Tādu dabiski saimniecisku kombināciju kā naudas un pavasara trūkums spētu izturēt tikai viena ļaužu grupa - bļitkotāji. Viņupēc upes varētu cauru gadu zem ledus tecēt - ne jaunus ceļus vajadzētu taisīt, ne dārgus tiltus, un vizbulītes būtu vieglāk no saulainās piekrastes pārnest pie tām, kas ēnā. Labi, upes lai tek, kur un kā pašām un laivotājiem patīk, bet dažs labs ezers gan pavasarī atkūst pilnīgi par velti, jo ne tur vasarā ķeras, ne bezvējš pieturas.
Pagaidām, kamēr uz dabisku sasalumu maijā vēl nevaram cerēt, bļitkotājiem viņu karstākā sezona ir daudz īsāka nekā piemiņas dienu nozīmes tulkotājiem. Nekāds "no marta līdz maijam", tikai dažas īsas marta nedēļas, kuru laikā jāpagūst arī pastrādāt - ja vien nesasnieg tik pamatīgi vai krīze nesaveļas tik liela, ka nekur citur, atskaitot zemledus dzīles, vairs nav jēgas meklēt. Lai neizkūst par ātru!