Labdarības blaknes

un vienmer pietiek pazistamu grutdienju, kam konkretu labu darbinju izdarit. ari ziedoju vien ielas muzikantiem -ja prot spelet

Atbrauc kaadreiz uz Liepaaju, mums te ir loti labs teaatris, dazzas izraades noteikti iesaku noskatiities:)

Lodes pār Brodveju, jā rekomendēju! vērmele, lai neiet, jo tur ir daudz sulīgāki teksti par ar ko tu guli. tur dzer, pīpē un lamājas!:)

žēl, ka Dailes teātrī vairs nerāda Klāras sakarus. man domāt tā lieliski derētu bloga kontekstā par ziedošanos. tik ne naudas izteiksmē. tur tas stāsts daudz skarbāks bija. un ziedojamais objekts ar.

noteikti jāaiziet!

Labprāt apmeklētu Dailes teātri, sen nav būts. Kādu izrādi iesakāt? Runā, ka Lodes pār Brodveju esot laba.

Vērmele sev attiecīgo pseidonīmu arī izvēlējusies - nu vājprāts tas tavs komentārs.. :D Marasms tīrākais.. :D nu pasaki tu man KURAM bija svarīgi lasīt par to, ka autore reiz kādam Dailes teātrī tā jautājusi..?? dierz vai man vai Ilzei vai ro-ro vai nu da jebkuram citam šī raksta lasītājam no šī komentāra kaut kas atlec, diez vai kādu tas satrauc... ieguvi 5min slavas lai izteiktu savu subjektīvo viedokli un pierādītu, ka apmeklē teātri? nu nav man izprotama šī komentāra jēga... visi esam tikai cilvēki, visi daram un runājam ar saviem līdzcilvēkiem ko gribam... "sevi tiesāt ir daudz grūtāk nekā citus" [A.Sent - Ekziperī] tagad izlasi šo un izdomā - vai tu saproti šī citāta jēgu.. vai neesi tiesājusi autori par bargu... [?] aicinu visiem padomāt! *** "hmm" - diev vai arī tev palika labāk nosodot Ilzi, ja viņa centās uzmundrināt... tādi kā šakāļi.. :D man gan jau sen zināms, ka pasauli neizlabošu - taču ar kaut ko jāsāk. :D *** autorei - visu cieņu! malacis!

Protams, ka visu, tai skaitā labu vajag darīt ar mēru un saprātu. Tikai jālūdz tas Kungs, lai viņš mums dod pietiekami daudz sparāta pareizam mēram :) un vispār kādreiz saulainā dienā nemaz nepakautrētos nopirkt divas pudeles alus, apsēsties Rīgas zālājā blakus kādam bomzim, kopā izdzert to aliņu un omulīgi patērgātu par dzīvi. Kaut kā nešaubos, ka uzzināt kaut ko pārdomu vērtu.

... palasīju komentārus un domāju... Tikko atgriezos no Indijas. Dzelzsceļa stacijas ārpusē uz ielas naktī sedēja 3 bērni: pēc skata 1,5 gadiņi, 3 un apm. 8 gadus veci. vecākie brālīši, jaunākā māsiņa. Trīsgadīgais uz muguras stiepa mazo māsu, bet vecākais paunas uz savas muguras. Viņi, ieraugot baltos tūristus, nāca klāt un diedelēja. Es sapratu, ka iedodot jebkru summu naudas, palīdzēt tāpat nevarēšu. Iedevu mango, kas bija somā. Vecākais brālis to ar zobiem sadalīja 2 daļās un atdeva abiem mazajiem. Plati smaidīdami tie ēda saldo augli un skatījās uz mani. Bet es domāju par saviem bērniem mājās un raudāju. Rietumu cilvēkam netrūkst nekā, bet pietrūkst mīlestības. Mēs, šeit Latvijā dzīvodami, nemākam novērtēt dzīvi un visās savās likstās meklējam vainīgos ārpus sevis paša...

Nepārdzīvo, Ieva! Viss, ko tu esi darījusi ir pareizi un labi! Nav vērts nožēlot to kur tu neko vairs neietekmē... Galvenais ir neuzkāpt 2 reiz uz viena un tā paša grābekļa!:)Es arī emu ziedojusi savu mīlestību un enerģiju. Kādas turīgas ģimenes māmiņai priekš mēnesi vecās meitiņas nebija piena ar ko barot. Tā es 7 mēnešus devu savu pienu, kura man pietika abiem bērniem. Savu bērnu baroju līdz 2,3 gadiem. Neprasīju viņiem nekādu atlīdzību. Un viņi arī nedeva, izņemot konfekšu kasti ziemassvētkos:). Ja ziedo, tad jādara tas no sirds, neinteresējoties kas notiks ar ziedojumu. Varbūt cilvēks rīkojoties ar to gūs vērtīgu mācību no dzīves, pat, ja mūsu acīs nauda būs izšķiesta. Visam ir sava jēga.

Es apdedzinājos jau sen, tagad vairs neziedoju publiskos pasākumos (Labestības dienā gan zvanīju), nemetu naudu kastītēs, nedodu uz ielas ubagiem. Visu, ko varu, dodu vienai konkrētai bērnu iestādei, kurā man strādā labi pazīstami cilvēki, par kuriem zinu, ka līdz pēdējam santīmam nauda nonāks tur, kādam mērķim tā paredzēta. Ziedošanas būtība Latvijā ir stipri izkropļota, bieži vien ziedojumi aiziet ziedojumu organizētāju personiskajās kabatās, alkoholā vai narkotikās. Savukārt tajās situācijās, kad ziedotā nauda tiešām varētu palīdzēt cilvēkam pat glābt dzīvību, ziedots netiek, jo cilvēki vairs netic. Tās nav blaknes, tā ir sabiedrības seja. Vēl ļoti daudziem gadiem jāpaiet, lai Latvijā izveoidotos normāla mecenātisma kultūra, jānomainās vēl vismaz vienai paaudzei. Varbūt tieši Jūs varat būt tā žurnāliste, kas to var veicināt? Kā? Nopublicējiet, piemēram, līdz pēdējam santīmam, ar visām tām naudām, ko no Labestības dienas saziedotā paņēma Lattelekom, valsts, orgnanizatori u.t.t. Lai cilvēki redz, kur paliek katrs lats, ko viņi saziedoja. Būs tur arī kāds liels, skumjš moments, jo cilvēki sapratīs, ka reāli tie, kuriem tika ziedots, saņem tikai ap 60 santīmus no katra lata. Paskaidrojiet cilvēkiem, kur paliek pārējā nauda un kāpēc. Tieši šādi izglītojoši raksti veicinās mecenātisma kultūras veidošanos.

Ja ziedošana nav saistīta ar mīļumu, nez vai ir vērts sākt! bet tas ir tikai mans uzskats...

Pieņemu ziedojumus virs 20.00Ls, monētās un saņurcītās naudas zīmēs nepiedāvāt. Spriežot pēc komentāriem šim pasākumam jāizdodas ar kārtīgu peļņu.

varēji taču izmantot iespēju paklusēt. tiešām kauns, ka ir tādas latvietes kā tu

Ieva, neķer kreņķi, lai Vērmele iet pupās..