Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā +5 °C
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Uldis Ķezberis

Britu policija pārtrauc datu apmaiņu ar ASV(3)

Lielbritānijas policija pārtraukusi ASV drošības dienestiem piegādāt informāciju par Mančestras terora akta izmeklēšanu pēc tam, kad < a href="https://www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/meja-konfrontes-trampu-par-informacijas-nopludi-mancestras-spradziena-izmeklesana-14172820">amerikāņu medijos nonāca būtiskas detaļas, kas varot negatīvi iespaidot turpmāko izmeklēšanas gaitu. Britu valdība un izlūkošanas iestādes esot ļoti niknas par amerikāņu sabiedroto rīcību, kas ilgtermiņā var iedragāt sasvstarpējo uzticēšanos, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Protestu pārņemtā Venecuēla slīgst haosā(1)

Astotā protestu nedēļa sākusies ekonomiskās un politiskās krīzes nomocītajā Venecuēlā, un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā Dienvidamerikas valstī varētu iestāties miers un kārtība. Sociālistu valdības pretinieku un atbalstītāju demonstrācijas, kas jau kopš 1. aprīļa ik dienu notiek visā valstī, pavada vardarbīgas sadursmes un uzbrukumi. Protestos dzīvību zaudējušo cilvēku skaits ir pieaudzis līdz aptuveni 50.

Irāņiem jāizraugās prezidents

Miljoniem irāņu piektdien pie balsošanas urnām izlems, kas turpmākos četrus gadus ieņems valsts prezidenta amatu.

Trampu apsūdz mēģinājumos kavēt FIB izmeklēšanu

Vašingtonas politiskajās aprindās izskanējuši aicinājumi sākt impīčmenta procedūru pret ASV prezidentu Donaldu Trampu, jo atklātībā nonākuši fakti, kas pastiprina aizdomas par viņam pietuvinātu personu iespējamām ciešajām saitēm ar Krievijas valdību. ASV mediji vēsta, ka Tramps Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) bijušajam vadītājam Džeimsam Komijam ir prasījis izbeigt izmeklēšanu pret prezidenta kādreizējo padomnieku nacionālās drošības jautājumos Maiklu Flinnu.

Al Qaeda "atdzīvina" bin Ladena vārdu

Pirms sešiem gadiem – 2011. gada 2. maijā – amerikāņu militārās operācijas laikā Pakistānas pilsētā Abotābādā tika nogalināts tobrīd pasaulē visvairāk meklētais terorists Osama bin Ladens, kurš iedvesmoja 2001. gada 11. septembra uzbrukumus ASV. Bin Ladena nāve bija pamatīgs trieciens viņa dibinātajai teroristiskajai organizācijai Al Qaeda, kas pēdējos gados ir sašķēlusies un zaudējusi spēku.

Tramps pirmo reizi tiksies ar Erdoganu(1)

Neērta un, iespējams, asiem izteikumiem bagāta saruna gaidāma otrdien Baltajā namā, kad tur pirmo reizi tiksies ASV prezidents Donalds Tramps un viņa Turcijas kolēģis Redžeps Tajips Erdogans. Abu sabiedroto valstu attiecības pašlaik ne pavisam nevarētu raksturot kā labas, jo Ankarai ar Vašingtonu ir nopietnas domstarpības virknē jautājumu. Turkus jo īpaši satracinājis amerikāņu lēmums ar ieročiem apgādāt Sīrijas kurdu kaujiniekus, kuri cīnās pret teroristu kustību Islāma valsts (IV).

Īsziņu karš pret ukraiņu karavīriem frontē(22)

Gada pirmajos mēnešos pastiprinājusies karadarbība Ukrainas austrumos, kur cīņās pret Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem krituši vai ievainoti desmitiem ukraiņu karavīru. Tomēr ienaidnieks pret viņiem izmanto ne tikai nāvējošus kaujas ieročus, bet arī propagandas rīkus. Frontes tuvumā izvietotās ukraiņu militārpersonas savos mobilajos telefonos no nezināmiem sūtītājiem regulāri saņem īsziņas, kuru vēstījumu mērķis ir viņus iebiedēt un demoralizēt. Ir pamats domāt, ka ziņas nosūtītas, izmantojot Krievijas militārās tehnoloģijas, kas ir izvietotas Austrumukrainā.

Meksika nāvējošāka par Irāku(1)

Narkokarš Meksikā aizvadītajā gadā bija otrs bīstamākais bruņotais konflikts pasaulē pēc karadarbības Sīrijā, kur jau piecus gadus pēc kārtas fiksēts vislielākais upuru skaits, apgalvots šonedēļ publicētā respektablā pētījumā. 2016. gadā turpināja samazināties konfliktos pasaulē kopējais nogalināto skaits, kas joprojām bija prātam neaptverami liels, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Arktikas reģionā pieaug konfrontācija(11)

Nelielajā Fērbenksas pilsētiņā Aļaskā šonedēļ ir ieradušās ietekmīgas amatpersonas, jo trešdien un ceturtdien tur norisināsies Arktikas padomes dalībvalstu samits. Par pasākuma nopietno līmeni liecina tas, ka forumā piedalīsies arī ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Samita laikā tā dalībnieki apspriedīs Arktikas nākotni un valstu sadarbību reģionā, kas globālo klimata izmaiņu dēļ ir kļuvis pieejamāks un ekonomiski pievilcīgāks, trešdien lasāms laikrakstā Diena.

Jaunievēlētajam Francijas prezidentam nav laika līksmot(15)

Francijas nākamajam vadītājam Emanuelam Makronam, kurš oficiāli amatā stāsies 14. maijā, nav laika svinībām, jo pēc pārliecinošās uzvaras svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā viņam nopietni jāgatavojas nākamajai cīņai – jūnijā notiekošajām likumdevēja vēlēšanām. To iznākumam būs liela nozīme, lai Makrona valdība iegūtu parlamenta vairākuma atbalstu un viņš prezidentūras piecos gados varētu īstenot savu ambiciozo politisko programmu, kas jau ir izpelnījusies spēcīgu pretestību.

Frančiem jāsaka galavārds(23)

Mēnešiem ilgušās Francijas prezidenta vēlēšanu cīņas tuvojas noslēgumam. To kulminācija būs svētdien, kad miljoniem franču pie balsošanas urnām izdarīs izvēli par labu vienam no diviem atlikušajiem kandidātiem – galēji labējai Marinai Lepenai vai centriskajam liberālim Emanuēlam Makronam.

Merkele ieradīsies pie Putina uzlabot attiecības(13)

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien ieradīsies vizītē Sočos, kur viņu uzņems Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Tā būs abu līderu pirmā divpusējā tikšanās kopš Krievijas īstenotās Krimas pussalas okupācijas un aneksijas un militārā iebrukuma Austrumukrainā 2014. gada sākumā. Pēdējos trijos gados Maskavas un Berlīnes attiecības bijušas vēsas, jo Vācija atbalsta Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas pret Krieviju. Merkeles apciemojums varētu liecināt par Vācijas vēlmi normalizēt attiecības ar Krieviju, taču ir maz ticams, ka pēc vizītes notiks strauja valstu tuvināšanās.

Pie mums geju nav!(25)

Krievijas Ziemeļkaukāza republika Čečenija, kur jau desmit gadus valda autoritārais prezidents Ramzans Kadirovs, regulāri izpelnījusies cilvēktiesību aizstāvju uzmanību saistībā ar represijām pret vietējai varai kritiskām vai neērtām sabiedriskajām organizācijām, žurnālistiem un iedzīvotājiem. Bijušais kaujinieks Kadirovs ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina svētību nelielajā reģionā ir izveidojis režīmu, kurā nav vietas uzskatiem un dzīvesveidam, kas ir nepieņemams līderim un viņam lojālajiem klaniem.

Trampa simts haosa dienu(13)

ASV prezidents Donalds Tramps sestdien sasniegs simbolisku atzīmi – simt dienu amatā. Mediji un politikas analītiķi jaunā Savienoto Valstu virsvadītāja pirmās simt darba dienas uztver kā katalizatoru, lai novērtētu viņa spējas izpildīt priekšvēlēšanu programmu. Nereti arī amata kandidāti tam piešķir īpašu nozīmi. Tramps jau pērn oktobrī – mēnesi pirms ASV prezidenta vēlēšanām – nāca klajā ar rīcības plānu pirmajām simt prezidentūras dienām, ko viņš dēvēja par savu kontraktu ar amerikāņiem, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Ķīna izrāda pašu būvēto aviācijas bāzeskuģi(2)

Ķīna kārtējo reizi visai pasaulei apliecinājusi savu militāro spēju pieaugumu. Šajā nedēļā ūdenī nolaists komunistiskajā valstī pirmais uzbūvētais aviācijas bāzeskuģis, kas tuvākajos gados pievienosies Ķīnas jūras kara flotes sastāvā jau esošajam bāzeskuģim. Jaunais kuģis ir ievērojams panākums Ķīnai, kas pēdējos gados izvērš apjomīgu bruņoto spēku modernizācijas programmu. Taču tas satrauc citas reģiona valstis laikā, kad pieaug saspīlējums Korejas pussalā un izvēršas teritoriālie strīdi Dienvidķīnas jūrā.

Izšķirošās vēlēšanas Francijā(8)

Francijā svētdien notiks prezidenta vēlēšanu pirmā kārta, kurā noskaidros divus pretendentus izšķirošajai cīņai par Elizejas pils atslēgām. Balsojumā piedalīsies 11 kandidātu, bet pēdējās aptaujas apliecina, ka reālas izredzes ieņemt kādu no divām vietām vēlēšanu otrajā kārtā ir četriem – galēji labējai Marinai Lepenai, konservatīvajam ekspremjeram Fransuā Fijonam, liberālajam Emanuēlam Makronam un kreisajam radikālim Žanam Likam Melanšonam, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Facebook sola nepieļaut jaunas videoslepkavības(1)

Pasaulē populārākā sociālā tīkla Facebook vadītājs Marks Cukerbergs apsolījis darīt visu iespējamo, lai nepieļautu vardarbīga un cita veida nevēlama satura izplatīšanu vietnē, ko ik mēnesi lieto aptuveni 1,8 miljardi pasaules iedzīvotāju. Uzņēmums ir spiests rīkoties pēc nu jau kārtējā gadījuma, kad Facebook tika publicēts slepkavības video.

Pēcreferenduma Turcijai jāpārvar dziļā sašķeltība

Kamēr Eiropā izskanējušas bažas, ka Turcijā svētdien notikušā referenduma par plašākām prezidenta pilnvarām rezultāti izgaismo dziļu nevienprātības plaisu turku sabiedrībā, tikmēr ASV prezidents Donalds Tramps apsveicis Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu ar panākumu, kas var vēl vairāk apdraudēt demokrātiju šajā nozīmīgajā valstī, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Trampa hameleoniskais prezidentūras sākums(11)

ASV prezidents Donalds Tramps ir viens no neprognozējamākajiem un nekonsekventākajiem pasaules līderiem. Viņš to uzskatāmi ir apliecinājis pēdējās nedēļās, krasi izmainot nostāju vairākos jautājumos, kuriem bija būtiska vieta Trampa priekšvēlēšanu kampaņā. Dramatiskākais pavērsiens noticis Baltā nama saimnieka attieksmē pret NATO, ko viņš iepriekš dēvēja par novecojušu organizāciju, kurai ir jāmainās vai jālikvidējas.

Demokrātijas drupinātāji(34)

Savulaik brīvību alkstošo pilsoņu pretestība totalitārajiem režīmiem padomju republikās Centrāleiropā un Austrumeiropā sevišķi redzami izpaudās Polijā un Ungārijā. Ungāri jau 1956. gadā drosmīgi mēģināja izrauties no padomju diktatūras sakām, bet poļu strādnieku kustība Solidaritāte astoņdesmitajos gados deva nozīmīgu ieguldījumu, lai kristu dzelzs priekškars, kas pēc Otrā pasaules kara sadalīja Eiropu. Kad tas beidzot notika, Ungārija un Polija bija vienas no sekmīgākajām, veicot demokrātiskas reformas un iekļaujoties Rietumu sabiedrībā, – abas ir Eiropas Savienības (ES) un NATO locekles.

Izšķirsies Turcijas nākotne

Turcijas iedzīvotājiem svētdien pie vēlēšanu urnām būs jāizdara izvēle, kas var novest pie fundamentālākajām politiskajām izmaiņām kopš republikas dibināšanas 1923. gadā. Valstī notiks referendums par konstitūcijas labojumiem, kuri paredz pārveidot Turciju no parlamentāri pārvaldītas republikas uz prezidentālu, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.

Pirms vizītes Maskavā Tilersons kritizē Krieviju(15)

ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons trešdien kļūs par pirmo prezidenta Donalda Trampa administrācijas augstākā līmeņa amatpersonu, kas apmeklē Krieviju. Bijušais enerģētikas milža ExxonMobil vadītājs, kuram savulaik izveidojās draudzīgi kontakti Krievijas valdībā, ieradīsies Maskavā brīdī, kad ASV un Krievijas divpusējās attiecības ir sasniegušas jaunu zemāko punktu.

Britu un ES lēciens nezināmajā(5)

Lielbritānija iekustinājusi procedūru valsts aiziešanai no Eiropas Savienības. Šķiršanās sarunām jānoslēdzas pēc diviem gadiem, taču nav pārliecības, ka Brisele un Londona spēs vienoties par daudzajiem jautājumiem, kuros katrai pusei ir savas intereses

Gibraltārs var ietekmēt britu un ES sarunas

Sīciņā britu aizjūras teritorija Gibraltārs var kļūt par nopietnu apgrūtinājumu Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības (ES) šķiršanās sarunām. Gibraltāriešus un britus saniknojusi ES pozīcija, ka Spānijai jābūt gala vārdam par to, vai vienošanās starp Londonu un Briseli attieksies arī uz Gibraltāru, kas jau vairāk nekā 300 gadu atrodas Lielbritānijas pārvaldījumā. Kāds britu politiķis pat izteicies, ka Apvienotajai Karalistei var nākties iesaistīties karā ar Spāniju, lai aizstāvētu savas tiesības uz stratēģiski nozīmīgo teritoriju.

Asada gāšana vairs nav amerikāņu prioritāte(9)

Sešus gadus pēc postošā kara sākuma Sīrijā Savienoto Valstu valdība vairs neuzstāj, ka valsts autoritārajam prezidentam Bašāram el Asadam būtu jāpamet varas tronis, kurā viņš atrodas jau 17 gadu. Iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija apsūdzēja Asadu kara noziegumos pret savu tautu un atbalstīja Sīrijas tā dēvētās mērenās opozīcijas grupējumus. Turpretī jaunais ASV prezidents Donalds Tramps ir iztecies, ka amerikāņi varētu sadarboties ar Asadu un viņa tuvāko sabiedroto – Krieviju –, lai iznīcinātu teroristisko kustību Islāma valsts (IV).

Francija krustcelēs(15)

Francijas prezidenta vēlēšanās var izšķirties krīžu novārdzinātās Eiropas Savienības liktenis. Frančiem nākamais valsts līderis ir jāizraugās no kandidātiem, kuru vidū ir gan tādi, kas vēlas vienotu un stipru Eiropu, gan populisti, kuru mērķis ir sagraut eiropiešu kopīgi izloloto projektu

Eiropā pieaug pretestība migrantu uzņemšanai(10)

Vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis kategoriski iestājas pret Briseles īstenoto migrantu un patvēruma meklētāju pārvietošanu no 2015. gada migrācijas krīzes vissmagāk skartajām valstīm Grieķijas un Itālijas uz pārējām bloka dalībvalstīm. Četras Višegradas grupas valstis šonedēļ paziņojušas, ka tās nepakļaušoties Briseles "šantāžai". Savukārt Austrija vēlas, lai tai atļauj nepiedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanas plānā, jo Alpu zeme esot izpildījusi savas saistības.

Meja formāli ierosinās Brexit procedūru(3)

Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja trešdien nosūtīs savas dzīves nozīmīgāko vēstuli. Tā būs adresēta Eiropas Savienības (ES) prezidentam Donaldam Tuskam, un tajā valdības vadītāja oficiāli paudīs Lielbritānijas vēlmi pamest valstu saimi, kurai briti ir bijuši piederīgi 44 gadus. Līdz ar to tiks formāli iedarbināts Lisabonas līguma 50. punkts, kas nosaka kārtību, kādā dalībvalsts izstājas no ES. Pati Meja to ir nodēvējusi par "vēsturisku notikumu", kas būšot jauns sākums Apvienotajai Karalistei. Londonai un Briselei paredzēti divi gadi, lai vienotos par šķiršanos.

Turcijas un Krievijas ēna pār Bulgārijas vēlēšanām

Pirms svētdien Bulgārijā notiekošajām parlamenta ārkārtas vēlēšanām saasinājušās Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts attiecības ar Turciju, ko apsūdz mēģinājumos ietekmēt balsojuma iznākumu. Sofija apgalvo, ka Ankara atklāti atbalsta politisko spēku, kas pārstāv Bulgārijas turku intereses un simpatizē Turcijas autoritārajam prezidentam Redžepam Tajipam Erdoganam, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.