Steidzu vilkt goda drānas, meklēju kaut kur novietoto kaklasaiti un atceros – pavisam piemirsu iegādāt mazos rožu ziedus, lai mūsu ceļu līdz altārim segtu rožu ziedlapas. Piestājam uz Brīvības ielas un steigšus sagādājam arī šo.
Steidzam pēc mūsu dienai tik būtiskās skaņu aparatūras. Tā kā laulības rīkojam uz Sv.Meinarda salas Ikšķilē, mums skaidrs, ka mūsu draudzenes mūziķes Ievas Martas balsij tāds skaņu aparatūras pastiprinājums nepieciešams. Brīvdaba, Daugavas šalkas un vējš – tur vajag palīdzēt balsij pārskanēt.
Kad esam klāt pie skaņu veikala un vēlamies iekraut auto sen aizrunāto pastiprinātāju un vadu mudžeklīti – izrādās – jāieelpo dziļi un jāmēģina skaitīt līdz simts. Cilvēks, kurš ballējies pirms mums, sestdienas rītā nav modies un mēs, šķiet, paliekam bez mākslīgā balss palīga. Tomēr atrodam pagaidu risinājumu, šķiet, visu esam sarūpējuši un nu, gan ar zināmu kavēšanos, traucam Ikšķiles virzienā.
Vedēji vizina manu mīļo izpušķotajā auto. Daudzi garāmbraucēji atskatās un māj sveicienus. Tas ir tāds pozitīvo emociju fenomens, ka ikreiz, kad ieraugām rotātos kāzu auto, smaidām, mājam, varbūt pasignalizējam kāzinieku kortežam. Un – kāziniekiem tas iet pie sirds – prieks vairojas un tā tam šai balto dienu košākajā mirklī ir jābūt!
Mūs laulā Doma draudzes dekāns Elijs – garīgais skolotājs, kas mums abiem sniedzis daudz atbilžu un izpratni par kristīgām vērtībām. Un mums patiess prieks, ka arī draugi un tuvie cilvēki, daļa no kuriem ikdienā nav tuvi baznīcai, vēlāk saka – tas bija tik vienkārši un skaisti. Dieva klātbūtne Sv.Meinarda salā – tas ir īpašais, ko novēlam piedzīvot Jums katram, lasītāji!
Vēju pāršalko Ievas Martas balss un viena no mūsu dienas meldijām, kuras oriģinļizpildījums klausām katram – portālā draugiem.lv mūzikas sadaļā jāmeklē grupa Jorspieis un jāklausās viņu kompozīcija "Debesis ir Tuvu klāt" – viena no skaistākajām mīlestības kompozīcijām latviešu valodā.
Mirklis labu un gaišu vārdu, smaidu un košu foto. Mēs priecājamies par skaisto dienu – vai atcerieties – tā bija baža, iepriekš lūkojot mainīgās laika prognozes. Sestdiena mums dāvina sauli, gleznainus mākoņus un prieku. Arī attapīgie Sv.Meinarda salas apmeklētāji – ekskursanti, kas sadodas rokās un izveido savdabīgus "goda vārtus", un duetā vēlreiz nodziedam laulību ceremonijas kopdziesmu. Saviļņojoši – bet mūsu abu balsis viena otru papildina un pat man, rūdītam klusētājam, skan labi un drosmīgi!
Mūsu ceļš ved tālāk uz Koknesi. Tur – pārsteigums un seno dienu elpa ar pils saimnieci un dažiem jaukiem mirkļiem. Vai tā ir senās pils gaisotne, vai saulaino madaru dzejolis, kas skan, bet pacilājums, kas, šķita, visaugstāk jau ir virmojis, mutuļo joprojām. Sirds sitas, un mīlestība ir it visur!
Smaidām un smaidām par mūsu vedējtēvu Arvi. Pa ceļam uz viesu namu esam sastapuši jau ceturto ceļu policijas ekipāžu. Un Arvim iestrādātais reflekss liek no auto gāzes pedāļa kāju pārsviest uz bremzīti. Taču viss kārtībā, limuzīna kreisera ātrums 80 ir legāls un jādomā, ja ne formastērpa nopietnības ietvars, arī ceļu policisti smaidītu un pamātu mums sveicienus!
Apstājamies pie brīnišķīgās maiznīcas, dažus kilometrus no Pļaviņām. Turienes gardo maizi esam centušies vest līdzi uz Rīgu katru reizi, kad braucām garām. Šodien te milzums viesu, kas atgriežas no Aglonas. Un, kad mūs no visas sirds apsveic kāda sveša sirma māmiņa, mums šķiet – jau atkal sirdis samutuļo un acis kļūst valgas.
Aizkustinājuma asaras. Tas ir kas tāds, ko saprot cilvēks, kurš pats reiz piedzīvojis tik lielu prieku, kur smiekliem vairs pat nav vietas, bet ir tikai kūleņojoša sirds un valgums acīs.. Un šodien mums šķiet, ka neesam vienīgie, kuri priecājas arī tā – ar asaru prieku.
Vedēji sarūpējuši mums divvientulības mirkli – uz mūsu meža paradīzi viesu namā pārceļamies ar izrotātu laivu. Mežu galus pārskan trombona skaņas, un visi mūsu viesi dzied – koši un priecīgi. Skaisti – saulei lejot vakara gaismu, esam jau nedaudz noguruši, un šis mirklis mūs atkal uzmundrina mūsu vakara svinību turpinājumam.
Dejas, rotaļas, dziesmas un joki. Esam gaišā notikumā, un mūsu tuvākie un mūsu draugi mums dāvā tik lielisku vakaru. Kad pēc pusnakts zvaigžņotajās debesīs aiztrauc divi mazie gaisa baloni, kurus mums savulaik ieteica pirotehnikas eksperts Jānis, visu skatieni seko kā bezvēja nakts debesīs, arvien tuvāk un tuvāk zvaigznēm vienā virzienā trauc divas sārtas liesmas. Ir nakts un melodijas attālinās, mūsu istabiņā reibīgi smaržojot ziediem. Balta, balta nakts..