Protams, ka nebūsim, un jautājums ir - vai vajag? Es nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kuras potenciāls ļautu cerēt par ierindošanos šīs nozares pasaules pirmajā desmitniekā. Mūsu valsts un tās ekonomika ir ļoti maza un tāpat kā mazajiem uzņēmumiem, mums ir jāpievēršas nišas produktiem. Līdzīgi ir ar tūrismu, mums nav vajadzīgs masu tūrisms, un tūrismam nav jākļūst par vadošo ekonomikas nozari. Taču būtu neprāts nemēģināt gūt tos ieņēmumus, ko ārzemju tūristi ik gadu ir gatavi atstāt Latvijā. Pēc CSB datiem 2008. gadā ārzemju tūristi Latvijā iztērējuši 403,2 milj. latus. Būsim reāli -priekš Latvijas tas ir vērā ņemams ienākumu apjoms!
Tagad, kad tiek mēģināts ietaupīt uz ko vien var, jāuzsver, ka svarīgāk tomēr ir domāt par to, kā nopelnīt. Attiecībā uz tūrismu, būtu svarīgi ieguldīt valsts līdzekļus tūrisma popularizēšanai (ar to es nedomāju tradicionālo reklāmu, bet gan daudzas citas daudz nozīmīgākas aktivitātes, piemēram, tūrisma portāla veidošana, žurnālistu vizītes un citas sabiedrisko attiecību aktivitātes) ārvalstīs. Jau tagad paredzu aktīvo komentētāju kritiku par to, ka „nevajag mums britu vecpuišu naudu un viņu radītās problēmas, nevajag mums zilo govju reklāmu vai izcilo Latvijas Spa reklāmu”. Šai kritikai es pilnībā pievienojos, jo daudzas valsts, t.i., Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA), aktivitātes tūrismā līdz šim tiešām bija nepārdomātas un neprofesionālas.
Daudzi apgalvo, ka krīze ir iespēju laiks, bet man vienlaikus gribās jautāt, bet vai šis laiks nav īstais, kad sakārtot valsts tūrisma politiku un aktivitātes ?
Pašlaik tiek lemts TAVA liktenis - vai to likvidēt, saglabāt, restrukturizēt, samazināt budžetu, un nozare ar nepacietību gaida jauno TAVAs direktoru. Ja mēs gribam, lai tūristi brauc arī uz Latviju, ne tikai uz Lietuvu un Igauniju, tad nedrīkst TAVA un tās funkcijas pilnībā likvidēt. TAVA darbinieki veic virkni mārketinga aktivitāšu, bez kurām nav iedomājama tūrisma attīstība, piemēram, Latvijas tūrisma portāla latviatourism.lv veidošana un uzturēšana, ārvalstu žurnālistu vizīšu organizēšana u.c. Pēc TAVA datiem 2008. gadā ir noorganizētas 50 žurnālistu vizītes, kurām sekoja 99 publikācijas ārvalstu plašsaziņas līdzekļos. Lai arī mums šķiet, ka krīze visu ir apstādinājusi, ārvalstu žurnālisti joprojām interesējās ne tikai par krīzes sekām Latvijā, bet arī par ceļošanas iespējām.
Protams, ka iespējami dažādi risinājumi. Var pārveidot TAVA par EM departamentu, bet pieredze pasaulē rāda, ka parasti šādi veidojumi ir pārāk birokrātiski un nespēj veikt tirgum atbilstošas, efektīvas mārketinga aktivitātes. Drīzāk atbalstu to valstu pieredzi, kuras apvieno vairākas līdzīga veida iestādes, piemēram, mūsu gadījumā - TAVA, Latvijas Institūts un Latvijas investīciju attīstības aģentūra. Taču visu lēmumu pamatā jābūt funkciju auditam un pamatotiem aprēķiniem, nevis kāda ministra vai ierēdņa iegribām. Nepiekrītu uzskatam, ka pavisam likvidējot TAVA, valsts īpaši ietaupīs, jo TAVA budžets ir zem 1 milj. Ls, un attiecībā pret ieņēmumiem no ienākošā tūrisma tā ir tikai ļoti maza daļa. Protams, lai kādas izmaiņas skartu TAVA, nākotnē svarīgi ir strādāt profesionāli, lai nebūtu situācijas, kad pat ar tūrismu nesaistīta sabiedrības daļa skaidri saskata neprofesionalitāti, kas izraisa viņos kaunu un negatīvu attieksmi pret tūrisma attīstību Latvijā kopumā. Izvēloties jauno TAVAs direktoru, ir svarīgi, lai nozare un sabiedrība saņemtu signālu, ka EM tiešām vēlās sakārtot tūrisma nozari, tas nozīmē, ka izvēlei jābūt par labu nozares profesionālim, nevis kārtējam politiski ieceltajam „visu varu un tā kā vajag” cilvēciņam. Mēs nevaram vairs atļauties eksperimentēt ar nozari, pienācis ir laiks strādāt profesionāli.
Savas pārdomas gribu beigt uz pozitīvas nots. Jau 3 nedēļas atrodos Nīderlandē, pamazām iepazīstu vietējos iedzīvotājus. 80% gadījumu, kad saruna ievirzās par Latviju, mani sarunu biedri runā nevis par krīzi, bet par to, ka viņi dzirdējuši, ka Rīga ir ļoti skaista kultūras pilsēta un Latvija un Baltijas valstis esot ceļojuma vērtas. Tas man liek optimistiski domāt par tūrisma attīstības iespējām Latvijā. Protams, mums ir jāveic ļoti daudz „mājas darbiņu”, kas saistīti ar tūrisma pakalpojumu kvalitāti, viesmīlīgu vides veidošanu, tūrisma mārketingu utt. Latvijā plašsaziņas līdzekļos ir daudz kritikas par nebūšanām tūrisma jomā. Protams, tas ir žurnālistu uzdevums vilkt laukā nebūšanas, bet viss jau nemaz nav tik bēdīgi, kā brīžam šķiet. Atceroties pēdējās diskusijas par ārvalstu tūristu krāpšanu taksometros, varu tikai norādīt, ka ne tikai mums ir tādas problēmas, kā izrādās, Amsterdamā ar taksometru vadītāju patvaļu ir vēl lielākas nebūšanas.