Pie mūsdienu cilvēka radītajiem pasaules brīnumiem — mākslīgajām salām, kas no putna lidojuma augstuma paveras skatienam palmas un pasaules kartes formā. Redzot priecīgos, atpūtušos, dažādās valodās runājošos ļaudis vaļojamies komfortablajās un stilīgajās viesnīcās un pludmalēs, vakariņojam pasaulslavenajā Gordona Ramzija restorānā vai izvēlamies Ziemassvētku dāvanas emirātu lielākajā tirdzniecības centrā Mall of the Emirates, kur centrālajā hallē pie koši greznotas Ziemassvētku egles tirgo vairāk nekā 300 metru garu Ziemassvētku labdarības pīrāgu, šķiet, esmu nonākusi saules un labklājības oāzē un tai nav daļas gar pasaules finanšu un biznesa krīzi.
Ar airBaltic tiešo reisu nonākot galā, ir jau satumsis, un Dubaija, šis patlaban populārākais un vērienīgākais mūsdienu biznesa un tūrisma centrs Apvienotajos Arābu Emirātos, sveic mūs vakara gaismās. Pirmais, pie kā apstājas skatiens, protams, ir daudzie pēdējos septiņos gados saceltie, efektīgi mirdzošie debesskrāpji. Pazīšanas zīmes liecina, ka tajos mājo bankas un pasaulē vadošie auto, pulksteņu, mūsdienu tehnoloģiju un citi zīmoli. Cēli tālumā vīd silueta dēļ par Buru iesauktās slavenās 321 metru augstās vienīgās septiņzvaigžņu viesnīcas siluets — Dubaijas vizītkarte, kuras tēls atbilst neoficiālajam nosaukumam.
Tiklīdz ierodies pilsētā, kas dižojas ar septiņiem pasaules brīnumiem (no mākslīgo salu arhipelāgiem līdz topošajam pasaulē augstākajam tornim un kalnu slēpošanas paradīzei milzu lielveikala Mall of Emirates iekštelpās), pārsteidz attīstības dinamiskais vēriens. Kur vien lūkojies — celtņi, rit būvdarbi. Pirms pāris nedēļām Dubaijā atklāts pasaulē vislielākais lielveikals. Šķiet prātam neaptverami, ka pilsētā ar tik pārliecinošu mūsdienu pasaules megapoles seju ir tikai miljons un 700 tūkstoši iedzīvotāju!
VIESMĪLĪBA UN STINGRĪBA
Jau Dubaijas lidostā, kur līdzās arābiem musulmaņu tradicionālajā apģērbā rosās indieši, pakistānieši, ķīnieši, filipīnieši, afrikāņi, eiropieši, jūtams, cik būtiskas korekcijas dinamiskā attīstība ievilkusi iedzīvotāju etniskajā sastāvā. Jautājot saņemu atšķirīgas atbildes, taču varu secināt, ka labi ja piektā daļa Dubaijā sastapto ļaužu ir vietējie. Mūsu galvenā gide lietišķā un apburošā Samanta Vuda ir no Kipras.
Iesēdinot mūs busiņā, viņa vispirms parūpējas, lai ikvienam tiek vēss, mitrs dvielītis un atdzesēta minerālūdens pudele. Tas izrādās obligāts rituāls, bez kura te vispār nesākas kustība. Komforts, pie kura ātri pierod.
Mūsu pirmā pietura ir pieczvaigžņu viesnīca Džumeiras pludmalē, kas vasarīgi siltajā vakarā sagaida greznā Ziemassvētku rotā un piedāvā… atpūtu, atpūtu un vēlreiz atpūtu. To sākam ar vakariņām izsmalcinātajā itāļu restorānā BiCE, kura nosaukums godina Beatričes Rudžēri, restorāna vēsturiskās aizsācējas Milānā, vārdu. Viņa XX gadsimta sākumā mīļi dēvēta par Bici. Kad viesmīļi atnes priekšēdienu — neparasti plānu, košu un garšīgu liellopu jēlgaļas karpačo, ko mūsu acu priekšā artistiski garnē ar krāsainām Venēcijas mērcītēm, — pat zvēra ēstgribu pārvarētu vēlme vispirms iemūžināt šo skaistumu. Bet milzīgiem eksotiskiem pūšaminstrumentiem līdzīgās rokas dzirnavas, kurās viesmīļi un viesmīles tieši virs mūsu šķīvjiem samaļ piparus, ir teatrāls šovs, sakņots gadsimta tradīcijās.
Ja paliktu ilgāk, veselos deviņos viesnīcas restorānos varētu izbaudīt maltītes visdažādākajām gaumēm — tiek piedāvāta gan arābu, gan latīņamerikāņu, gan eiropiešu un austrāliešu virtuve. Bet ir jādodas tālāk, paspējam tikai nedaudz pagozēties pirmspusdienas saulē pludmalē, kuras krastā rindojas modernas augstceltnes. Viesnīcas teritorijā tā piedāvā īpašu komfortu, arī baseinu. Jūras viļņi gan vilina vairāk. Izpeldēties un vākt izskalotos gliemežvākus blakusesošajā publiskajā pludmalē pilsētnieki ierodas uzreiz pēc saules lēkta. Un kāpēc ne, ja pludmale un auto stāvvietas šeit ir bez maksas? Turklāt, dodoties peldēties, apģērbu un somu droši var atstāt krastmalā — šajā zemē nezog, lai arī viesstrādnieki celtniecībā te saņemot tikai ap 40 eiro mēnesī! Tā kā viņi tiek pabaroti un izmitināti bez maksas, pusi no saviem niecīgajiem ienākumiem viesstrādnieki sūta ģimenēm nabadzīgajās valstīs, piemēram, Pakistānā vai Indijā.
Te ir īstā vieta, kur atpūsties kopā ar bērniem, pat vismazākajiem. "Mūsu zeme ir atvērta, un ikviens šeit ir dāvana," mani laipni pārliecina Ahmeds, kurš veikaliņā Dubaijas garšvielu tirgū pārdod ģimenes uzņēmumā ražotus virtuves traukus. Šajā tirgū esot tirgojies jau viņa vectēvs, bet tēvs biznesu attīstījis starptautiskā mērogā. Ahmeds ir tērpies tradicionālajā sutanā dišdaš un četrreiz dienā skaita lūgšanas. Rīta agrumā — mošejā, pēc tam — jebkurā vietā. Viņš izstāsta, ka arī garos musulmaņu tērpus rada dizainers un tie var būt pat ļoti grezni. Tie maksājot no 100 līdz pat 6000 dirhemu. Musulmaņu sievietēm šajā zemē tagad atļauts gan studēt, gan strādāt — ja vien pašas to vēlas. Ar savu vienīgo nesen apņemto sievu Ahmeds esot iepazinies koledžā. "Mēs nebūtu apprecējušies, ja kopā nestudētu," viņš atklāj.
Tomēr arī šajā atvērtajā pasaulē plāni klāsies tam, kurš
iedomāsies pludmalē vai uz ielas uzsmēķēt, iemalkot alkoholisku
dzērienu vai skūpstīties. Par to šajā mūsdienīgai attīstībai
pretimnākošajā islāma zemē stingri sauc pie kriminālatbildības.
Visiem mutē joprojām ir nesenais skandalozais atgadījums ar britu
pārīti, kas par maigošanos pludmalē samaksāja ar trim mēnešiem
cietumā, soda naudu — tūkstoš dirhemu (ap 140 latu), atlaišanu no
darba un izraidīšanu no valsts. Gan pa busiņa logu, gan vienīgajā
pastaigā pa līča krastmalu Dubaijā nemanu nevienu spēļu zāles vai
kazino izkārtni. Arī azartspēles šajā apvienotajā arābu valstī ir
aizliegtas.
ZEM JŪRAS SPĀRNIEM
Smilšainais liedags neapšaubāmi ir Apvienoto Arābu Emirātu kūrortu
priekšrocība. Gaisa temperatūra te ziemas mēnešos neuzkarst vairāk
par 30 grādiem. Vasarā, kad tā mēdz uzkāpt līdz + 47, gan te nav ko
meklēt, lai kā vilinātu viesnīcu cenu kritums.
Šodien Apvienotie Arābu Emirāti ir ne tikai naftas bagātību svētīta zeme, bet arī vilinoša beznodokļu biznesa, tirdzniecības, iepirkšanās, tūrisma un atpūtas paradīze. Mums bija laime to skatīt un fotografēt arī no putna lidojuma astoņvietīgā Seawings lidmašīnā, kurai par skrejceļu kalpo ūdens klaids. Tāpēc jau to sauc par jūras spārniem. Lidojums, kura pasažieru vidū obligāti jābūt vismaz vienai sievietei (līdzsvaram!), ir ne vien īpaša, ekskluzīva izklaide, bet arī ātrākais veids, kā tikt uz kūrortiem pārējos emirātos. Mūs tā no debesskrāpju pilsētas aizvizināja uz Rāselhaimu — miera ostu ar klusu kūrorta pludmali pelēkbrūnu kalnu sienu ieskautā līcītī. Pasauļoties šeit nav laika, jo ierodamies krēslas stundā un no rīta jau dosimies prom. Jūras tuvumu sajūtam, baudot lieliskas vakariņas restorāna Waterbreaker brīvdabas terasē. Saules gaismā to ieraugām, atgriežoties turpat uz brokastīs.
Pēc tām mūs palutina ar spa jaukumiem. Izvēlos Bali masāžu, ko ar maigām, bet spēcīgām rokām prasmīgi veic jauka būtne no Bali salas. "Jūtos kā pilnīgi cita sieviete," mana lietuviešu kolēģe Inga svētlaimē staro, pēc Taizemes masāžas iemalkodama svaigu augļu sulu.
Taču arī lepnās viesnīcas nav pasargātas no parastām likstām. Kad pirms vakariņām grasos atsvaidzināties dušā, pa krānu netek ne ūdens pile. Izrādās — plīsis lielais ūdensvads. Taču tas aizmirstas vakarā, kuru kopā ar mums pavada viesnīcas direktors Hākons Gārders Larsens. Ziemeļnieka vārds un izskats nemaldina — viņš ir norvēģis. Iepriekš strādājis… Kairā. "Dzimtenē es droši vien līdzīgos amatos pelnītu vairāk, taču man svarīgāka ir interesanta dzīve. Uz Kairu un Rāselhaimu mani vilināja izaicinājums," viņš atzīst. Omulīgo vakaru pie jūras, kas neredzama šalc tumsā lejpus akmeņu krāvuma, manām kolēģēm no Igaunijas traucē uzmācīgi moskīti. Par laimi, manu asiņu tiem nekārojas. Igauņu žurnālistes tiek glābtas ar aerosolu pret moskītiem.
KO SLĒPJ PALMAS SERDE
Pieklājīgi kluss, bet noteikts klauvējiens pie durvīm. Viesu apkalpotājs indietis Surešs atnesis manu pasi, kas ierodoties atstāta dokumentu noformēšanai viesnīcas reģistratūrā. Vai viešņa ko vēlas? Varbūt jums garšo šokolāde? — viņš sirsnīgi smaida un iedāvina glītas, mazītiņas šokolādes tāfelītes. Surešs nevairās no sarunas. Uzzinu, ka viņš pirms sešiem gadiem ieradies no Dienvidindijas un par darbu mēnesī saņem 200 eiro. Surešs nesūdzas, jo pēc līguma viņam bez maksas nodrošināta arī dzīvesvieta un ēdināšana. Reizi divos gados darba devējs sedz arī aviobiļeti atvaļinājumam dzimtenē. Tā šajā valstī esot pašsaprotama lieta. Tāpat kā tas, ka no algas neatvelk nodokļus. Toties pensija gan esot jākrāj pašam.
Rāselhaimas kūrortā ar acīmredzamu darba prieku strādā speciālisti no dažādām zemēm: piemēram, nesen darbā pieņemtā saulaini laipnā spa centra vadītāja atbrauksi no Rumānijas un ir apmierināta ar izvēli.
Atpakaļceļā caur busiņa logu apskatām arī Šārdžas un Fudžairas emirātu skarbo, kalnaino tuksneša dabu. Uz īsu brīdi piestājam augļu tirgū tieši ceļmalā, kur tiekam pacienāti ar mūsu acu priekšā atskaldītu, mazliet rūgtenu palmas serdi. Uz Emirātu visbagātāko pavalsti un galvaspilsētu Abū Dabī mūsu nelielās žurnālistu grupiņas ceļš šoreiz neved, un tikai vienreiz jūras braucienā ar ātru motorlaivu mēs aiztraucamies gar naftas torņiem. Mērķis ir piekraste kaimiņvalsts Omānas tuvumā, kur snorkelējot siltajā ūdenī kolēģi apbrīno milzīgu bruņurupuci.
Dubaijas garšvielu tirgū beidzot kaut ko nopērku. Atzīstos, biju
par slinku, lai īsajā laika sprīdī censtos izdibināt, kam
paredzēti, piemēram, kaltētie rožu pumpuriņi (tikai vēlāk uzzinu —
ar tiem dekorē tēju). Mans guvums ir svaigi žāvētas dateles, kas
teju pašas kūst mutē, un grubuļainiem, krāsainiem akmentiņiem
līdzīgas šokolādes konfektītes cukura glazūrā — jūras akmentiņi
arābu gaumē. Bet neprasiet, cik dirhemu par tiem izdevu, pirms tam,
saprotams, pakaulējoties. Tik īsā laikā nav īsti iespējams noteikt,
cik kas maksā un kas ir lētāk vai dārgāk nekā Latvijā. Cik,
piemēram, maksātu pusdienas kādā ātrās apkalpošanas ēstuvē? Vai
tādas tur ir? Tas gan ir fakts, ka ar taksometru no lidostas līdz
pilsētai var nokļūt krietni lētāk nekā Rīgā. Dubaijā ar skubu tiek
būvēts arī ielu vilciens, kas krasi uzlabos sabiedriskā transporta
kustību. Braucot ar pilsētas autobusu, esot jārēķinās ar krietni
ilgāku, līkumaināku ceļu, tāpēc vietējie lielākoties brauc ar
personisko auto. Saprotams, arī benzīns šeit ir lēts.
STILĪGĀ MINIMĀLISMA KOMFORTS
No laiskas pludmales horizontāles lietišķi eksaktā vertikālē nonākam biznesa viesnīcā Hilton Dubai Creek. Ievērojamā arhitekta Karlosa Ota — Parīzes Bastīlijas operas arhitektūras autora! — meistardarbs. Eleganti atturīgā stiklā un metālā veidotā astoņpadsmit stāvus augstā viesnīca atrodas tieši Dubaijas biznesa sirdī — tikai piecu minūšu braucienā no pilsētas centra un desmit minūšu braucienā no starptautiskās lidostas, un — pusstundas attālumā no Džumeiras pludmales, kuru ceļojumā iepazinām pirmo. Viesnīca ir pavisam jauna, atklāta 2001.gadā un valdzina ar īsti XXI gadsimtam atbilstošu stilīgu un arī ļoti ērtu, funkcionālu minimālismu. Elegantajā interjerā izmantotā melnā krāsa (ieskaitot vannas istabu) itin nemaz nedara apkārtni tumšu un smagu. Te ir viss, kas vajadzīgs darbam: ik istabā ne tikai interneta pieslēgums, bet arī faksa aparāts un printeris. Caur stikloto ārsienu (lielformāta logu!) paveras lieliska pilsētas panorāma. Bet vēl iespaidīgāks skats aplūkojams no atpūtas un skatu terases uz 14.stāva jumta. Vizuālo baudu te var apvienot ar atsvaidzinošu peldi jumta baseinā!
Viesnīcas īpašais lepnums ir Verre — britu pasaulslavenā pavārmākslas ģēnija Gordona Ramzija restorāns, kurš jau gadiem atzīts par labāko Dubaijā. Šis ir pirmais Ramzija restorāns ārpus Apvienotās Karalistes, un vakariņas, ko sākām ar burvīgu, maigu sēņu kapučīno paša viesnīcas direktora Maika Nalborčika sabiedrībā, patiešām bija īsts garšas un izziņas piedzīvojums. Interjera atturīgais dizains ir perfekta vide, kur uzmanības centrā ir tieši ēdiens un ēdiena kultūra. Izsmalcinātas delikateses viesmīļi servē kopā ar saistošu vēstījumu, no kā gardie ēdieni tapuši, — tieši tas padara vakaru neaizmirstamu. Mielošanās starplaikā mums pat dod iespēju ielūkoties restorāna virtuvē, kuras pārsteidzoši nelielajās telpās šefpavāram Metam Pikopam paklausa 35 darbinieku komanda. Viņš Londonā strādājis kopā ar Ramziju, līdz 2005.gadā ieradies Dubaijā pavadīt atvaļinājumu un acumirklī iemīlējis vietējo kultūru un klimatu. Strauji pieņemto lēmumu pārcelties uz Dubaiju Pikops sauc par lieliskāko izvēli savā dzīvē.
Dubaijas Verre nekas nenotiek bez Ramzija ziņas, viņš regulāri ierodas visu pārbaudīt un nogaršo katru mērcīti. Kaut arī laipni atklāts, Ramzija virtuves brīnums tomēr paliek valdzinošs noslēpums, bet nelielās, taču sātīgās porcijas pat žēl aiztikt, jo tās ir arī vizuāls mākslas darbs, piemēram, no jēra gaļas gatavotais Ramzija firmas ēdiens vai karameļu suflē ar Bailey"s liķiera saldējumu. Garšīga un gaumīga daile sajūsmina arī mūsu pēdējā lenčā tā dēvētajā Stikla namā tajā pašā viesnīcas stāvā. Un tad jau busiņš mūs ved uz lidostu. Vēl pēdējo reizi izbaudām viesmīlīgās rūpes — minerālūdeni un obligāto vēso, mitro salveti. Pēdējo Rīgā vairs noteikti nevajadzēs.
Autore bija airbaltic un Hilton viesnīcu rīkotā preses brauciena viese