Līdzcietībai nav sākuma un beigu

Ko čīksti , Ješka! Katrs palīdz kam var, palīdzi Tu kādam, un cits - kādam, katrs kādam, bērnam, dzīvniekam, uz ielas pakritušam bomzim, vārgai kaimiņienei, vienalga kam, un dienas kļūs gaišāka. Jeb Tu dali tos, kam palīdzība vajadzīga, un tos, kas , tavuprāt nekā nav vērti? Nož'ēlojami. Cik bērniem Tu pats esi palīdzējis?

Man arī ir tāda Sise.... Lūgums cienījamajai raksta autorei vairāk rakstīt par šādiem laimīgajiem stāstiem - tādu nekad nevar būt par daudz.

vienmer tik skumigi lasit par tadiem pamestiem un vardzinatiem suniem un tad atkal lidz asaram priecigi par vinu laimigo likteni.

Nekad nespēju saprast: kāds labums un jēga pretstatīt mīlestību pret dzīvniekiem mīlestībai pret bērniem.

Kad cilvēki ar tādu mīļumu un sirsnību stāsta par saviem dzīvniekiem, tas man vienmēr liek aizdomāties par tiem tūkstošiem nosalušu un nevienam nevajadzīgu bērnu, kas vada bērnību Latvijas bērnunamos un, ka viņu smiekli un pieķeršnās neuzrunā cilvēkus, kuriem ir laba sirds un materiālas iespējas. Zinu daudzus labus cillvēkus, kas starp dzīvnieku un cilvēkbērnu savu sirdi atdod sunītim.

es ar vienmēr domāju, būtu man māja, tad , kad vajadzētu izvēlēties sargu, ņemtu tikai no patversmes un vairākus...bet tā kā pagaidām ir dzīvoklis, tad pagaidām ir kaķis :)

Lieliski cilvēki!

Būtu mēs vairāk tādi...

Cik labi, ka tādi cilvēki ir visapkārt!

Un mulki tie, kas vinam neuzticeejaas un neieveleja EP. Vienkarsi labs cilveks, un tas musdienu politikim ir rets raksturojums...

kā politiķis kādā tikšanās reizē VIA Lejiņš mani pilnībā nepārliecināja, pārāk lobēja Rietumus, bet, kad izlasīju šo rakstu , viņa akcijas manās acīs stipri cēlās -jo tas ko šī ģimene darījusi suņuku labā - ir nesavtīgi. Paldies.