Laime slēpjas pārbaudītās vērtībās

Pilskalna pakājē

Reinis Bahs jūs aicinās pastaigā pa pērn iekārtoto taku, kas ved uz aptuveni XIV gadsimta beigās būvētās Durbes pils sētas mūra drupām. Šovasar paredzēti arheoloģiskie pētījumi, kas ļaus precizēt pils tapšanas datus. Mūsdienās pilskalns ir iecienīts gleznainās ainavas dēļ, bet vācu ordenis, būvējot te apmetnes pili, vadījās pēc  stratēģiskiem apsvērumiem – lai padarītu drošāku svarīgo Kursas karaceļu, kas veda no Prūsijas uz Livoniju.

Ar savām ekipāžām Durbei cauri braucis Prūsijas princis un princese, zina teikt vēstures entuziasts Reinis Bahs. Viņi diez vai teapmetās,bet apraksti no 1700. gadu beigām liecina par gana attīstīto, kā tagad saka, viesu apkalpošanas biznesu. Vācu ceļotājs no Lībekas atstājis liecības par istabām ar pītiem holandiešu krēsliem, jaunākajiem romāniem uz galdiņa, angļu segām un tapetēm. Kroga vācu galā no fajansa traukiem labas vakariņas varēja lēti dabūt. Nevācu galā bijusi klona grīda un primitīvas mēbeles, toties alus pasniegts lielos kausos un ļoti garšīgs.

Līdz XIX gs. pirmajai daļai miests bijis izteikti vācisks, līdz ar zemnieku brīvlaišanu te ienākuši veiksmīgākie latviešu amatnieki, un pirmā ievēlētā pilsētiņas valde gadsimta beigās jau bijusi tautiešu rokās.

Vecāko durbenieku atmiņā vēl glabājas Otrā pasaules kara notikumi. Mobilizētiem jauniem vīriešiem vācu armijas virsnieki likuši pilskalnā rakt padziļinājumus, lai automašīnas nav saredzamas no gaisa un ceļa. Racēji uzdūrušies slepenām dzelzs durvīm. Pa tām senāk varējuši iebraukt pils pagrabā ar nodevās savāktas labības vezumiem. Arhitektūrā izglītots oficieris, acīmredzot izglītots cilvēks, kam jēga par vēstures pieminekli, pavēlējis atradumu aizbērt. Tagad atrast ieeju pazemē varētu tikai ar metāla detektora palīdzību.

Stāstu iz pagātnes senlietu krātuves vadītājam sakrājies daudz. Tos labprāt klausoties arī atbraukušie baltvācieši, tāpat lietuvieši, kuriem vēsture ir svēta lieta. XIII gadsmitā te notika leģendārā Durbes kauja, kā viņi saka – Durbes mušis. Livonijas ordeņa apvienotais karaspēks cīnījās pret žemaišiem, un kurši pārgāja viņu pusē.

Loģiska izvēle

Dzimtajā Vaiņodē Reinis dzīvojis līdz 17 gadu vecumam, vēsture viņu interesējusi kopš mazotnes: ''Mani pirmie vēstures skolotāji bija vecāmamma ar trīs ziemu izglītību un tēvs, pedagogs – matemātiķis, mūziķis. Vecāki stāstīja par mūsu dzimtu un Latviju, tāpēc vēstures shēma īsumā man bija skaidra. Omes un tautas leksikonā runājot, bija ''cara laiki, partiju un ulmaņlaiki, pirmais krievu gads, vācu laiki un liels pagrieziens – kapitulācija, kad otro reizi krievi ienāca''.''