"Cerams, ka šoreiz tiks izaudzināts brašs klinšu ērgļa mazulis," saka Slīteres ornitologs. Latvijā ligzdo ne vairāk kā 5-10 klinšu ērgļu pāru, turklāt visas zināmās ligzdas atrodas Latvijas austrumdaļā. Vēl XIX gadsimta sākumā klintnieks Kurzemē bija parasts ligzdotājs, bet pēdējoreiz tas te redzēts ligzdojam 1899.gadā Popes apkārtnē.
Latvijai tuvākā vieta, kur var runāt par lielu klinšu ērgļu skaitu, ir Zviedrijas salas, stāsta Slīteres nacionālā parka zoologs Vilnis Skuja. Tur to skaits ir audzis. Tas ļauj cerēt, ka agri vai vēlu lielajiem ērgļiem būtu jāsāk vairāk ligzdot arī Kurzemes galā.
Ziemā Ziemeļkurzemē klinšu ērgļi ir redzami diezgan bieži. Tie klejo gar Baltijas jūras piekrasti un arī tālāk no krasta. Ziemeļkurzemes mežu masīvs - Slīteres, Dundagas un Ances meži - klintniekiem ir pietiekami klusa dzīves un barošanās vieta. Te ērgļi var atrast vilku noplēstu un neapēstu dzīvnieku līķus. Klinšu ērglis ir izteikts gaļēdājs ar lielu medību iecirkni - atkarībā no barības daudzuma tas vienam putnam var būt arī desmit kilometru rādiusā. "Tāpēc neko vairāk par vienu klinšu ērgļu pāri Slīterē arī negaidām," saka V.Skuja.
Klinšu ērglis, tāpat kā jebkurš dzīvnieks un cilvēks, ir izteikti slinks, tātad grib ēdamo iegūt ar pēc iespējas mazāku darba ieguldījumu. Ja ziemā tas ir atradis kādu veselu vai pusēstu maitu, tad to ļoti aktīvi izmanto, spēdams īsā laikā pieēst pilnu vēderu. Gaļu ērglis saplūc un ierij guzā. No ārpuses labi var redzēt, kā guza pildās - kakla priekšpusē ērglim veidojas izspīlēts bumbulis. Kad guza pilna, ērglis dodas atpūsties, sēž kokā turpat pie ēdamā vai arī nostāk, un saplūktā gaļa lēnām slīd dziļāk.
Mākslīgās ligzdas ērgļiem Slīterē neliek. "Uzskatām, ka te vajadzētu pietikt koku dabīgām ligzdām," saka V.Skuja. Pirms gadiem 15 te uzstādītas dažas mākslīgās ligzdas, kurā varētu ligzdot lielie ērgļi, taču tajās neviens nav ligzdojis. Biežāk nekā klinšu ērgļus Slīterē var novērot jūras ērgļus. Neviens ligzdotājs gan neesot atrasts.