Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Aktuāli
Rīgā +3 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 3. decembris
Raita, Jogita, Evija

Uldis Ķezberis

ASV apsver iespēju slēgt vēstniecību Havanā(8)

Tikai divus gadus pēc ASV vēstniecības Kubā atkalatvēršanas Vašingtona apsverot diplomātiskās misijas slēgšanu. Tas nav saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa neseno lēmumu daļēji atcelt sava priekšgājēja Baraka Obamas īstenoto "atkušņa politiku" pret komunistisko valsti.

Merkele uz palikšanu(29)

Vācijas parlamenta vēlēšanās ceturto reizi pēc kārtas uzvarēs konservatīvie kancleres Angelas Merkeles vadībā, bet pirmo reizi pēckara periodā Bundestāgā būs pārstāvēta galēji labēja partija.

Fanātiķi apdraud filmas izrādīšanu Krievijā(12)

Plašākai publikai vēl neizrādīta mākslas filma par Krievijas pēdējā cara Nikolaja II jaunības dienu mīlas dēku izraisījusi pamatīgu jezgu, piektdien vēsta avīze Diena.

Ar mācībām atbild uz Krievijas agresiju(2)

Eiropā šonedēļ sākušās vairākas militārās mācības, kuras kārtējo reizi atgādina par pēdējos gados pieaugošo pretstāvi starp Krieviju un Rietumiem. Vislielākā uzmanība tiek pievērsta Krievijas un Baltkrievijas kopīgajiem vērienīgajiem manevriem Zapad-2017, kuri ceturtdien startē Baltijas valstu un Polijas robežu tuvumā un satrauc Krievijas kaimiņus. Atšķirībā no Zviedrijā un Ukrainā notiekošajām militārajām mācībām, kurās piedalās arī NATO dalībvalstu karavīri, Zapad-2017 manevros tiek trenētas nevis aizsardzības, bet uzbrukuma spējas.

Pieaug spriedze starp Barselonu un Madridi(2)

Donalda Trampa cienīgs strīds par dalībnieku skaitu pirmdien Barselonā notikušajā demonstrācijā par godu Katalonijas Nacionālajai dienai izcēlies starp Spānijas autonomā reģiona neatkarības atbalstītājiem un valsts centrālo valdību. Pirmie apgalvo, ka pasākumā piedalījušies aptuveni miljons cilvēku, bet Madrides pārstāvji izplatījuši krietni pieticīgākas aplēses – 350 tūkstoši, trešdien lasāms avīzē Diena.

Uzbekistānas režīms rāda cilvēcīgāku seju

Centrālāzijas valsts Uzbekistāna ir aizvadījusi pirmo gadu kopš prezidenta Islāma Karimova nāves. 27 gadus ar stingru roku valdījušais prezidents nomira pērn 2. septembrī. Viņa aiziešana mūžībā radīja lielu neskaidrību par Uzbekistānas nākotni. Izskanēja arī bažas, ka valstī varētu izcelties asiņainas cīņas par varu.

Moldovā plēšas par karavīru dalību mācībās(4)

Moldovas promaskaviskā prezidenta Igora Dodona un prorietumnieciskās valdības nesaskaņas padziļinās. Šajā nedēļā abi varas atzari nāca klajā ar pretrunīgiem paziņojumiem par moldāvu karavīru dalību NATO organizētajās militārajās mācībās kaimiņvalstī Ukrainā, piektdien lasāms laikrakstā Diena. Kopš Dodona uzvaras pērn novembrī notikušajās Moldovas prezidenta vēlēšanās valsts galva un premjerministra Pāvela Filipa valdība centušies īstenot atšķirīgu ārpolitisko kursu.

Bailēs no represijām jau 125 tūkstoši musulmaņu pametuši Mjanmu(2)

Apvienotās Nācijas un virkne musulmaņu valstu pastiprinājušas spiedienu uz Dienvidaustrumāzijas valsti Mjanmu, pieprasot izbeigt vardarbību pret islāmticīgo rohindžu minoritāti. Mjanmas armijas izvērsto represiju dēļ nepilnu divu nedēļu laikā no valsts ir aizbēguši vismaz 125 tūkstoši rohindžu, vēl vairāki desmiti tūkstošu ir iestrēguši uz robežas ar Bangladešu. Varasiestādes kavē palīdzības organizāciju un ārvalstu žurnālistu piekļuvi konflikta zonai, tāpēc trūkst objektīvas informācijas par tur notiekošo, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.

Azerbaidžānas netīrā nauda Eiropas politiķu kabatās(5)

Virkne Eiropas politiķu vairāku gadu garumā saņēmuši ievērojamas summas caur Azerbaidžānas varasiestāžu īstenotu naudas atmazgāšanas shēmu. Azerbaidžāņu dāvinājumus politiķi atstrādājuši, lobējot Kaukāza valsts intereses, izmeklēšanā noskaidrojis Organizētās noziedzības un korupcijas pētījumu projekts (OCCRP), trešdien vēsta laikraksts Diena.

Merkele pārliecinošāka vienīgajās debatēs(3)

Vācijas Sociāldemokrātu partijas (SPD) "lokomotīve" šomēnes gaidāmajās Bundestāga vēlēšanās Martins Šulcs vēl vairāk sašaurinājis savas jau tā niecīgās iespējas federālās valdības vadītāja amatā nomainīt konservatīvo Angelu Merkeli, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Rožu Miša bez pilsonības(10)

Pirms četrpadsmit gadiem vairāki desmiti protestētāju, bruņojušies ar sarkanām rozēm, iebrāzās Gruzijas parlamentā un pārtrauca Valsts prezidenta Eduarda Ševarnadzes runu. Bijušais Padomju Savienības ārlietu ministrs Kaukāza republiku bija vadījis gandrīz visu laiku kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Viņa prezidentūras gados Gruzija bija kļuvusi par vienu no korumpētākajām valstīm pasaulē. Tautā ilgi rūgusī neapmierinātība ar Ševarnadzi pārauga plašos protestos pēc 2003. gada novembrī notikušajām negodīgajām parlamenta vēlēšanām.

Briti pieminēs princeses Diānas nāves gadadienu(1)

Lielbritānijā šodien pieminēs divdesmito gadadienu kopš tautā ārkārtīgi populārās princeses Diānas nāves, ar ko daudzi briti nespēj samierināties joprojām. Viņas bojāeja autoavārijā Parīzē šokēja visu valsti un pasauli. Diāna tolaik bija viens no slavenākajiem cilvēkiem pasaulē ar visām no tā izrietošajām sekām.

Putins iedvesmojis amerikāņu nacionālistus(7)

Kopš prezidenta Vladimira Putina nākšanas pie varas gadsimtu mijā Krievija sevi pasniedz kā pašaizliedzīgāko cīnītāju pret it kā atdzimstošo fašismu pasaulē. Krievijas pirms trim gadiem veikto Krimas aneksiju un iebrukumu Austrumukrainā Putins attaisno ar tur dzīvojošo krievu aizsardzību pret Ukrainā valdošajiem "banderoviešiem, fašistiem un neonacistiem".

Trampa nacionālisti(19)

Trauksmainie notikumi, kas pirms dažām nedēļām norisinājās savulaik par vislaimīgāko ASV pilsētu atzītajā Šarlotsvilā, atsedza nepatīkamu patiesību – astoņus gadus pēc pirmā melnādainā Savienoto Valstu prezidenta stāšanās amatā daļa amerikāņu joprojām ir svēti pārliecināti, ka viņu valstī saimnieki ir cilvēki ar baltu ādas krāsu.

Vācijas vēlēšanu intriga: Cīņa par trešo vietu

Tieši mēnesi pirms 24. septembrī paredzētajām Vācijas Bundestāga vēlēšanām aptaujas paredz, ka aptuveni 60% balsstiesīgo atbalstīs kancleres Angelas Merkeles vadītās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) un tās Bavārijas māsaspartijas – Kristīgi sociālās savienības (CSU) – kopīgo sarakstu un Eiropas Parlamenta bijušā prezidenta Martina Šulca pārstāvēto Sociāldemokrātu partiju (SPD).

Makrons mēģina reformēt Eiropu(9)

Francijas prezidents Emanuels Makrons trešdien uzsāka trīs dienu ilgu braucienu pa Centrāleiropas un Dienvidaustrumeiropas valstīm, lai iegūtu atbalstu paša piedāvātajām ambiciozajām Eiropas Savienības (ES) reformām. Nākamnedēļ viņš Parīzē uzņems Vācijas, Itālijas un Spānijas līderus, bet pēc tam satiks arī Beniluksa valstu vadītājus. Makrona ārpolitisko manevru mērķis ir vairot Francijas ietekmi ES laikā, kad bloks piedzīvo haotisku šķiršanos no Apvienotās Karalistes. Veidojot ES reformatora tēlu, trīs mēnešus nostrādājušais prezidents arī vēlas apturēt vēlētāju atbalsta kritumu Francijā.

Klimata izmaiņas ietekmējušas plūdu laiku

Klimata izmaiņas Eiropā pēdējā pusgadsimta laikā ir nopietni ietekmējušas to, kad notiek plūdi, secināts šomēnes publicētā pētījumā. Izmaiņas gan nav vienādas, jo atsevišķās vietās Eiropā plūdu maksimums tiek piedzīvots pat par 65 dienām agrāk nekā pirms 50 gadiem, bet citur gandrīz par tikpat ilgu laiku vēlāk, piektdien lasāms avīzē Diena.

Bažas par mācību Zapad slēptajiem nodomiem(33)

Krievija un Baltkrievija aktīvi gatavojas kopīgajām militārajām mācībām Zapad, kas norisināsies nākammēnes un būs lielākās Eiropā pēc aukstā kara beigām. Manevrus ļoti uzmanīgi vēros NATO ietilpstošās Baltijas valstis un Polija, kuru robežu tuvumā atradīsies desmitiem tūkstošu Krievijas militārpersonu un kaujas tehnika, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Merkele sāk ceļu pretī ceturtajam termiņam(8)

Eiropas Savienības (ES) ekonomiski un politiski ietekmīgākajā dalībvalstī Vācijā oficiāli ir sākusies kampaņa pirms 24. septembrī plānotajām federālā parlamenta – Bundestāga – vēlēšanām.

Kačiņska atmaksa Vācijai(15)

Nepilnu divu gadu laikā, kopš Polijā pie varas ir atgriezusies nacionālkonservatīvā partija Likums un taisnīgums (PiS), Varšavas attiecības ar Eiropas Savienību (ES) un tās ietekmīgāko dalībvalsti Vāciju ir nonākušas kritiski zemā punktā. PiS valdības īstenotās pretrunīgās tieslietu reformas un mēģinājumi ierobežot mediju brīvību, kā arī atteikšanās pildīt ES dalībvalstu apstiprināto patvēruma meklētāju pārvietošanas programmu negatīvi vērtēta Briselē un Berlīnē. ES pret Poliju ir sākusi vairākas pārkāpuma procedūras, kas draud ar nopietnām sankcijām.

Kanāda piedzīvo migrantu pieplūdumu(4)

Bažījoties par savu nākotni Savienotajās Valstīs, simtiem migrantu ik dienu nelikumīgi šķērso robežu, lai nonāktu kaimiņvalstī Kanādā, kur viņi cer saņemt bēgļa statusu. Spējais patvēruma meklētāju pieplūdums Kanādā sākās gada sākumā, kad ASV prezidenta amatā stājās Donalds Tramps, kura viens no priekšvēlēšanu centrālajiem solījumiem bija ierobežot imigrāciju. Migrantu vilnis visvairāk skāris Kvebekas provinci, kuras lielākās pilsētas Monreālas vadība nolēmusi izveidot migrantu pagaidu izmitināšanas centru olimpiskajā stadionā.

ES imitē migrācijas krīzes risināšanu(2)

Neraugoties uz cilvēktiesību organizāciju kritiku par pārpildītajiem migrantu izmitināšanas centriem Grieķijā, ES dalībvalstis atsāks migrantu deportēšanu uz šo Dienvideiropas valsti, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Trampa valdībā pretruna nostājā pret Phenjanu(1)

Ziemeļkorejas nesen veiktie starpkontinentālo ballistisko raķešu izmēģinājumi acīmredzami satraukuši ASV vadību, kurai ir jārīkojas, lai nepieļautu, ka diktatora Kima Čen Una režīma arsenālā nonāk kodolieroči, kurus Phenjana varētu izmantot uzbrukumam Savienoto Valstu teritorijai. Taču no amerikāņu politiķiem izskanējuši pretrunīgi paziņojumi par iespējamo rīcību, lai apturētu Ziemeļkorejas kodolambīcijas. Tas rada iespaidu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijai nav konkrēta plāna Phenjanas iegrožošanai, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Sankciju karš: Putins liek samazināt ASV pārstāvniecības(1)

Sankciju karš starp Krieviju un ASV pieņemas spēkā, izdzēšot Kremļa cerības nodibināt draudzīgas attiecības ar Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa administrāciju. Vašingtona apsvēršot iespēju atbildēt uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu radikāli samazināt ASV diplomātiskajās pārstāvniecībās Krievijā strādājošo skaitu.

Jāiepūš dzīvība no teroristiem atbrīvotajā Mosulā(1)

Irākas valdība pagājušajā mēnesī pavēstīja, ka ir pilnībā atguvusi kontroli pār kādreiz valsts otro lielāko pilsētu Mosulu, ko pirms trim gadiem bija ieņēmis teroristiskais grupējums Islāma valsts . Pēc Mosulas atbrīvošanas, kas prasīja gandrīz deviņus mēnešus, atklājās milzīga postaža. Islāma valsts valdīšanas laikā pilsētā ir iznīcinātas senas svētvietas un kultūras pieminekļi, bet bruņotajās sadursmēs un uzlidojumos nolīdzināti tūkstošiem ēku un infrastruktūras objektu.

Trampa aizliegums šokē dienošās transpersonas(7)

ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums aizliegt transpersonām dienēt bruņotajos spēkos šokējis pašreizējās un topošās militārpersonas, uz kurām tas varētu attiekties. Bruņoto spēku virspavēlnieka solis bijis negaidīts arī ASV Kongresa locekļiem un militāro sfēru pārraugošajam Aizsardzības departamentam jeb Pentagonam, kam prezidenta lēmums būs jāievieš dzīvē. Tikai nedaudz vairāk nekā pirms gada iepriekšējā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija atļāva transpersonām atklāti dienēt bruņotajos spēkos.

Kongress sasaitē rokas prezidentam Trampam(7)

Jaunās sankcijas pret Krieviju, kuras šonedēļ gandrīz vienbalsīgi apstiprinājusi ASV Kongresa apakšpalāta – Pārstāvju palāta –, apgrūtinās ASV prezidenta Donalda Trampa centienus uzlabot attiecības ar Kremli.

Polijas prezidents anulē daļu tieslietu reformas(2)

Polijas prezidents Andžejs Duda pirmdien negaidīti paziņoja, ka neparakstīs vairākus likumus, kas saistīti ar plašus protestus izraisījušo tieslietu reformu. Tas ir nepatīkams pavērsiens Polijā valdošajai nacionālkonservatīvajai partijai Likums un taisnīgums (PiS), kurai pārmet mēģinājumus ierobežot tiesu varas neatkarību, palielinot tās politisko kontroli. Dudas lēmums ir milzīgs panākums Polijas pilsoniskajai sabiedrībai, kuras pārstāvji aizvadītajā nedēļā ik dienu izgāja ielās, lai protestētu pret valdības plānotajām izmaiņām tieslietu sistēmā.