Raksti / Diena / Raksti / Diena

Publikācijas

Gaišā pazemība © DIENA

«Dzīve raiba kā dzeņa vēders,» atzīst Jānis (80), kas pusi sava mūža bez baznīcas nespēj iedomāties. Imantas krusttēvs – tā viņu iesauca priesteris, kad Jānis, tolaik būdams veikala apsargs, uz baznīcu nāca ādas jakā. Pie Svētā vakarēdiena viņš Jāni laiž bez garas grēksūdzes – tik labi pazīst sava garīgā bērna dvēseli. Baznīca viņam nav ārišķība. Tā ir dvēseles barība, bez kuras dzīvei nav ne jēgas, ne skaistuma, ne turpinājuma mūžībā.

Šokolādes svētki arī pieaugušajiem © DIENA

Jaunā pieaugušo paaudze ienes fundamentālas pārmaiņas Lieldienu svinēšanā, nevēloties atteikties no iemīļotajām bērnības tradīcijām.

Kartēs parādās Lieldienu sala © DIENA

Kristiešu nozīmīgākie svētki jeb Lieldienas saistās ne tikai ar Jēzus augšāmcelšanās svinēšanu, olu krāsošanu un šūpolēm, bet arī kādu būtisku ģeogrāfisku atklājumu – 1722. gada Lieldienu svētdienā holandiešu jūrasbraucēja Jākoba Rogevēna apkalpe Klusā okeāna dienvidaustrumos, reģionā, kas tolaik tika uzskatīts par pilnīgi neapdzīvotu, pamanīja kartēs neiezīmētu salu. Liels bija jūrnieku pārsteigums, kad, izcēlušies krastā, viņi sastapa ne tikai iezemiešus, bet arī prāvās, no akmens veidotās statujas jeb moai.

Ūdens ģeopolitika © DIENA

Vairāk nekā mēnesi ilgstošā karadarbība Tuvajos Austrumos radījusi bažas, ka tās rezultātā varētu nopietni ciest arī reģiona valstu izdzīvošanai izšķiroši svarīgās ūdens atsāļošanas rūpnīcas, kas nozīmētu grandioza mēroga humāno un ekonomisko katastrofu. Tajā pašā laikā šie riski likuši atcerēties, ka tieši ūdens strauji kļūst par XXI gadsimta galveno resursu, kamdēļ lielvaras jau sākušas cīņu par iespējām kontrolēt un piegādāt tā ieguves tehnoloģijas. Kādēļ ūdens atsāļošanai tiek piešķirta tik liela nozīme, un kam nepieciešamas minētās tehnoloģijas?

Gaišie un tumšie spārni © DIENA

Aktieris Benedikts Kamberbačs (49) jau nodēvēts par vienu no savas paaudzes būtiskākajiem aktieriem. Londonā dzimušais mākslinieks ir gan viens no virtuozākajiem Šekspīra interpretiem uz skatuves, gan viens no pazīstamākajiem un godalgotākajiem ekrāna aktieriem.

Kubas gandrīz neiespējamā misija © DIENA

Vēl nesen vērojamā krīze Kubā jau dažas nedēļas vēlāk vairs neizskatās tik liela. Kas novedis pie šādām pārmaiņām, un kas gaidāms turpmāk?

Kāpēc ziemeļnieki ir laimīgāki? © DIENA

ANO Pasaules laimes ziņojums izgaismo fundamentālu atšķirību starp īstermiņa laimes uzplūdiem un noturīgu apmierinātību ar dzīvi.

Ačgārnis no sestā stāva © DIENA

Mūziķis Antons Grauds (23) piedāvā savu trešo albumu ar pseidonīmu Zvīņas, pats filmē klipus, aicina uz koncertuzvedumu un atzīst, ka pirmie muzikālie iedvesmotāji bijuši abi vecāki – Katrīna Neiburga un Mārtiņš Grauds.

Irānas melnā zelta rītausma © DIENA

Nesen uzliesmojušā ASV/Izraēlas un Irānas militārā konflikta kontekstā, kas izraisījis strauju naftas un tātad arī degvielas cenu kāpumu teju visās pasaules malās, SestDiena ielūkojas vēsturē – kā tad īsti veidojusies Irānas naftas industrija?

Klusums pēc jokiem un aplausi © DIENA

Nule, 15. martā, sadalītas 98. ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars, tikpat kā nepiedāvājot nekādus pārsteigumus. Tomēr filmas Cīņa pēc cīņas/One Battle After Another (2025) triumfs iezīmē pāris būtisku pārmaiņu kinonozarē pagājušajā gadā.

Naftas krīzes un ne tikai © DIENA

Karadarbībai Irānā un Tuvo Austrumu reģionā turpinoties jau trešo nedēļu, daudzi eksperti un mediji aizvien biežāk velk paralēles ar 1973.–1974. gada naftas krīzi, tostarp paredzot notiekošā līdzīgu iespaidu uz globālo ekonomiku arī šoreiz. Netrūkst arī pesimistu, kuri uzskata: tā kā pasaule ir ievērojami mainījusies, sekas, karadarbībai ieilgstot, būs pat vēl daudz postošākas.

Straume Vēstures muzejā © DIENA

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Toms Ķikuts par pirmo ekspozīciju atkal pilī, kopienu koncepciju, latviešu neapšaubāmo komponentu un par laika mašīnas vilinājumu.

Bieži redzam un uzklausām sportistu stāstus, kā trauma, ilgstoša slimība vai hronisks nogurums ir piespiedis nospiest bremžu pedāli un uz brīdi pārtraukt iecerēto treniņu plānu. Gandrīz visos gadījumos atklājas, ka šādu iznākumu izraisījusi vairāku faktoru ķēde, kuri kā domino kauliņi cits pēc cita ir sakrituši. Viens no pirmajiem kauliņiem šajā spēlē var būt nepietiekama enerģija vai uzturvielu deficīts, kas adekvāti neatbalsta izvēlētās sportiskās aktivitātes. Tādēļ šoreiz vēlos vērst uzmanību uz nepietiekamu enerģijas uzņemšanu sportā, tās radītajām sekām un ieteikumiem, kā šo problēmu risināt.

Latvijas sportisti piedalījās jau pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 1924. gadā, bet pirmās medaļas kaklā kāra vien 1980. gadā. Toreiz tika gūts arī pirmais zelts, ko kamaniņu sporta sacensībās ļoti pārliecinoši izcīnīja Vera Zozuļa. Viņas uzvara kļuva par atskaites punktu sporta veidam, kas Latvijā bija ienācis vien nedaudz vairāk nekā pirms desmit gadiem. Kopš tā laika joprojām mūsu braucēji ikkatrās sacensībās ir starp reāliem medaļu pretendentiem.

Mēs vairs nemākam garlaikoties kā kādreiz bērnībā, nemākam sēdēt un skatīties pa logu ārā. Tomēr arī tādi brīži mums ir nepieciešami, jo klusuma mirkļos, kad nekas neskan fonā, apstrādājam savas domas, savas emocijas un tās lēnām sakārtojam pa plauktiņiem, saka Dāvis Dudelis, kurš ir spilgts piemērs, kā sportista disciplīna var pārtapt citā dzīves ceļā. Bijušais BMX braucējs savu vārdu savulaik ierakstīja ekstrēmā sporta rekordu grāmatā, bet vēlāk pievērsās uzņēmējdarbībai, kļūstot par veselīgo saldējumu uzņēmuma Avenei līdzdibinātāju. Arī šodien viņa ikdienā svarīgu vietu ieņem kustība, disciplīna un apzinātas izvēles.

Ja vien nenotiks kāda negaidīta katastrofa, agrā 27. jūnija rītā Bufalo Alberts Šmits kļūs par visu laiku augstāk draftēto latvieti Nacionālajā hokeja līgā (NHL). Tie nenoliedzami būs milzu svētki un ilgi gaidīts brīdis visai Latvijas hokeja saimei. Un pelnīti, jo arī pasaules kontekstā jebkurai valstij, izņemot Kanādu, ASV un Zviedriju, tik augsta drafta izvēle nebūt nav ikdiena.

Kalendārs

	Aprīlis, 2026
30	31	1	2	3	4	5
6	7	8	9	10	11	12
13	14	15	16	17	18	19
20	21	22	23	24	25	26
27	28	29	30	1	2	3
4	5	6	7	8	9	10

Šobrīd arhīvā par maksu pieejama daļa no laikraksta Diena publikācijām, kas publicētas sākot ar 2017. gada 1. novembri.

Šodien