Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Inese Lūsiņa

Varbūt labāk kosmodromu. Saruna ar Intu Dālderi(26)

Nevis kur, bet par kādu naudu būvēt koncertzāli Rīgā. Šāds ir īstais jautājums. Ja naudas valsts budžetā nav, strīdiem par vietu nav jēgas. Ir visas pazīmes, ka arī šobrīd pieejamie 23 miljoni no Eiropas fondiem var tikt novirzīti citur, – atzīst Finanšu ministra padomnieks, kādreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis. Viņš iesaka lūkoties lētāku, reālāku alternatīvu virzienā, pārbūvējot Dailes teātra vai Rīgas Kongresu nama zāli un neaizmirstot atrisināt mūziķu zemā atalgojuma problēmu. Bet vissvarīgākais ir brīdināt, ka koncertzāles projektam grasās atņemt vienīgo pieejamo finansējumu.

Izdoti izcilākie Valda Zariņa ieraksti

Pie klausītājiem visā pasaulē gan fiziskā CD dubultalbuma formātā, gan virtuālajās platformās nonācis nacionālās ierakstu kompānijas Skani izdotais albums ar leģendārā latviešu vijolnieka, ilggadējā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertmeistara Valda Zariņa (1942–2018) izcilākajiem vēsturiskajiem ierakstiem.

Bez kaislībām nevar(31)

Jaunā Operas valdes sastāva nosaukšana nevarēja neizraisīt viļņošanos, lai kāda būtu konkursa komisijas izvēle. Vai nav līdzīgi kā ar lomu sadali izrādē?

Dzīves dziesma piecos gredzenos(6)

Latvijā ir ārkārtīgi daudz vietu un durvju, pie kurām ir vērts pieklauvēt, uzsver diriģents Sigvards Kļava (56). Noslēdzis vērienīgo Latvijas gredzena ciklu, viņš strādā jau ar jaunām idejām un cer, ka arī ilgi marinētā izšķiršanās par koncertzāli Rīgā ies uz priekšu

Mūsu laika hronika

Gidona Krēmera un domubiedru projekts Mečislava Veinberga simtgadei

Piedāvājums, kādu citur neatrast

"Dzintaru koncertzāle ir ne tikai Latvijas senākā un tradīcijām bagātākā koncertzāle, bet šobrīd arī viens no Eiropas nozīmīgāko vasaras mūzikas notikumu epicentriem. Kopīgi ar citiem pasākumu producentiem esam sagatavojuši programmu, kādu neatradīsiet nevienā pasaules koncertzālē vai festivālā," teica Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis, iepazīstinot ar šīs vasaras koncertsezonu.

Vienas zvaigznes daudzās dzīves(11)

Mana Grammy balva ir savējo, Latvijas cilvēku, mīlestība, saka spožā operzvaigzne Marina Rebeka, kuras neatkārtojami skaisto balsi un dziļi patiesos mūzikas lasījumus ir iemīlējuši klausītāji visā pasaulē. Tāpēc māksliniecei uzstāšanās dzimtenē vienmēr ir ļoti īpašs un abpusēji gaidīts notikums.

Simfoniķi, bigbendi, pianisti un Latvijas gredzens

Rīgas festivāls, ko aizvadītajā svētdienā uzsāka Jeruzalemes simfoniskā orķestra vieskoncerts Andresa Mustonena vadībā, turpināsies līdz 21. jūnijam, piedāvājot emocionāli piesātinātu skaņu paleti no romantisma līdz džezam.

Kupli, skanīgi sazarojies koks(5)

Savu ceturtdaļgadsimta jubileju Rīgas Doma kora skola (RDKS) atzīmēs ar krāšņu, multimediālu koncertu Ķīpsalas hallē 25. maijā plkst. 19. Vērienīgā programmā, kuras mākslinieciskais vadītājs ir diriģents Mārtiņš Klišāns, režisors Juris Jonelis un scenogrāfs Didzis Jaunzems, vienuviet pulcēsies Latvijas spilgtākie atskaņotājmākslinieki un izcilie RDKS kolektīvi.

Mūzikas svinības, tiekoties dzimtenē

Komponista Tālivalža Ķeniņa 100 gadu jubilejas atcerei veltītu kamermūzikas koncertu Sarunas ar dzimteni Rīgā un Saldū sniegs jaunie, spožie, daudzviet pasaulē koncertējošie latviešu mūziķi – vijolniece Laura Zariņa, čelliste Gunta Ābele, pianiste Elīna Bērtiņa un klarnetists Egīls Šēfers. Šī programma vispirms skanēs Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē šovakar, 22. maijā, plkst. 19.00 un pēc tam arī Saldus Mūzikas skolā 24. maijā plkst. 18.00. Šie koncerti vienlaikus būs Guntas Ābeles jaunā solo CD/videoalbuma Magnificello atvēršanas svētki. ​

Daudz iespēju pārdomāt, kas ir mīlestība

Franču komponista Fransisa Pulenka dedzīgi rakstītā opera Karmelīšu dialogi (1956) vēsta par karmelīšu mūķenēm, kuru šīs zemes gaitas vardarbīgi aprāvās uz ešafota Franču revolūcijas laikā 1794. gadā.

Brāmsa romantiskā poēzija

Savas trīspadsmitās sezonas noslēgumkoncertos 17. maijā Lielajā ģildē un 18. maijā Latgales vēstniecībā Gors Sinfonietta Rīga tiksies ar ievērojamo Šveicē dzīvojošo argentīniešu pianistu Nelsonu Gerneru, ielūkojoties Johannesa Brāmsa mūzikas romantismā aiz orķestrim ierastā un komfortablā klasicisma robežām.

Meklējumu takas jaunās mūzikas mežā

Vairāk nekā trīsdesmit koncertvietās Igaunijā laikmetīgās mūzikas festivālā World Music Days /Pasaules mūzikas dienas no 1. līdz 10. maijam varēja klausīties visdažādāko pasaules zemju komponistu mūziku – 170 skaņdarbu dažādos žanros

Dejas inženiera pareizā formula

Dejas balvas par mūža ieguldījumu saņēmējs Uldis Šteins par to, kā būtu organizējami Dziesmu un deju svētki un kāpēc viņam nepatīk "projekti" un "koncepcijas".

Labs un resns. Jāņem!(5)

Jau kopš pirmajiem radošajiem soļiem koris Ave sol bija īsts brīnums. Ar talantu, uzņēmību un neatlaidību Imantam Kokaram izdevās savu lolojumu spoži apliecināt arī aiz dzelzs priekškara, kur koris ļoti strauji ieguva pasaules slavu. Bet kas notika aiz kulisēm un kas no piedzīvojumiem ar kori palicis prātā tā bijušajiem māksliniekiem?

Portālā Diena.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Tās uzkrāj anonīmus datus par vietnes apmeklējumu, tādējādi palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot portālu, Jūs apliecināt, ka piekrītat šo sīkdatņu izmantošanai, kā arī to iespējamai nodošanai trešajām pusēm. Piekrišanu var atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes Jūsu ierīcēs.