Dabas retums – īve

Lai saulē neapdeg

Īves ir mūžzaļš augs un, pavirši vērojot, atgādina egli. Latvijā populārākā dekoratīvajos stādījumos ir ogu vai parastā īve (Taxus baccata). Tās dažādi tipi var augt gan kā koki (līdz 12 m), gan kā krūmi (līdz 2,5 m). Īve ir divmāju augs, kas zied martā, aprīlī, bet dekoratīvās sarkanās sēklas sievišķajiem eksemplāriem ienākas rudenī – no augusta līdz oktobrim. Savvaļā īve ir izplatīta Eiropas centrālajā un rietumu daļā. Latvijā dabā sastopama galvenokārt Piejūras zemienē. Dārzos un parkos īve var augt visā Latvijas teritorijā pat bez piesegšanas ziemas sezonā, jo ir spējīga izturēt salu, kas raksturīgs mūsu reģionam. Taču īve jāsaudzē no saules apdegumiem, tādēļ agri pavasarī to vēlams noēnot, piemēram, piesedzot ar agrotīklu. Savvaļā sastopamais augs ierakstīts Baltijas valstu un Latvijas Sarkanajā grāmatā (I kategorija). 

Īves ir ēncietīgas, tās labprāt aug kāda koka vai krūma paēnā, bet nemīl, ka to tuvumā atrodas biezi stādījumi, lieli koki, – tie kavē apputeksnēšanos, īvēm neveidojas vairošanās orgāni. Tas jāņem vērā, izvēloties īvei vietu dārzā. Īvi īpaši mēslot nevajag – pietiek ielabot augsni ar kompostu pirms stādīšanas un laiku pa laikam pavasaros palutināt ar skujkokiem domātu mēslojumu. 

Sastopama īpašā vietā

Ja dārzā izaudzēt īvi nav pārāk liels izaicinājums, jo cilvēka kopšana spēj nodrošināt augam nepieciešamos apstākļus, tad Latvijā savvaļā īvei izdzīvot ir grūtāk. Latvijā viena no retajām, pat, iespējams, vienīgā vieta, kur īve sastopama savvaļā, ir botāniskais liegums Rucavas īvju audze, kas ir 206 ha plašs un ticis izveidots 1987. gadā ar mērķi saglabāt parasto īvi Taxus baccata tās dabiskajā augšanas vietā. Botāniskais liegums tā esošajās robežās apstiprināts par dabas liegumu Rucavas īvju audze 1999. gadā.