Astotais marts. 8.marta nezāles

man gan patika

"...Un kas autorei par vainu - vai tiešām bērnībā grāmatas nav lasītas, skolā sacerējumi nav rakstīti, ja ar vārda mākslu tik švaki iet? (Vai tas traktorists ar savām kotletēm pārāk dziļi sēž gēnos?...)" Un kur te konstruktīva kritika??? Personīgs uzbrauciens. Nešujies, ar autori viss ok, bet tev gan garīga rakstura problēma....

niknajam klau, tu varētu komentēt ar savu vārdu un uzvārdu, riebjas cilvēki, kuri tikai anonīmi var apdi*st. Šeit tieši vietā teiciens - par gaumi nestrīdas. Ko tev tā žurnāliste uz varžacīm uzkāpa? Nomierinies gan pāries, visi aizvainojumi pāriet.

Vēl neliela piebilde. Pārdomāju visu šo lietu un gribu uzsvērt, ka mans mērķis nav vērsties ne pret vienu cilvēku personīgi. BET - es nevaru izlikties, ka neredzu, ka teksts ir švaks un nemākulīgs. Un nevaru izlikties, ka man ir vienalga, vai es valsts lielākajā dienas avīzē varu lasīt labus tekstus vai sliktus. Nez kādēļ mūzikā tiek ņemts vērā tas, vai cilvēkam ir talants vai nav? Šķiet, ka pat "Talantu fabrikās" un "Dziedi ar zvaigzni" netiek ņemti cilvēki, kas nevar noturēt meldiņu vai kuriem nav balss. Kaut arī par to personu citām īpašībām un spējām reizēm varētu šaubīties, taču muzikālā dzirde un balss tomēr laikam tiek uzskatīta par nepieciešamu priekšnoteikumu, lai viņi vispār nokļūtu uz skatuves. Kāpēc vārda māksla tiek uzskatīta par mazāk svarīgu? Kāpēc pie rakstīšanas respektablā avīzē ar tūkstošiem cilvēku lielu auditoriju tiek pielaisti cilvēki, kam nav "valodas dzirdes", t.i. valodas izjūtas?... (Un es domāju, ka te nebūtu vietā teiciens par gaumi, par kuru nestrīdas..) Man diezgan daudz nācies saskarties ar dažādiem tekstiem, un es uzdrošinos teikt, ka drusku tomēr "pazīstu drēbi". (Un nez kādēļ, lasot britu vai amerikāņu lielākos laikrakstus, man nekad nerodas sašutums un aizkaitinājums par švaki uzrakstītu tekstu un neveikli lietotiem valodas līdzekļiem?... Vai tiešām tikai tāpēc, ka viņiem ir daudz vairāk iedzīvotāju un līdz ar to vairāk potenciālo žurnālistu, tāpēc ir iespējams izvēlēties labākos no labākajiem?...)

Es teikšu kā Staņislavskis: "Ņeverju!!!"... Katrs teikums tik tizls, katrs nākamais tam piekabināts tik neveikli un neloģiski, ka zūd jebkura vēlēsanās just līdzi aprakstītajiem tēliem. Nu kas jums tur ir, visi redaktori apšauti, vai?... Un kas autorei par vainu - vai tiešām bērnībā grāmatas nav lasītas, skolā sacerējumi nav rakstīti, ja ar vārda mākslu tik švaki iet? (Vai tas traktorists ar savām kotletēm pārāk dziļi sēž gēnos?...) Bet kāpēc tādā gadījumā jāiet strādāt par žurnālisti?...

Sievieshu diena ir ok, taa ir starptautiska, taa atgaadina (arii) par sievieshu emancipaaciju visaa pasaulee. Tachu pilniigi nepienjemams ir tas, ka daudzi veel atceras "viirieshu" dienu - 23.februaari - kas ir okupantu armijas diena. Arii daudzi latvieshi to veel piemin. Shie mankurti ir pelniijushi muusu nicinaajumu.

Esmu sieviete un man patīk šie svētki. 8.marts man asociējas ar nosacītu robežu, kad garā, tumšā ziema aiz muguras un sācies pavasaris. Un kāpēc gan to nenosvinēt?

Tā ir diena, kad var apsveikt ne tikai mātes, bet arī draudzenes, māsas, darba kolēģes, kaimiņienes. Arī mātei apsveikumu nekad nevar būt par daudz. Bez tam ir taču ļoti daudz sieviešu, kuras nekad nekļūs mātes /pat ja to ļoti gribētu/ - kāpēc nevarētu būt atzīmējama diena, kurā arī viņas justos līdzvērtīgas?

Nu taču beidziet tos KOMUNISTU laikus celt ,domājat par Latviju.