Aristokrātiskas manieres

Neziniet vēsturi, tāpēc te sludiniet pekstiņus. Kaut vai Latvijas vēstures kontekstā , kaut vai Garlība Merķeļa vēstures kontekstā. Vienā brīdī tāds aristokrāts "smalki" uzvedās , bauda smalku mūziku, literatūru, otrā brīdī viņš izvaro un nospārda vai sakropļo otru cilvēku. Vēmiens nāk no tās smalkās latviešu sabiedrības - kaut vai tepat Rīgā , kuru var redzēt pieņmešanās - oficiāli bandīti, zagļi, suteneri un maukas. Cik mums latviešiem aristokrātu ir šā vārda patiesā nozīmē ? Stipri pamaz vai ne ? Tad jau plebejs ar pieticību un naivo cerību ir simpātiskāks u n cerīgāks.

Nearistokrātiski nekārtīgs nepamatotu uzskatu virknējums.

Piekrītu gandrīz visam Jūsu teiktajam, izņemot to par VVF...

Jā tas ir un būs mantots tituls. Plebejs nevar būt aristokrāts,saistīt aristokratiju ar dejošanu vien ir muļķības visaugstākā pakāpe .Plebejs var būt ļoti labs dejotājs, bet tāpēc viņš nav aristokrāts. Ne Zatleru pāris, ne V.V. Freiberga ar savu zemnieka stāju nav un nebūs aristokrāti,par tādiem špokiem ,kā Repše,Āboliņa,Lembergs,Lipmans Ķirsons uc. nerunājot. Viņi var būt bagāti, cienījami un mīlēti, bet ne aristokrāti. Es pats esmu zemnieks un man par to nav kauns.

.... я приглашаю вас на вальс .... :))))))))))))))))

Grūti pateikt, kas bija pirmais - komentārs vai ideja rakstam - bet fuj pieņemu - sirsnīgs paldies. Kam vajadzēs sapratīs. Arī rakstīto ar zināmām gramatiskām un izteiksmes kļūdiņām. Eksāmenā vai skolas ieskaitē es noteiktu būtu viduvējība, bet kā jau rakstīju - Vienmēr ir jāuzstāda kāds augstāks mērķis pēc kā tiekties!

"Gara aristokrātija ir pārāka par dižciltību pēc dzimšanas - tā ir būšana par aristokrātu pateicoties personiskajiem veikumiem un aizmirstot mantotos titulus..." "Gara aristrokrātija ... - tā ir BŪŠANA PAR ARISTOKRĀTU PATEICOTIES VEIKUMIEM UN AIZMIRSTOT MANTOTS TITULUS...."??? "Dižciltība PĒC DZIMŠANAS"??? Kurā skolā un kādi skolotāji Jums, Ingu, mācījuši latviešu valodu, kā arī civilizācijas un balles deju vēsturi?

Nupat ieraudzīju, ka pie autora otrā bloga "Dejošana" viens komentētājs Māris bija rakstījis tā: "Gribu vienīgi piebilst, ka balles dejas ir aristokrātiskas (nav domātas kā plaša patēriņa prece, prasa skološanos, kas prasa līdzekļus un laiku, bet pretī dod dzīvesprieku, jaunus draugus, labu veselību)." Autors Neilands to nekaunīgi nošpikojis un ielicis savā rakstā!! :)) Fui!...

Pag, es kaut ko nesapratu. Vienā vietā autors saka: "Balles dejas ir aristokrātiskas" un otrā "Balles dejas ir demokrātiskas, tur visi ir vienlīdzīgi". Nu tad kā?... Jā, balles dejas savā ziņā ir aristokrātiskas. Un balles dejās daudz vienlīdzīgāki par citiem ir tie, kas, piemkārt, tās prot dejot, kas nav nemaz tik vienkārši, un otrkārt tie, kam uz attiecīgo pasākumu ir līdz savs partneris, ar ko dejot. (Tas vairāk attiecas uz mūsdienām, jo vecos laikos ballēs kungi aicināja dejot visas dāmas. Mūsdienās nav redzēti daudz tādi balles deju pasākumi, kur vīrieši aicinātu dejot arī tās sievietes, kas nav viņu partneres. Laikam mūsdienās esam kļuvuši kautrīgāki un mazāk "aristokrātiski".. :) ) Demokrātiskas tad drīzāk ir tautas dejas, līnijdejas utml., kur patiešām cilvēki (gan vīrieši, gan sievietes) var saķerties rokās aplī vai virtenē un dejot ap vidū salikto somiņu kalnu (šādu skatu varēja redzēt, piem., Dziesmu svētku noslēgumā pēc oficiālās daļas beigās - to laikam arī autors domāja, vai ne? :) ) Tas ir jauki un skaisti, tur cilvēki var izkustēties, pat ja viņiem nav partnera, bet par aristokrātisku šādu parādību diez vai var nosaukt.

Ja cilvēks māk soļot - labā kreisā labā kreisā ... Tad tā jau ir ritma izjūta, bet dzirdi dažu mēnešu laikā var uztrennēt un līdzarto problēmas dejot pazūd. Paliek tikai slinkums un nevēlēšanas kautko jaunu mācīties. :)

Bet vai tad cilvēki, kam nav pareizās dzirdes un ritma izjūtas ( vai arī tā ir, tikai atšķiras no pārējiem cilv.) - līdz ar to šie cilv. nespēj dejot "balles dejas" - vai tad viņi paliek mūžam nekulturāli?

Vienmēr ir jāuzstāda kāds augstāks mērķis pēc kā tiekties!

visu cieņu. skaisti. par to, ka latviešiem vajag tiekties uz aristokrātiskiem ideāliem - altruisms, sabiedriskā atbildība, profesionalitāte, nobless oblige, utt, esmu pārliecināts jau vairākus gadus. taču tikt pāri gigantiskajam vezumam, kuru aristokrātijas koncepcijai uzkrāvusi psrs, ir diemžēl grūti. taču salīdzinājumam - lielbritānijā aristokrātija bijusi ar tik lielu prestižu, ka vidusslānis faktiski saplūdis un ietiecies tajā, kopējot un pārņemot tā dzīvesstilu. a salīdzinājumam Latvijā..

Smalki.... Neko nesapratu - laikam vēl jāieņem :)