Ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā un nedraudzīgās attiecības ar Rietumiem, izskan minējumi, ka Kremlis mācības varētu izmantot kā aizsegu militārām provokācijām, lai pārbaudītu NATO spējas aizstāvēt savas dalībvalstis. Savukārt Baltkrievijā bažījas, ka pēc Zapad tur var atkārtoties Krimas scenārijs.
Krievija, kas pēdējos gados ieguldījusi prāvus līdzekļus bruņoto spēku modernizācijā, regulāri rīko militārās mācības, tajās iesaistot lielu skaitu karavīru un kaujas tehnikas vienību. Tomēr nevienas no tām nav tik apjomīgas kā reizi četros gados notiekošie manevri Zapad. Krievija apgalvo, ka Zapad mērķis ir aizsardzības spēju stiprināšana, bet patiesībā tā ir spēka demonstrēšana kaimiņos esošajām NATO dalībvalstīm, uzskata militārie eksperti. Piemēram, 2009. gadā mācību laikā simulēja kodoluzbrukumu Polijai.
Krievija apgalvo, ka šī gada mācībās, kas norisināsies no 14. līdz 20. septembrim, piedalīsies nepilni 13 tūkstoši karavīru. Rietumvalstis ir pārliecinātas, ka patiesais iesaistīto militārpersonu skaits būs daudzkārt lielāks. "Kopējais Krievijas karavīru, drošības personāla un civilo darbinieku skaits varētu būt no 60 tūkstošiem līdz pat 100 tūkstošiem," kāda ASV amatpersona sacījusi ziņu aģentūrai Associated Press. Britu domnīcas Chatham House analītiķis Keirs Giless Krievijas oficiāli nosaukto karavīru skaitu nodēvējis par "bezcerīgi neuzticamu".
Rietumi Krievijai regulāri pārmet blēdīšanos ar patieso karavīru skaitu militārajās mācībās. Tiek pieļauts, ka krievi tā rīkojas, lai nebūtu jāpilda 2011. gadā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dalībvalstu parakstītais Vīnes dokuments. Vienošanās paredz, ka uz manevriem, kuros piedalās vairāk par 13 tūkstošiem karavīru, obligāti jāuzaicina novērotāji no pārējām EDSO dalībvalstīm.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 17. augusta, numurā!
Krievija ir sinonīms
Nez
Krievija ir ļoti vāja valsts.