Priekš izstādes tika izveidota īsfilma. Tā palīdzē vizuāli un emocionāli pieejamā veidā dokumentēt mākslinieces skatījumu uz sabiedrību, kas veidojis izpratni par ikdienas dzīves attēlojumu mākslā. Tā aktualizē Latvijas dokumentālās fotogrāfijas vēsturi un parāda, kā personisks skatījums kļūst par kolektīvu kultūras atmiņu, atklājot sociālo vidi, kas pastāvēja Rīgā 20. gadsimta otrajā pusē, ļaujot jaunākām paaudzēm saprast laikmeta pieredzi caur mākslas prizmu.
«Parasti bija tā: visi kvernēja Kazā. Atnāca Māra Brašmane ar fotoaparātu – un mēs kļuvām modeļi. Bijām ļoti paklausīgi un ļoti radoši modeļi,» grāmatā Nenocenzētie. Alternatīvā kultūra Latvijā. 20. gadsimta 60. un 70. gadi raksta tās sastādītājs Eižens Valpēters. Māras draugi un paziņas, kas pulcējās Vecrīgas kafejnīcās Kaza (Sputņiks bija tās oficiālais nosaukums) un Putnu dārzs, un kuru neliela portretu izlase skatāma šajā izstādē, bija sešdesmito gadu radošo jauniešu loks, viņu vidū arī mākslinieki, dzejnieki un citi, kas piederēja pēckara paaudzes brīvdomīgāko personību un alternatīvās kultūras videi. «Tas loks bija raibs, ļoti dažādi ļaudis. Man ir laimējies, ka es biju blakus un ka viņi ļāva man mierīgi fotografēt,» pieticīgi atzīst Māra Brašmane pati.
Izstādes kurators Kristians Fukss.