Tā sagadījies, ka valsts augstākā apbalvojuma mūzikā – Lielās mūzikas balvas (LMB) – statuete laureātu rokās gūla faktiski vienā nedēļā ar Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu Zelta mikrofons (pasniegšanas ceremonija notika 28. februārī Ventspilī) un nesen dibināto mūzikas industrijas balvu Gamma (ceremonija notika 5. martā Rīgā). Pērn LMB pasniegšanas koncertceremonija pirmo reizi notika ārpus galvaspilsētas – Liepājas Lielajā dzintarā –, savukārt šā gada 6. martā pasākumu uzņēma koncertzāle Cēsis.
Vērojot Latvijas mūzikas dzīvi, atliek vien apbrīnot, cik tā ir notikumiem blīva. Ekonomiskās krīzes nāk un iet, bet mūzika turpina skanēt. Pateicoties aktīvai Latvijas mūziķu un reģionālo koncertzāļu darbībai, koncertu kļūst arvien vairāk, žūrija gluži fiziski nespēj visur būt klāt. Konkurence uz nokļūšanu esošajās astoņās Lielās mūzikas balvas kategorijās ir milzīga, turklāt risinās dažādās žanru svara kategorijās. Jaunpienākusī, džezam veltītā kategorija un šīs jomas pārstāvja Eduarda Rediko uzvara kategorijā Gada jaunais mākslinieks ir loģiska, rādot Latvijas labās džeza izglītības augļus.
Nav jēgas atkārtoti uzskaitīt visus LMB laureātus. Atmiņā paliks spilgtie Cēsīs piedzīvotie priekšnesumi, it īpaši mecosoprāna Zandas Švēdes siltā balss Gustava Mālera dziesmas Es esmu zudis šai pasaulei lasījumā kopā ar pianistu Reini Zariņu. Kamermūzikas blokā izcēlās gan čellistes Magdalēnas Ceples solo, gan tenora Mārtiņa Šmauksteļa un pianistes Ilzes Ozoliņas niansēti izpildītie Annas Veismanes cikla Četras dziesmas ar Kārļa Skalbes vārdiem fragmenti. Klausītājus aizkustināja goda balvas laureāta komponista Georga Pelēča maigi dvēseliskais Plaukstošais jasmīns vijolnieka Gidona Krēmera, vibrofonista Andreja Puškareva un Kremerata Baltica sniegumā, spožais trompetista Kristiana Kalvas solo, Raimonda Paula kordziesmas Dārzs ziemā izsmalcinātais skanējums kora Kamēr... sniegumā un Raimonda Paula aizraujošais Presto pianista Matīsa Žilinska, vijolnieka Daniila Bulajeva un kamerorķestra Davinspiro Camerata vijolnieku unisonu sprintā.
Koncertceremonijā bija vēl daudz pērļu – iespaidīgais fragments no Latvijas Nacionālā baleta vadošās solistes Elzas Leimanes veidotā un ar kolēģiem izdejotā baleta Vārna un komponista Jēkaba Jančevska Lux Aeterna, kas izskanēja maestro Imanta Rešņa piemiņai. Enerģijas un virtuozitātes virsotne tika sasniegta Dobrinkas Tabakovas dubultkoncerta Together Remember to Dance un visa LMB koncerta finālā pianistu Reiņa Zariņa un Daumanta Liepiņa, diriģenta Normunda Šnē un Sinfonietta Rīga sniegumā. Sen zināmā Lielās mūzikas balvas zīme – Jura Karlsona Fanfaras – skanēja jaunā aranžējumā orķestra Rīga pūtēju sastāvam.
Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ceremonija bija pirmo reizi atvērta publikai ar biļetēm un priecēja ar sirsnīgo atmosfēru Cēsīs, bez pompozitātes, elitārisma un snobisma pieskaņas. LMB naudas prēmija gan palikusi nemainīga – 1500 eiro (neto). Šajā ziņā nav ar ko lepoties, taču sudraba statuete tagad izmaksā vairāk kā trīstik dārgi nekā pērn, jo sudraba cenas lēciens ir no 800 eiro par kilogramu 2025. gadā uz 2800 eiro šogad. Nosveriet to!