Pašlaik mūsu dzīvoklis atgādina ko vidēju starp patvēruma meklētāju īslaicīgu mītni un pagrīdes laikraksta redakciju. Dažādās kastītēs novietoti zaļumi, pašdarināti pārsteigumi, mūzikas ieraksti, tikai un vienīgi īpašiem mērķiem paredzēti ķocīši un sarindoti šampanieša bataljoni. Tiem pa vidu rotājas apdrukātas papīra lapas un taureņi, taureņi, taureņi! Esam paveikuši it visu, ko, mūsuprāt, būtu nepieciešams darīt, lai laulību diena taptu īpaša – ne vien lielo norišu un pacilājošo izjūtu, bet arī mazo pārsteigumu radīšanā.
Aizvadītie gadi Latvijā bijuši iezīmīgi arī ar kāzu industrijas izaugsmi, jo radies liels daudzums cilvēku, kuri gatavi atslogot rūpēs abus jaunlaulātos. Tomēr – laulība ir mirklis, uz kuru aug cilvēks pats. Un arī izaicinājums nepazaudēt vienam otru plānošanas un gatavošanas laikā stiprina un saliedē. Steidzot apdarīt šķietami nepadarāmo, esam izjutuši pielāgošanās prasmes un - pavisam noteikti - mūsu spēja rast vienošanos diskusijā ir brīnišķīgi pilnveidojusies tieši pēdējo mēnešu laikā.
Arī ceļojumi, kas tuvina un liek savas jau stabili izveidotās pasaules robežās rast vietu otra cilvēka dzīves telpai, pasaules redzējumam – kopīgi prieka un pārdzīvojumu brīži - mums ar manu mīļoto Ivetu jau bijuši, un esam gatavi doties gaišajā braucienā šosestdien.
Viss – istaba jau piepildīta ar gardu smaržu, kas mutuļo no virtuves – jādodas brokastīs. Vēl pāris klikšķi uz datora un – aiziet!