Pie baltajiem cilvēkiem. Franču Rivjēra

> S. Paldies par komplimentu, hehe. :) > Andai. Uzbrukums komentētājiem, apvainojot provinciālā aizspriedumainībā visus, kuri neatzīst rakstu par labu esam un nepriekrīt Albertes viedoklim, ir ļoti, ļoti neglīts un netaktisks! Šķiet, kolēģis aizstāv kolēģi, lai tā būtu. Bet es kā lasītājs te nevērtēju I.Albertes izglītību, man arī nekas neskauž, sevi par provinciālu neuzskatu. Es vērtēju konkrēto rakstu, un - kā te redzams - ir daudzi, kam tas likās vienkārši garlaicīgs. (Pat neskatoties uz to, vai tā bija ironija vai nē, tā vienkārši bija pārāk izplūdusi un acīmredzot neizdevās tāds īsts kodols tam visam.)

Es arī nevaru piekrist par to stilošanu ar brendiem. Tikko pati atgriezos ar ģimeni no ta reģiona, kur braucam katru otro gadu uz jau zināmām vietām. Jutos lieliski. Ar saviem gadiem, krunkam, lieko svaru, berniem. Nu nebija tā uzkrītošā glamūrisma. Pat Monaco. Pludmalē topless peldējas daudzi, arī 80 -gadigas kundzītes, tas bija tik dabiski. Lielisks ēdiens, smaržas, puķes, veikali (jā, arī Nicā drēbes maksā lētāk kā Rīgā), un galvenais - laipni, smaidīgi cilvēki. ēdām restorānos, brīnišķīgu franču virtuvi kalnu ciematiņā, kopumā lētāk kā Rīgā, piemēram tai pašā Vincentā. Viesnīcas atrodamas visdažādākajiem maciņiem. Franču rivjēra ir tik forša tieši tāpēc, ka tā ir atvērta visiem, un tieši visbagātākie zīmējas vismazāk. Vienīgi laikam jau dāmām no bijušās PSRS bija jāsapērkas tās PRADAS un citi zīmoli pirms došanās turp. Es jutos lieliski un bez kompleksiem tāpat! Katrā gadījumā neveiksmīgs raksts Rivjēras relamēšanai, jo patiesībā tur ir brīnišķīgi... žēl, ka autorei nebija laika to pamanīt.

Nu žēl, ka Jums Anda tāda kājiņa un Prada nav ērta, tomēr, ir arī kājiņas, kam tās ir ērtas. Ja vien Jūs esat bijusi nu kautvai Nicā, tad sapratīsiet, ka ārzemēs neviens nebrendo un tie stīvumi pastāv tikai padomju sabojātajos prātos, tur dzīvo tā kā tur ir pieņemts un šmotku viedokļa visiem pie kājas, ko nēsājat, ka tik labi izskatās. Starpcitu, kompliments arī ir glamūrs un, ja vien Jūsu aizstāvētā Alberte nav profesionāla feministe arī viņai tas būtu patīkami!

Nē. Vienkārši riebj provinciāla izspriedumainība, klīrīgums un tuvredzība. Tas jau vispār šai valstij tik raksturīgi: kā kāds talantīgāks, drosmīgāks, gudrāks izbāž galvu no kopējās baļļas, spējot redzēt un strādāt virs viduslīmeņa - oriģināli, spilgti, tā pārējie gatavi noknābāt. Skalbe savulaik ļoti trāpīgi par putrēdāju zemajiem griestiem rakstīja. Tādiem, turklāt, kā likums, ir skaudība pret tiem, kuri spēj vairāk, augstāk, tālāk.

vai tiešām Alberte būtu noalgojusi vai kā citādi piespiedusi aizdomīgo komentētāju Andu, kas nemitīgi ,un turklāt nekritiski, koklē par Alberti izskaidrojošus un komplimentējošus komentārus?

Pirmkārt, Ieva Alberte nav jauna, bet gan pietiekami pieredzējusi, akadēmiski žurnālistikā izglītota un, turklāt, viena no talantīgākajiem fīčeru rakstītājiem, kādi Latvijā ir. Zobenvaļu mestos luņķus, filolog, uztveriet kā spilgtas personības žurnālistikā oriģinālu profesionālu salto. Nav jau nekāda māksla lietot senvārdus to autentiskajā nozīmē - to katra centīga viduvējība pratīs, bet kalamburiski iztēlē savīt Nicas zobenvaļa lēcienu ar desas luņķi (ļoti labi varu iztēloties uzreiz, kā tas noticis!) - tur, redziet, vajag radošu svaigumu&talantu, ne tikai sausu sholastikas rādamkociņu!

Es tikai nesapratu, kā tie zobenvaļi "met luņķus". Desas luņķus?... :) P.S. Kā man patīk tie bērniņi - žurnālistiņi, kas pa ausu galam atceras kaut kādus no vecmāmiņas dzirdētus vai skolā, literatūras stundā, Blaumaņa stāstos izlasītus apvidvārdus, vāciskos barbarismus vai tml. un grib ar tiem pazīmēties, bet vairumā gadījumu neatceras ne šo vārdu pareizu rakstību, ne nozīmi un lietojumu. (Tā ir diezgan izplatīta parādība jauno žurnālistu vidū.)

Tāds garšīgs komentārs, lai arī nedaudz dusmīgs, bet mazā teksta gabaliņā ļoti daudz informacijas un arī personiskās attieksmes, bet ne tik personiskas, ka citiem nav interesanti. Vajadzētu rakstīt rakstus par ceļojumiem! Lai šajā vasara arī veicas ar skaistu ceļojumu!

Es piekritu Andai. Autore spēlējas ar lasītāja uztveri, aizspriedumiem, emocijām. Sestdienu lasu tapec, ka tas nav Majas viesis vai NRA vai vel kas loti vienadfs un pareizs.

Man jau liekas, ka Ieva tīšām izvēlējusies uzsvērt glamūru, no vienas puses par to labdabīgi zobojoties, no otras - ar to parādot, ka glamūrs ir Nicas durvju atslēdziņa. Starp citu, vajag drosmi, lai spētu tik forši paširoiniski uzakstīt par brišanu Nicas ūdeņos savās bezzīmolotajās kurpēs:-). Ne jau Ievai traucē, ka viņai nav to Pradas neērto (starp citu!) kurpīšu, viņa tikai forši spēlējas ar lasītāja uztveri, aizspriedumiem, emocijām! Galu galā, pasaulē dzīvo un uz Nicu brauc ne tikai Chanel un Pradas cienītāji, bet arī tādi zīmolos neiestīvināti cilvēki kā Ieva. Ir tieši interesants dzīva, brīva cilvēka skats uz to visu no malas! Cenas, ko Ieva minējusi Nicā, man neliekas augstas, bet normālas, pat viduvējas. Tā ka arī tas nav pārspīlēts. Rakstā, kā jau parasti šai autorei, ir pērles - kaut vai jūrā dusošais krokodils fliteru vamzī, kas tur ielīdis pavizēt utt.

Esmu bijusi Nicā un ar interesi sāku lasīt rakstu. Diemžēl smalki neizlasīju, jo ap vidu apnika. Piekrītu, ka ceļojuma iespaidi tiešām katram savi, bet raksts, dažviet gan jauks, kopumā tiešām par daudz akcentu uz kolēģēm un glamūru liek. Arī ar minētajām cenām var nedaudz atbaidīt "vienkāršus" ceļotājus. Nicā gulējām lieliskā,tīrā,skaistā viesnīciņā tikai 10 minūšu gājiena attālumā no jūras, par nakti maksājot 30eur par personu 2-vietīgā istabā (iekļautas fantastiskas brokastis!). Pērkot autobusa biļetes par 1eur,izbraukāju visu piekrasti uz abām pusēm un nobaudīju visdažādākās pludmales. Pusdienas un vakariņas nedaudz ārpus vecpilsētas un Angļu promenādes ēdu par 10-12eur, lielas porcijas un ārkārtīgi draudzīgi cilvēki, nākamajā dienā jau kā senu draugu sveicināja. Visiem, kas "iebaidīti" ar superdārgo Nicu, saku, ka atpūta Rīgā un Jūrmalā daudz dārgāka. Un Nicā saule garantēta. :) Jā, šis nebūs no tiem ceļojumiem, kur daudz laika muzejos pavadīs, bet lai to darītu, var braukt uz Parīzi vai Romu. Te arī daudz staigāju un braukāju, galvenokārt baudot dabu, apkārtni. Iepirku svaigus augļus tirgū, tad uzkāpu kalnā un notiesāju parkā pie Cimiez klostera un senās baltās kapsētas, kur Anrī Matiss apglabāts. Autore gan pāris teikumos dabu un cilvēkus piemin, bet tas būtu pelnījis vairāk vietas kā kolēģes vai vakariņas. Nu neinteresē man, kā igaunietes izskatās, ar Nicu tam nekāda sakara. Lai nu kā, silti iesaku visiem doties uz turieni, jo tā ir patiešām šarmanta vieta ar daudz un dažādām iespējām to baudīt!

Pilnībā izskatās, ka pašiem Dienā tīk šāds stils un raksta gals un kā šeit komentāros aizstāv autori. Arī pati Alberte neatpaliek un iesaistās viedokļa paušanā. Uzskatu, ka ļoti vājš gabaliņš. Re Jolkinu Diena palaida, varbūt ka šī būtu labāku šedevru uzcepusi nekā šīs nekur nederīgās vārsmas. Tik tiešām pēc šādām publikācijām Diena rokā negribas ņemt. Airbalticam nākamreiz vajag padomāt, ko aicināt līdzi, drīzāk jau varbūt Santas izdevniecības Čemodāna pārstāvjus ne viss šo grimstošā kuģa pasažierus.

Paldies par rakstu! Pats drīz plānoju apmeklēt šo nostūri, tādēļ bija interesanti izlasīt autores iespaidus. Bet kaut kā "iekrita acīs" tā zīmolēšanās. Ir cilvēki, kas var atļauties dārgus zīmolus, ir kas nevar. Un? Kāda tam nozīmē? Kāpēc vairākas reizes tie pieminēti. Pat jūsu "bezzīmola" kurpītēm, kuras nometāt, lai dotos peldē, arī ir kāds ražotājs un preču zīme. Neba nu paštaisītas kurpes valkājat...

Loti jauks stasts, paldies visiem iesaistitajiem. Es varu saderet, ka neviens, iznemot pasu Pikaso muzeja vadibu preicizi nezina darba atrasanas vietu. Lai spriestu par darba atrasanas vietu ir jabut zinasanam, jo ligumi ir nezeligi - esmu bijusi sakaros ar starptautiskam izstadem un zinu ko tas nozime. ta visa ir naudas lieta - ja tadas Antibes samaksatu tur butu kaut pasa Pikaso ota un darbi no zila, no roza perioda.

Atlausos iejaukties. Darbs ir radits 1946.gada un to Pikaso atstaja pilsetai pateiciba. Par to rakstits ne tikai interneta, bet ari gramata, ko sarakstija Pikaso sieva. Vel es pielauju iespeju, ka darbs remonta laika ir aiztransportets un varbut uz to pasu Veneciju.