Laika ziņas
Šodien
Smidzinošs lietus

Aprit 70 gadi, kopš Rozvelā nokrita lidojošais šķīvītis

Šovasar aprit 70 gadi, kopš ASV Ņūmeksikas štatā netālu no nelielas pilsētas Rozvelas, kā apgalvo daudzi, nogāzās lidojošais šķīvītis. Šis ir viens no populārākajiem pagājušā gadsimta pilsētu mītiem. Kopš Rozvelas incidenta mazie zaļie vai pelēkie vīriņi ir kļuvuši par neatņemamu popkultūras sastāvdaļu - stāsts par avarējušu citplanētiešu kuģi un valdības sazvērestību, lai to visu noslēptu, ir iedvesmojis neskaitāmas kinolentes, grāmatas, TV seriālus un videospēles. Portāls Diena.lv ieskatās incidenta vēsturē.

"Viņi man vaicā, vai tu netici lidojošajiem šķīvīšiem? Vai tu netici telepātijai, senatnes astronautiem, Bermudu trijstūrim, dzīvei pēc nāves? Nē, es atbildu. Nē, nē, nē, nē un vēlreiz nē," reiz teicis viens no pagājušā gadsimta zinātniskās fantastikas slavenākajiem autoriem Aizeks Asimovs, skaidrojot, ka viņš tic pierādījumiem un empīrijai. "Es ticēšu jebkam, vienalga cik neticamam un absurdam, ja tam būs pierādījumi," norādījis sapņotājs, kura grāmatas par robotiem un citplanētu būtnēm XX gadsimtā tika lasītas gan ASV, gan PSRS. 

Tomēr, runājot par Rozvelu, ar empīriju viss nav tik vienkārši, kā raksta BBC, Rovela ir vieta, kur "blakus dzīvo zinātne un Rozvelas zinātne". Proti, gadiem ejot, šķietami necilais notikums gadu gaitā apvijies ar neskaitāmiem stāstiem un papildinājumiem, sapludinot popkultūras un realitātes robežas.   

Avārija

Rozvelas incidents, kā to bieži vien sauc, notika kaut kad 1947.gada vasarā. Precīzs datums, kad netālu no kādas amerikāņu fermas nokrita mistiskais objekts, īsti nav skaidrs. Dažos avotos parādās, ka tas noticis jūnija beigās, bet citviet, ka jūlija sākumā. Fermas darbinieks Viljams Breizels, kas pirmais atklāja nokritušo objektu, vietējam šerifam par to paziņoja 6. vai 7. jūlijā. Bet armija izplatīja paziņojumu, ka netālu no Rozvelas nokritusi laika apstākļu zonde 8.jūlijā. 

Tomēr atrastais objekts, pretēji tam, kā to vēlāk aprakstīja, šķietami bijis visai necils. Vietējā laikrakstā Roswell Daily Record pāris dienas pēc notikuma bija publicēts Breizela apraksts par atrasto objektu, kas bijis veidots no plastmasas, gumijas, kartona un papīra, nekur nav bijušas metāla atlūzas vai vadi. Atrasti daži mērinstrumenti. Tiesa gan citplanētiešu teorijas aizstāvji norāda, ka armija atlūzas samainīja un aculieciniekus piespieda melot.  

Daudzus gadus pēc notikuma stāstos sāk parādīties liela izmēra konstrukcijas un citplanētu būtņu līķi. 

Armija samelojas

Kopumā notikums tika piemirsts vairāk nekā 20 gadus un tikai 1970.gados tas nokļuva citplanētiešu mednieku uzmanības lokā un, pateicoties dažādām grāmatām, sāka apaugt ar papildu slāņiem par valdības sazvērestībām un citplanētu tehnoloģijām. 

Grāmatās, kas tapa 70.gados, parādījās neskaitāmi liecinieki, kas zināja teikt, ka tolaik armija dzinusi prom ziņkārīgos un ka tie ir redzējuši milzīgu disku un citas atlūzas. Stāsts par citplanētiešu līķiem parādījās vēl vēlāk. 

Iespējams, ka tālāk šim notikumam kļūt par plaši zināmu mītu palīdzēja arī fakts, ka armija tiešām sameloja par avarējušā objekta izcelsmi. Proti, kā atklājās tikai 90.gados pēc vairāku deklasicifētu dokumentu publicēšanas, Rozvelā nenokrita laika apstākļu zonde, bet gan spiegošanas iekārta. ASV no 1947.gada līdz 1949.gadam izmantoja augstu lidojošas zondes, kas bija aprīkotas ar mikrofoniem, kuri ierakstīja PSRS kodolieroču izmēģinājumu radītos skaņas viļņus. Zonde, kas nokrita Rozvelā, bija šāda iekārta un tādēļ arī, iespējams, samulsināja tos, kas zināja, kā izskatās laika apstākļu mērīšanas iekārtas. 

Citplanētiešu autopsija

Kā jau visas pilsētas leģendas arī Rozvelas incidents turpināja apaugt ar jauniem notikumiem. 1995.gadā kāds Londonā dzīvojošs uzņēmējs Rejs Santilī publicēja 17 minūšu garu ierakstu, kurā redzama citplanētu būtnes pēcnāves medicīniskā izmeklēšana. Santilī apgalvoja, ka šo ierakstu viņam pārdevis kāds pensionēts armijas operators.

 

Ieraksta autentiskums tika regulāri apšaubīts, un 2006.gadā Santilī atzina, ka ieraksts ir rekonstrukcija, proti, viņš apgalvoja, ka īsto ir redzējis 1992.gadā, bet kamēr viņš savāca naudu, lai to iegādātos, kinolente jau bija sabojājusies tik tālu, ka rekonstrukcijā varēja izmantot tikai dažus kadrus. Viņš gan nekad neprecizēja, kuri kadri tie tieši ir. Izrādās, ka autopsijas "rekonstrukcija" tika uzņemta kādā dzīvoklī, bet citplanētu būtnes "līķi" filmas veidotāji vēlāk sagrieza mazos gabaliņos un izsēja pa Londonas miskastēm. 

Savukārt kāda autore Annija Jākobsena savā grāmatā Area 51: An Uncensored History of America's Top Secret Military Base, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, raksta, ka avārijas vietā atrastie līķi bija nevis citplanētieši, bet gan izkropļoti PSRS bērni, kurus pēc Josifa Staļina pavēles radīja Aušvicas nometnes sadistisks ārsts Josefs Mengele, lai izraisītu ASV paniku, kā 1938.gadā radīja Orsona Velsa radio lugas Pasauļu karš lasījums. 

Populārā kultūra

Lai gan daudzviet pasaulē (sevišķi ASV) netrūkst biedrību un cilvēku, kas uzskata, ka patiesība par Rozvelu vēl aizvien tiek slēpta, popkultūras veidotājiem šī ir bijusi auglīga augsne savu stāstu radīšanai.

Iespējams, ka daudzi atcerēsies arī Latvijā demonstrēto jauniešu seriālu Rozvela, kas vēstīja par citplanētu būtnēm, kas savas dienas vada izliekoties par pusaudžiem. 

 

Tāpat arī populārajā seriāla X-Files bija epizode, kas parodēja Santilī "rekonstruēto" citplanētieša autopsiju. Bet 1996.gada kinogrāvēja Neatkarības diena (Independence Day) atklājās, ka noslēpumainajā militārajā bāzē Area 51 glabājas citplanētiešu tehnoloģijas, un zinātnieki strādā, lai atkostu kā tās darbojas. 

Savukārt pašā Rozvelā izveidots īpašs muzejs, kas veltīts nokritušajam NLO.

 

 

Top komentāri

Azimovs
A
Diena nodarbina jaunuļus, kas bastojuši latviešu valodas gramatikas stundas un kam nav ne jausmas, kā apieties ar komatiem?
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Pastariņa muzejā atzīmēs Jēkaba un Annas dienu

Svētdien, 28.jūlijā, plkst.12 Pastariņa muzejā Tukuma novadā jau desmito reizi atzīmēs Saimnieka un Saimnieces jeb Jēkaba un Annas dienu, portālu Diena informē Tukuma muzeja komunikācijas nodaļas vadī...

Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Dienas dziesma

Vairāk Dienas dziesma


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko