Kā jau varēja redzēt no iepriekšējām bildēm un arī no jaunajiem attēliem, māja patlaban atrodas itkā kartupeļu lauka vidū un diezgan loģiski, ka ejot iekšā/ ārā nepārtraukti tiek ienestas smiltis no āra, kas savukārt piespiež veikt nepārtrauktus uzkopšanas darbus. Nav jau nekas mirstams, tomēr mazliet kaitinoši gan. Taču tāda nu reiz ir privātmājas būvnieka sūrā dzīves daļa un šo krupi atliek vienīgi norīt.
Lai atvieglotu nokļūšanu mājā, jau pavisam drīz ir iecerēts ieklāt celiņu uz galveno ieieju, ko iepriekš traucēja nepabeigtie pazemes darbi un ar tiem saistītie zemes izlīdzināšanas pasākumi. Šonedēļ beidzot zemē tika ierakts elektrības kabelis, kas no pieslēguma punkta uz māju gāja pa virszemi, paslēpts plastmasas caurulēs. Tāpat tika ierīkota lietusūdens savākšanas drenāža, likvidējot pēdējos šķēršļus laukuma nolīdzināšanai.
Tagad atliek vienīgi cerēt, ka zālājs, ko iesēju ap māju būs labāks nekā Rīgas parkos un pavisam drīz tas sazaļos, ļaujot viesistabu vasaras sezonā iznest ārpus sienām, pilnīgākai lauku labumu baudīšanai.
Visiem priecīgus Jāņus!