojot korupciju un palielinot sieviešu iesaisti sabiedriskajos un ekonomiskajos procesos. Viņa tēvs karalis Selmāns Āl Saūds šonedēļ negaidīti paziņoja par pārmaiņām augstākajā militārajā vadībā un sieviešu uzņemšanu bruņotajos spēkos.