Vislielākā iznešana cauri un mācība man bija ceļojumā. Pirms vairākiem gadiem ar draudzeni siltajā rudenī devāmies ekspedīcijā - divu nedēļu stopējienā pa Eiropu. Ar mērķi līdz Venēcijai un atpakaļ. Pilsētā Brno nostopējām ļoti jauku čehu. Iegrimušas sarunās par hokeju, nemaz nemanījām, ka šoferis jau kādu laiku brauc ne tajā virzienā. Kādā mirklī bija nogriezies no plānotā maršruta. Ar draudzeni uzmetām viena otrai bolīgu aci ar domu - joki nebūs! Pēc dziļi ievilktas elpas jautāju: "Vai braucam pareizajā virzienā?" Un atbilde bija: "Nē, braucam uz mežu!" Pēc mirkļa gan šoferis sāka skaļi smieties. Uz mežu gan nebraukšot, bet esot nogriezies, lai uzvestu uz mazāk noslogota ceļa, kur būs laba vieta stopošanai. Viņš nemeloja. Tā arī bija. Kāpjot ārā, steigā vai satraukumā mašīnas durvīs draudzene ievēra savu telefonu. Palika tikai manējais-vienīgā saikne ar normālajiem, kuri nestopē. Turpmākais ceļš bija bez meža pārpratumiem. Bet stopēt gan nevienam neiesaku.
Par pavisam citādu joku no tehnikuma dzīves man pastāstīja paziņa. Tajā laikā ne reti vislielākie puņķi un asaras bija par attiecībām, ne mācībām. Anita bija pēdējā kursa studente. Ar Lauri "pavasari" baudīja jau no pirmā kursa. Taču tad Anita ieskatījās kādā citā. Cepot kartupeļus koju virtuvē, čupojoties un rīvējoties kompānijās ar kopīgām pļāpām un tusiņiem, viņi sakoķetēja. Drīz šķita, ar to otro nu būs mīlestība līdz kapa malai. Lauri Anita, kā saka - pasūtīja. Taču jaunā dēka nebija ilga. Tā beidzās līdz ar kopīgi pavadīto nakti. Negribot palikt pie sasistas siles, Anita atjaunoja attiecības ar Lauri. Tas notika pavisam vienkārši un it kā nevainīgi. Punkts bija pielikts tieši 1.aprīlī. Viņas arguments bija - es pajokoju, gribēju redzēt tavu reakciju. It kā mīlestības pārbaude. Lauris to izturēja.
Es jūs nenesu cauri un neteikšu april, april! Patiess stāsts.
***
No jums, lasītāji, gaidām stāstus ne tikai par 1.aprīļa, bet jebkuriem jokiem un pārpratumiem, kas dzīvē gadās arī gada citās dienās.
Reizēm tie atmiņā paliek gadiem ilgi. Tiekoties vecu draugu ballītēs vai radu jubilejās, tos pārstāstām ik reizi no jauna. Un esam priecīgi, ja kompānijā gadās kāds, kas stāstu vēl nav dzirdējis.
F Rakstiet: [email protected] vai Diena, Mūkusalas iela 15, Rīga LV 1004