Sardzē stāv visas šūnas
"Imūnajai sistēmai ir neskaitāmi aizsargmehānismi, kas darbojas vairākos līmeņos un secīgi cits pēc cita. Patiesībā visas organisma šūnas darbojas kā imūnais aizsargmehānisms," skaidro Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas imunoloģe Inese Mihailova. Piemēram, mikrobs nevar iekļūt organismā caur veselu ādu vai gļotādām. Pārvarot šo aizsargbarjeru, mikrobs sastopas ar antibakteriālām vielām, kuras izstrādā gļotādas. Mikrobus palīdz izvadīt klepus, šķaudīšana, gļotas, dažādi sekrēti – mikrobi aiziet bojā skābajā kuņģa vidē. Ja mikrobi savairojas, tiem uzbrūk un tos "apēd" baltie asins ķermenīši neitrofilie leikocīti. Savukārt vīrusus bloķē bioloģiski aktīvas vielas interferoni, saista neitralizējošas antivielas, un vīrusu inficētām šūnām uzbrūk dabīgās galētājšūnas (naturālie "killeri"), stāsta ārste. Tie visi ir nespecifiskās imunitātes faktori, kas imūnajā atbildē iesaistās pirmie, darbojas ātri, bet vienveidīgi. Savukārt otrajā etapā iesaistās specializētā specifiskā imūnā sistēma, kuras pamatelementi ir īpašas olbaltumvielas imūnglobulīni jeb antivielas un limfocīti – specifiskās imunitātes šūnas, kas arī pieder pie baltajiem asinsķermenīšiem. "Limfocīti dalās T un B šūnās. T šūnas darbojas kā killeri, iznīcinot vīrusu inficētas šūnas, un regulē imūnās atbildes stiprumu, bet B šūnas ražo antivielas, kas saista gan baktērijas, gan vīrusus," piebilst Mihailova.
Mūsdienu cilvēkam imūno sistēmu visbiežāk novājina nepareizs dzīves, darba un atpūtas režīms, stress, pārstrādāšanās, uzturs, kurā ir daudz konservantu vai kurš ir vienpusīgs, vitamīniem nabadzīgs. Imunitātei kaitē arī apkārtējā vide, kas ir pārāk sterila, tīra no baktērijām. Nenobriedusi imūnā sistēma ir bērniem, īpaši līdz piecu gadu vecumam, bet veciem cilvēkiem imunitātes pasliktināšanos sekmē hroniskas slimības. Arī Benu aptiekas uzrunātā eksperte ģimenes ārste Zane Zitmane norāda – imunitāte nav konstants lielums, tā dzīves laikā mainās un ir atkarīga no ļoti dažādiem faktoriem.
Pārtika, stress un kustības
Lai imunitāti stiprinātu, it īpaši rudens un ziemas periodā, svarīgs ir C vitamīns, uzsver Zitmane. Tāpēc šajā laikā vēlams ēst daudz svaigu augļu un ogu (īpaši daudz C vitamīna ir kivi, citrusaugļos, dzērvenēs, smiltsērkšķos), kā arī dārzeņu (sevišķi papriku, kāpostus). Var lietot arī dažādas zāļu tējas un tādus tradicionālus imunitātes stiprinātājus kā ķiploks, medus, ingvers.
Arī psihoemocionālais stāvoklis var ietekmēt mūsu organisma aizsargspējas, tāpēc jācenšas uzturēt pozitīvu noskaņojumu un novērst stresa avotus, ja tas ir iespējams. Ja stresa cēloņus novērst nav iespējams, ieteicams doties pie psihologa vai psihoterapeita vai, konsultējoties ar ģimenes ārstu vai farmaceitu, sākt lietot nomierinošus medikamentus. Ļoti svarīgi ir regulāri atvēlēt laiku atpūtai, labāk svaigā gaisā, un tikpat nozīmīgs stresa mazināšanai ir arī pilnvērtīgs miegs, stāsta Zitmane.
Imunoloģe Mihailova aicina būt fiziski aktīviem. "Fiziskajai slodzei, regulāriem fiziskajiem vingrinājumiem ir pozitīva ietekme uz imūnās sistēmas funkcijām. Fiziskie vingrinājumi uzlabo garastāvokli, jo fiziskas slodzes laikā izstrādājas labsajūtas vielas, kas savukārt uzlabo imunitāti," viņa pamato. Mērena fiziskā slodze mobilizē imūnās šūnas, palielina to daudzumu asins cirkulācijā, uzlabo to funkciju. "Taču svarīgākais pozitīvais iznākums ir saaukstēšanās infekciju biežuma samazināšanās. Pieaug arī organisma izturība pret pazeminātu temperatūru, uzlabojas asinsrite, elpošana, kas veicina orgānu apgādāšanu ar skābekli," stāsta imunoloģe.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 15. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!