Atomino © DIENA
Esmu sevi pieķērusi, ka telpas interjeru nupat jau kā pusaudzis vērtēju pēc kontaktligzdu pieejamības telefonalādēšanai.
Eksperti/Blogeri
Banāns un slava © DIENA(8)
Lielveikalā bieži nopērku vienu ābolu, apelsīnu vai banānu. Tieši vienu, nevis kilogramu vai puskilogramu.
Radikālā deja © DIENA(1)
Piedzīvoju trīs lieliskas radikālās dejas izrādes. Pirmdien, 25. novembrī, Sieviešu stendapu. Otrdien – horeogrāfes Alises Madaras Bokalderes izrādi Lolojums. Trešdien – operāciju Gaiļezerā.
Procesi un rituāli © DIENA(6)
Eiropas Kinoakadēmija ir organizācija, kas gadu no gada cīnās, lai uzturētu Eiropas kino vienotību vai vismaz tās ilūziju.
Atnesiet zivi! © DIENA(5)
Sēdēju ceturtajā rindā un grozījos – visu laiku gribējās paskatīties uz tiem skaistajiem cilvēkiem zālē. Par laimi, ik pa brīdim kāds no viņiem kāpa uz skatuves, lai viņus varētu aplūkot pamatīgāk. Runa, protams, ir par Spēlmaņu nakti viņnedēļ, bet ar mani tā notiek visās oficiālajās ceremonijās.
Pēc incidenta parkā © DIENA(4)
Radikāli polārie viedokļi par Spēlmaņu nakts ceremoniju uzrāda skatītāju atšķirīgos priekšstatus par teātra sezonas rezumējošā notikuma formātu.
Šajā tramvajā © DIENA
Ikgadējā Austras balva ir nonākusi pie sava īpašnieka, ar to ir uzsvērts kāda noteiktā laika nogrieznī tapuša vai iznākuša mūzikas albuma nozīmīgums. Balva tika radīta kā alternatīva jau pāris gadu desmitus piešķirtajai Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvai, kas kopš nesena laika beidzot tiek arī saukta par to, pēc kā izskatās, – par Zelta mikrofonu.
Telefonā nedziedāt © DIENA
Skatītāju tūkstoši pie lieliem un maziem ekrāniem apliecina dažas svarīgas patiesības.
Mūžības untumi © DIENA(1)
Novembris ir kā krustvārdu mīkla, kurā mēs paši sev esam jautājumi, uz kuriem cenšamies atrast atbildi.
Daudzveidībā ir spēks © DIENA(1)
Latvijas kino ir ieguvis pārliecinošu daudzšķautņainību, un Latvijas vārds izskan Eiropas Kinoakadēmijas balvu nomināciju sarakstā.
Novembra attiecības © DIENA(2)
Domāju, ka mūsdienu Latvijā baznīcā neviens neuzdrīkstētos ierīkot grāmatnīcu, mākslas centru, krogu vai dzīvokļus. Pat ja gribētu un būtu potenciāls, bailes no kolektīvām dusmām un trakiem komentāriem internetā būtu lielākas par iespējamo piedzīvojumu un labumu. Varbūt tāpēc, ka padomju laikos postītas, tagad baznīcas žēlo un atjauno, bet cik bieži tajās ieiet? Pavisam maz.
Varoņi nosaukti © DIENA(2)
Atmiņas nenoliedzami ir vērtīgs izziņas materiāls un raisa klātbūtnes sajūtu, bet būtu pelnījušas arī zinātnisku redakciju.
Savā repertuārā © DIENA(8)
Vai nu tā ir vecuma pazīme, vai meditācijas trūkums saullēkta brīdī, bet mani sāk kaitināt arvien parastāki ikdienas sīkumi.
Melnbaltais © DIENA
Rudens ir atnācis ar šokējošām, melnbaltām ziņām, kas svētdien ielauzās "sejgrāmatas" algoritmu saprogrammētajā ziņu lentē.
Pieskārienu vēsture © DIENA
Oktobris ir tas brīdis, kad cilvēks iekšēji sagatavojas tumsas laikam. Tumsa mūs visus sāk diriģēt bez izņēmuma, mēs kļūstam lēnāki, miegaināki un, iespējams, saprotošāki cits pret citu. Ziemeļu lielveikalos sāk parādīties pirmie mandarīni, fona mūzikā neizbēgami iezogas dziesmas par ziemu, salu un Ziemassvētkiem.
Tā straume © DIENA(2)
Trīsdesmit ceturtais festivāls Bildes pēc ieraduma atkal pulcē veterānus un jaunos mūziķus, bet ko mēs vispār vairs zinām par tiem ieradumiem?
Paliek puspavērts © DIENA(5)
Nekad neesmu bijis uz Imantdienām – tas latvietim laikam nav nekas tāds, ar ko vajadzētu lepoties. Turklāt vēl, ja esi mūzikas pētnieks un – jo vairāk – kvēls Imanta Kalniņa cienītājs. Varbūt tāpēc, ka komponista daiļrade tik izteikti raksturo viņu pašu, arī šo viņa izprašanu tveru kā kaut ko dziļi individuālu, masu pasākuma gaisotne nešķiet īsti pareiza, ja apkārt redz cilvēkus, kuri tur nonākuši tikai nejauši.
Kāpēc Edgars smaida? © DIENA(7)
Dziedošā pārdevēja domino efekts ir gluži neticams.
Pasaule griežas © DIENA(2)
Filmu ražošanas komandu enerģiskā jauda un TV seriāla kvalitāte ir Lielā Kristapa nomināciju fiksēti iepriecinoši jaunumi Latvijas filmu nozarē.
Dailes ugunij rada? © DIENA(4)
Diezgan miglaini atceros bērnībā lasītu vai Veltas Skurstenes balsī dzirdētu pasaku Pie saulītes ciemos, kurā saulīte paslēpās un zvēri gāja to meklēt un laikam arī nolūgties, lai nu spīdekle nāk atpakaļ. Nez kāpēc šī pasaka prātā ienāca, kad lasīju ziņu, ka pēc atgriešanās no Indijas Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers paziņojis, ka ne tikai aiziet no konkrētā teātra, bet neiestudēs izrādes vispār.