Analogi vēži digitālās kulītēs – ar šādu moto šodien Rīgā (Oskara Kalpaka bulvārī 4) norisināsies Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes organizētā ikgadējā Krišjāņa Barona konference. Šogad tā ir veltīta Krišjāņa Barona 190. dzimšanas dienas, Latvju dainu izdošanas noslēguma 110. gadadienas un Pētera Šmita sastādīto Latviešu pasaku un teiku simtgades godināšanai. Kā veidojies sabiedrības priekšstats par «Dainu tēvu, sirmo latviešu garamantu glabātāju»? Ko Krišjānis Barons labojis Dainu skapī ievietotajās lapiņās? Ko mums vēsta iesūtītāju un teicēju informācija par Pētera Šmita Latviešu tautas pasakām un teikām? Ko par pasauli un latviešiem stāsta Jurjānu Andreja sakrātie Tautas mūzikas materiāli? Šīs ir dažas no tēmām, par kurām vēstīs zinātnieki šajā konferencē.
Otrā dzīve
Konferences mērķis ir aktualizēt vēsturisko folkloras tekstu korpusu pētniecību mūsdienās. To krāšana aizsākās jau XIX gadsimta sākumā, bet institucionāli organizētā un sistemātiskā veidā – kopš 1924. gada, kad dibināta Latviešu folkloras krātuve (LFK). Laika gaitā sakrāti vairāki miljoni folkloras tekstu. «Folkloras tekstu digitalizēšana ir devusi tiem otro dzīvi,» šī gada konferences moto atšifrē viens no tās organizatoriem LFK pētnieks Sandis Laime. Viņš vērš uzmanību uz to, ka digitalizētie tekstu korpusi pētniekos raisa jaunus jautājumus, ļauj plašāk vai citādi paskatīties uz it kā zināmiem faktiem un liek kritiskāk izvērtēt folkloras tekstu krājumu veidošanos, ko ietekmējuši dažādi faktori: vēsturiskie apstākļi, tai skaitā ideoloģija, aktuālās zinātniskās teorijas, finansējuma pieejamība, tehnoloģiskās iespējas, vācēju un pētnieku individuālās intereses, zināšanas, uzskati un citi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 31. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00